Trešā atmoda vai Dziesmotā revolūcija (1987 - 1991)
Atjaunotā neatkarība, IV Padomju okupācija
Trešā atmoda jeb Dziesmotā revolūcija — sabiedriska kustība, kas noveda pie Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā.
Dziesmotā revolūcija (Latvijā arī Trešā Atmoda) bija laika posms Baltijas valstu (Latvija, Lietuva, Igaunija) vēsturē starp 1986. un 1991. gadu, kas beidzās ar pilnīgu valstiskās neatkarības atjaunošanu visās trijās valstīs. Nacionālās Atmodas kustības sākumā 1987. gada vasarā un rudenī notika ar PSRS totalitārismu Latvijā neapmierinātās sabiedrības daļas publiski protesti, kas sakrita ar Latvijas vēsturei nozīmīgiem datumiem. 1987. gada 14. jūnijā sabiedriskā kustība “Helsinki-86” organizēja ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa Rīgā 1941. gada jūnija deportāciju upuru piemiņai, ko varas iestādes centās izjaukt ar riteņbraukšanas sacensībām. Latvijas Komunistiskās partijas CK un tai paklausīgie varas pārstāvji bija arī pret 1987. gada 23. augusta un 18. novembra tautas pasākumiem pie Brīvības pieminekļa.
1988. gada 1. un 2. jūnijā Rīgā notika Radošo savienību plēnums, kurā laikraksta “Cīņa” un televīzijas politisko notikumu komentētājs Mavriks Vulfsons kā pirmais atklāti nolasīja 1939. gada Molotova-Ribentropa pakta slepenos protokolus un publiskoja Latvijas okupācijas faktu. 14.jūnijā notika tautas mītiņš pie Politiskās izglītības nama un gājiens uz Brāļu kapiem, kura priekšgalā pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara cauri Rīgai nesa sarkanbaltsarkano karogu. No 10. līdz 17. jūlijam Rīgā un citviet Latvijā patriotiskā noskaņojumā notika Folkloras festivāls BALTICA. 7. oktobrī Mežaparkā notika Tautas manifestācija Latvijas valsts simbolikas atjaunošanai. 1988. gada 8. un 9. oktobrī Politiskās izglītības namā notika Latvijas Tautas frontes pirmais kongress, kurā par pirmo LTF vadītāju ievēlēja publicistu Daini Īvānu.
1989. gada 31. maijā LTF valde aicināja sākt diskusiju par pilnīgu Latvijas valstisko neatkarību. 28. jūlijā LPSR Augstākā padome pieņēma Deklarāciju par Latvijas PSR suverenitāti, kurā Latvijas PSR likumdošana tika pasludināta pārāka pār PSRS likumdošanu. 23. augustā notika tautas akcija “Baltijas ceļš” pret Ribentropa-Molotova paktu un tā sekām, kad apmēram divi miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 670 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas. 1989. gada 7. un 8. oktobrī notika LTF 2. kongress, kas deklarēja kursu uz Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu.
1990. gada 18. martā notika Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas, kurās lielāko atbalstu guva LTF izvirzītie kandidāti. 1990. gada 4. maijā Latvijas Augstākā padome pieņēma Deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.
Sakarā ar civiliedzīvotāju apšaušanu pie TV ēkas Viļņā 1991. gada 13. janvārī notika Latvijas tautas manifestācija Daugavmalā, kurā piedalījās ap 500 000 cilvēku ar Latvijas valsts karogiem. Sākot no 13. janvārī Rīgā vairākās vietās no dzelzsbetona blokiem uzcēla barikādes, tādejādi iesākot barikāžu laiku Latvijā. Barikāžu laiks ir vēsturisks apzīmējums 1990. gada 4.maijā atjaunotās Latvijas Republikas aizsardzības pasākumiem, kas tika organizēti Rīgā un citās Latvijas pilsētās no 1991.gada 13.līdz 27.janvārim. 1991. gada 19.- 21. augustā t.s. Valsts Ārkārtējā stāvokļa komiteja pārņēma varu Maskavā. 21. augustā OMON vienības Vecrīgā uzbruka barikādēm pie Saeimas nama, Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma paziņojumu par Latvijas Republikas Satversmes atjaunošanu pilnā apjomā, izbeidzot 1990. gada 4. maijā postulēto pārejas stāvokli.
