Lietuvas partizānu Austrumlietuvas (karaļa Mindauga) apgabala komandpunkts
Bunkurs

Lietuvos-partizanu-Rytu-Lietuvos-srities-vadaviete2.jpg
LKTA rinkinys
Lietuvos-partizanu-Rytu-Lietuvos-srities-vadaviete1.jpg
Lietuvos-partizanu-Rytu-Lietuvos-srities-vadaviete10.jpg
Lietuvos-partizanu-Rytu-Lietuvos-srities-vadaviete11.jpg
Lietuvos-partizanu-Rytu-Lietuvos-srities-vadaviete3.jpg
Lietuvos-partizanu-Rytu-Lietuvos-srities-vadaviete4.jpg
Lietuvos-partizanu-Rytu-Lietuvos-srities-vadaviete5.jpg
Lietuvos-partizanu-Rytu-Lietuvos-srities-vadaviete6.jpg
Lietuvos-partizanu-Rytu-Lietuvos-srities-vadaviete7.jpg
Lietuvos-partizanu-Rytu-Lietuvos-srities-vadaviete8.jpg
Lietuvos-partizanu-Rytu-Lietuvos-srities-vadaviete9.jpg
Notiek ielāde...
 Butkiškio k., Andrioniškio sen., Anykščių r., Lietuva
120

Pabraucot garām Andronišķu kapiem (ir norādes zīme), ir saglabājusies slēptuve – komandpunkts. Šajā slēptuvē 1944.-1949. gadā darbojās Lietuvas partizānu Austrumlietuvas (Karaļa Mindauga) apgabala komandpunkts. 1944. gada vasarā slēptuvi izveidoja Balis Žukausks un viņa brāļi Petrs un Jozs Jovaiši, tajā viņi slēpās no 1944. gadā Sarkanās armijas izziņotās mobilizācijas. 1945. gada nogalē slēptuvi sāka izmantot Antans Slučka-Šarūns, kurš pirmais Troškūnu apkārtnē izveidoja partizānu vienību un vēlāk apvienoja Rokišķu, Anīkšču, Kavarska, Troškūnu un Andronišķu partizānus, izveidojot Šarūna vienību. 1947. gadā A. Slučka-Šarūns kļuva par Aļģimanta apgabala komandieri, bet 1949. gadā – par Austrumlietuvas partizānu apgabala komandieri. Tas nozīmē, ka no 1949. gada slēptuve kļuva par Lietuvas partizānu Austrumlietuvas apgabala komandpunktu. Slēptuves vieta, kas piecus gadus bija veiksmīgi devusi patvērumu partizāniem, tika nodota 1949. gada 28. oktobrī. VDK karaspēks aplenca saimniecību, kurā slēpās partizāni, viņi atteicās padoties un uzspridzinājās. Ir saglabājies bunkurs, uzstādīts krusts un piemineklis kritušajiem.

 
Izmantotie avoti un saites:

"Cīņa par dārgo dzimteni: Aļģimanto apriņķa partizānu vēsture", Panevēža: Panevēžas novadpētniecības muzejs, 2008.g.