Piemiņas vieta atentātam pret Kārli Ulmani

1928. gadā mežziņa amata kandidāts Pēteris Purviņš (1895. Ļaudonas pag. Greizkalni -  1966.Ventspils) ierosināja sarīkot pirmās Meža dienas Varakļānos 1928.gada 12. maijā, bet kopš 1930. gada tās plaši notika visā Latvijā. 1934. gada Meža dienas Lubānā notika 10. – 12. maijā. 10. maijā iestādīja 3 piemiņas ozolus tajā vietā, kur pirms 14 gadiem notika atentāts uz ministru prezidentu Kārli Ulmani. Tas notika 1920. gada 15. aprīlī, tajā vietā vēl bija redzama sprādziena izrakta bedre. Uzaicinājumam iestādīt piemiņas ozolus atsaucās Lubānas organizāciju, skolu un inteliģences pārstāvji un kopīgi iestādīja ozolus. Piemiņas ozolu dēstīšanā piedalījās Meža dienu komiteja. Tie atradās uz jaunsaimniecības zemes, kuras īpašnieks devis savu piekrišanu.
Meža dienu Centrālās komitejas izdevumā tika publicēti arī divi fotoattēli – “Ministru prezidents K. Ulmanis 1920. gada aprīlī braucienā uz Lubānu”. 1939.gada 11.augustā tika uzstādīta piemiņas plāksne vietā, kur 1920.gada 15.aprīlī uz autoceļa Lubāna - Dzelzava mežainā apvidū tika veikts atentāta mēģinājums pret automobilī braucošo Kārli Ulmani, kas tobrīd bija Latvijas Ministru prezidents.

Padomju laikā šī plāksne tika iznīcināta.

Fotogrāfijā, kuru uzņēmis Lubānas fotogrāfs Alfreds Grāvers (1877-1954), redzama Kārļa Ulmaņa ierašanās Lubānā pēc neizdevušā atentāta mēģinājuma. 

1988.gada 18.novembrī cilvēktiesību aizstāvju grupas "Helsinki 86'' pārstāvji uzstādīja iepriekšējā vietā atjaunoto piemiņas zīmi.
1989. gada 11. augustā “Liedeskrogā” notika mītiņš, par to žurnāliste Inese Andersone laikrakstā “Madonas Atmoda” rakstīja: 
“Es zinu, pie tava vārda saistīsies latvju sajūsmība caur gadu simtiem” – šīs rindas, ko Andrejs Pumpurs teicis par mūsu teiksmu varoni Lāčplēsi, šobrīd, atceroties savas valsts prezidentu Kārli Ulmani, mēs pilnā mērā varam attiecināt arī uz prezidentu. Tā 11.augusta novakarē Indrānu ciema “Liedeskrogā”, atklājot mītiņu, kas bija veltīts Latvijas – Krievijas Miera līguma 69. gadskārtas atcerei un K. Ulmaņa pieminekļa iesvētīšanai, teica tautfrontietis un muzejnieks Indulis Zvirgzdiņš. Bet mēs – klātesošie kopā ar viņa stāstīto iekļuvām pagātnes notikumos, kuri 1920. gada aprīlī iezīmēja šo vietu (te sarkanie partizāni mēģināja veikt terora aktu pret K. Ulmani). Mēs atgriezāmies arī tagadnē, jo kā apliecināja daudzi runātāji – V. Lācis, Ž. Bezmers, K. Doropoļskis, J. Vidiņš – saietam tad ir nozīme, ja saistām šo piemiņu ar šodienu. Lai mūsu atmiņa vienmēr pasaka, kam varam ticēt, kam ne! Lai varam un ticam neatkarības idejai! Paldies grupas “Helsinki – 86” Madonas rajona nodaļai par dāvāto kopbrīdi, par šīs apzināti aizaudzētās vietas un atmiņas renesansi”.
Laikrakstā arī publicēts Žaņa Bezmera foto, kurā redzam piemiņas akmeni ar plāksni un tautfrontieti priesteri Albertu Cimanovski, uzrunājot klātesošos.