Papildus izziņas avoti
Guntis Šmidhens. Dziesmotā revolūcija. Nacionālā enciklopēdija: https://enciklopedija.lv/skirklis/101078-Dziesmot%C4%81-revol%C5%ABcija
Dziesmotā revolūcija. Vikipēdija. https://lv.wikipedia.org/wiki/Dziesmot%C4%81_revol%C5%ABcija
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Uzvaras piemineklis Cēsīs
Atrodas Cēsīs Vienības laukumā.
Godinot 1919. gada Cēsu kauju dalībniekus 1924. gada jūnijā 22. jūnijā tika likts pamatakmens pēc arhitekta Paula Kundziņa meta celtajam Uzvaras piemineklim. Piemineklis tika celts galvenokārt par Vidzemē un pārējā Latvijā iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem. Gan pamatakmens likšanas svinībās, gan pieminekļa atklāšanā 1924. gada 16. novembrī piedalījās pirmais...
Vaidavas pagasta novadpētniecības pastāvīgā ekspozīcija
Atrodas Vaidavas kultūras un amatniecības centrā.
Redzama ekspozīcija, kas veltīta 1949. gada deportāciju atcerei, kā arī vaidaviešu dalībai 1991.gada janvāra barikādēs Rīgā. Ekspozīcijā apskatāmas arī pasaules karu liecības (galvenokārt drukātie materiāli).
...
Nacionālās pretošanās kustības muzejs Rendā
Vien dažus kilometrus no Rendas centra, ierīkota ekspozīcija, kas stāsta par 50 gadu ilgo pretošanās kustību Latvijā – pretošanās pirmajai padomju okupācijai, pretošanās nacistiskajai vācu okupācijai, bruņotā pretošanās padomju okupācijai, nevardarbīgā pretošanās. Ekspozīcija izvietota divās ēkās. Pirmajā ēkā apskatāmas liecības par pirmo padomju, kā arī vācu okupāciju. Renovētajā klētī, ekspozīcijas centrālā uzmanība veltīta Nacionālo partizānu karam. Starp abām ēkām atrodas bunkurs, kurā iekāpjot, var redzēt autentisku iekārtojumu, kā arī tranšejas, pa kurām zem zemes pārvietojās karavīri. Pie muzeja Rendā ir izveidoti ierakumi, blindāžas un šķēršļu josla, lai izveidotu jaunsargiem un citiem interesentiem treniņu poligonu.
...
Baltijas ceļam veltīta skulptūra
Atrodas Latvijas un Igaunijas Unguriņu-Lilli robežpunktā.
2009. gada pavasarī, Ķoņu pagasta pašvaldība, kuras teritorija robežojas ar Igauniju, sadarbībā ar metālmākslinieku Andri Dukuru, izveidoja "Baltijas ceļa" divdesmitgadei veltītu skulptūru.
...
Piemineklis karavīriem – vecticībniekiem, kas krituši par Latvijas atbrīvošanu
Atrodas Jēkabpils pilsētas kapsētā.
Apskatāms vecticībnieku kopienas uzstādītais piemineklis kareivjiem – vecticībniekiem, kuri krituši par Latvijas atbrīvošanu 1918. – 1919. gadā.
...
Piemineklis Latvijas Neatkarības karā kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem
Atrodas Alūksnes ezera krastā, Pleskavas ielas (Kolberģa ceļa) malā.
1923. gada 22. jūnijā Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste atklāja pieminekli kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem. Piemineklis veidots pēc mākslinieka Jūlija Miesnieka meta.
...
Piemiņas vieta kritušajiem latviešu leģiona karavīriem un nacionālajiem partizāniem
Atrodas Indrānu pagastā Lubānas Jaunajos kapos.
Apskatāma piemiņas vieta kritušajiem latviešu leģiona karavīriem un nacionālajiem partizāniem
...
Brīvības piemineklis Raunā
Tēlnieka Kārļa Zemdega veidotais piemineklis veltīts Pirmajā pasaules karā un Neatkarības karā kritušo Raunas draudzes locekļu piemiņai.
