1949. gada izsūtīšana Valgamā ģimenē

1949. gada 25.–28. marta deportāciju laikā padomju vara no Igaunijas deportēja gandrīz 21 000 cilvēku.

1949. gada 25. martā visi 5 šīs ģimenes zēni atradās savās mājās Kuigatsi, ieskaitot tos, kas mācījās pilsētā, jo bija skolas brīvlaiks. Tīts bija jaunākais – 5 gadus vecs, Endelam jau bija 15.

No fermas kalna virsotnē varēja redzēt, kā ar kamanām nāk deportētie. Mana māte un vecākais brālis strādāja laukos un ieskrēja mežā.

Mājās palika 4 zēni. Karavīri esot teikuši, ka viņiem jāgaida – drīz pēc bērniem atnāks "vilku māte". Tomēr deportēto vadītājs šoreiz nolēma ģimenei izrādīt žēlsirdību.

Saimniecība un visi "tautas ienaidnieku" aktīvi tika norakstīti un nodoti valsts īpašumā. Ģimenei nekad nebija atļauts atgriezties saimniecībā, un tā dzīvoja pie radiem.

Pēc dažiem mēnešiem ģimenes māte atradās Valgā, un pilsētā tika veikts reids. Māte tika arestēta, jo viņai nebija pases (pase bija atstāta saimniecībā, un no turienes neko nedrīkstēja iznest). Māte tika nosūtīta uz cietumu Urālos, kur viņai pēc 2 gadiem izdevās atgriezties Igaunijā. Tobrīd dēli bija ievietoti bērnunamos, kas izkaisīti pa visu Igauniju, daži pie radiem, vecākais dēls jau strādāja un dzīvoja kopmītnēs.

Viņu tēvs, bijušais ciema vecākais, 1944. gada beigās bija deportēts uz Magadanu piespiedu darbā zelta raktuvēs, kur viņš nomira 1948. gadā.

Šīs ģimenes zēnu bērnība bija piepildīta ar traģēdijām.