Kā viens no nerealizētajiem Rīgas Brīvības pieminekļa projekta variantiem, savu atklāšanu piedzīvoja 1933. gada 20. augustā. Uz atklāšanas pasākumu bija ieradies 3. Latvijas Republikas prezidents Alberts Kviesis.
...
Piemineklis Neatkarības karā kritušajiem karavīriem
Atrodas Valkā Varoņu ielā blakus Meža kapiem.
Apskatāms piemineklis 30 Latvijas Neatkarības karā kritušiem 1. (4.) Valmieras kājnieku pulka karavīriem.
...
Piemineklis “Kritušiem par Tēviju 1918. – 1920.”
Atrodas Rīgas ielas malā, iepretim Krustpils pilij.
Jēkabpilī, Daugavas labajā krastā esošā pieminekļa “Kritušiem par Tēviju 1918. – 1920” , priekšlikumu par pieminekļa celšanu karavīriem kritušiem Brīvības cīņas, izteica Latvijas Brāļu kapu komitejas Krustpils nodaļa 1923. gada 12. jūnijā. Pieminekļa izveidošanai Krustpils pagasta valde 1923. gada 12. novembrī Brāļu kapu komitejas rīcībā nodeva cara Aleksandra II pieminekļa...
Saistītie stāsti
Piemiņas vieta atentātam pret Kārli Ulmani
1920.gada 15.aprīlī mežainā apvidū uz autoceļa Lubāna - Dzelzava tika veikts atentāta mēģinājums pret automobilī braucošo Kārli Ulmani, kas tobrīd bija Latvijas Ministru prezidents. Šajā vietā starp Dzelzavas un Indrānu pagastu robežu 1939.gada 11.augustā tika uzstādīta piemiņas plāksne.
Vaidavieši uz barikādēm
2020.gadā, sagaidot 1991. gada barikāžu 30. gadadienu, Vismants Priedīte dalās ar stāstu par novadnieku dalību šajos vēsturiskajos notikumos.
Kocēnieša Tālava Megņa atmiņas par notikumiem 1991. gada barikādēs Rīgā
Kocēnieša Tālava Megņa atmiņas par notikumiem 1991. gada barikādēs Rīgā.
"13. janvārī uz manifestāciju Rīgā no kolhoza organizēti aizbrauca ap 40 Kocēnu iedzīvotāju ar autobusu Laz, vadītājs Vitālijs Sprukts un mikroautobusu Latvija, vadītājs Jānis Grava.
Pēc manifestācijas, kad satikāmies pie autobusiem, vairākas reizes pa radio dzirdējām Latvijas Tautas frontes aicinājumu, tiem, kuri var, palikt Rīgā un aizstāvēt stratēģiski svarīgos objektus, lai būtu sarežģītāka to ieņemšana, līdzīgi kā pie Viļņas televīzijas. Šos Podnieka filmētos kadrus redzējām pirms izbraukšanas uz Rīgu.
Cēsu pulka Skolnieku rotas pieminekļa neparastais stāsts
1919. gada Cēsu kaujās piedalījās Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rota, kas kā kaujas vienība no 108 Valmieras un Cēsu skolu jauniešiem noformējās 5. jūnijā bijušajā Cēsu vācu proģimnāzijas telpās Dārza ielā (tagad Bērzaines iela 4). Jau naktī no 5. uz 6. jūniju, kādu stundu pēc pusnakts, bija trauksme un rotai deva pavēli iziet uz pozīcijām. Rota izgāja līnijā Mācītājmuiža – Meijermuiža, kas skaitījās svarīgākais kaujas iecirknis.
Raunas Brīvības piemineklis jeb Piemineklis Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušo Raunas draudzes locekļu piemiņai
Raunas Brīvības pieminekļa idejas aizsākumi meklējami 1929. gada 21. augustā, kad Cēsu pilsētas galva un Cēsu apriņķa priekšnieks uz apspriedi saaicināja redzamākos Raunas pagasta sabiedriskos darbiniekus, aicinot godināt brīvības iegūšanu un celt pieminekli Raunā.