Piemineklis Latvijas Neatkarības karā kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem
Piemiņas vieta

Piemineklis Latvijas Neatkarības karā kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem. Avots: Alūksnes novada pašvaldība
Piemineklis Latvijas Neatkarības karā kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem. Avots: Alūksnes novada pašvaldība
Piemineklis Latvijas Neatkarības karā kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem 1920-tie gadi. Avots: Alūksnes muzejs
Piemineklis Latvijas Neatkarības karā kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem 2009.gadā. Avots: Alūksnes muzejs
Piemineklis Latvijas Neatkarības karā kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem. Avots: Alūksnes novada pašvaldība
Piemineklis Latvijas Neatkarības karā kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem. Avots: Alūksnes novada pašvaldība
7. Siguldas kājnieku pulks uz Alūksnes Jaunās pils kāpnēm, 1926-05. Avots: Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālais krājums "Zudusī Latvija”.
Siguldas pulka kritušo karavīru piemineklis Alūksnē [192-]. Avots:  Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālais krājums.
7. Siguldas kājnieku pulka 15 gadu svētki. Avots: Zudusī Latvija
Piemineklis Latvijas Neatkarības karā kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem. Avots: Jānis Sijāts, Vidzemes tūrisma asociācija
Piemineklis Latvijas Neatkarības karā kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem. Avots: Jānis Sijāts, Vidzemes tūrisma asociācija
Piemineklis Latvijas Neatkarības karā kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem. Avots: Jānis Sijāts, Vidzemes tūrisma asociācija
Piemineklis Latvijas Neatkarības karā kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem. Avots: Jānis Sijāts, Vidzemes tūrisma asociācija
Piemineklis Latvijas Neatkarības karā kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem. Avots: Jānis Sijāts, Vidzemes tūrisma asociācija
Piemineklis Latvijas Neatkarības karā kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem 1990-tie gadi. Avots: Alūksnes muzejs
Piemineklis Latvijas Neatkarības karā kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem 1990-tie gadi. Avots: Alūksnes muzejs
Notiek ielāde...
 Pleskavas iela 2, Alūksne, Alūksnes nov., Latvija
 +37164381324
 Zanda Pavlova
Latvijas karogs
202

Atrodas Alūksnes ezera krastā, Pleskavas ielas (Kolberģa ceļa) malā.

1923. gada 22. jūnijā Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste atklāja pieminekli kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem. Piemineklis veidots pēc mākslinieka Jūlija Miesnieka meta. 

Pulka karavīri labiekārtoja un uzturēja arī pieminekļa apkārtni. Pie pieminekļa karavīri pulcējās pulka gada svētku priekšvakarā, kad iededzināja svēto uguni, kā arī pulka gada dienā pēc parādes un aizlūguma Garnizona kapos.

1940./1941. gadā boļševiki plāksni noņēma un iznīcināja, bet pašu pieminekli nojauca 1953. gadā un tā akmeņus iemūrēja kazarmu mājas stūra pamatos.
Sākoties Atmodai, 1989. gada rudenī tika sakopta nopostītā pieminekļa apkārtne, kas tolaik vēl atradās PSRS okupācijas karaspēka daļas teritorijā. Pieminekļa kādreizējā atrašanās vietā 11. novembrī tika atklāta pagaidu granīta piemiņas zīme, kurā iekalts teksts: "Šajā vietā tiks atjaunots 7.Siguldas kājinieku pulka piemineklis 11.XI 1989."

Pateicoties Alūksnes Brāļu kapu komitejas nodaļas vadītāja U. Veldres iniciatīvai, tika uzsāki pieminekļa atjaunošanas darbi un 2009. gada 16. oktobrī atklāja atjaunoto pieminekli.
Atšķirībā no pieminekļa oriģināla, uz obeliska pulka krūšu nozīmes vietā tika izveidots krusts. Abus pieminekļa ciļņus kalis tēlnieks Ainārs Zelčs. Atjaunotajam piemineklim tika izmantoti  gan daļa no 22 oriģinālā obeliska blokiem, kas tika atrasti Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas teritorijā, gan jaunizgatavotie bloki.

2019. gada 20. jūnijā 7. Siguldas kājnieku pulka simtgades pasākumu ietvaros pieminekļa kalna pakājē tika atklāta pulka pieminekļa piemiņas vieta un granīta piemiņas plāksne vienības kritušajiem karavīriem, kurā iekalts teksts: “Jūsu stiprais gars vienmēr ierindā ar mums…”. Piemiņas vieta iekārtota par nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas personāla saziedotajiem līdzekļiem.

Izmantotie avoti un saites:

Siguldas pulka piemiņas fonds. Siguldas pulka piemiņai, 1919. 20.-VI 1959. Nebraska 1959, 15-22.lpp
Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga 1999,  18. lpp
Valsts prezidents vakar atklāja 7.Siguldas kājnieku pulka kritušajiem karavīriem veltītu atjaunoto pieminekli Alūksnē. Pieejams: eDruva: Cēsu un Vidzemes ziņas. 17.10.2009.
Alūksnē piemineklis LAK kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem. Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas. Pieejams: https://karavirukapi.blogspot.com

Saistītie stāsti

7. Siguldas kājnieku pulka formēšana

1919. gada 20. jūnijā Naukšēnu muižā, Rūjienas apkaimē, sāka formēt 7. Siguldas kājnieku pulku, saskaņā ar Ziemeļlatvijas brigādes komandiera pulkveža Jorģa Zemitāna rīkojumu. Sākotnēji no Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljona tika saformēta neliela kaujas grupa 22 virsnieku un 1580 karavīru sastāvā, kuru, par godu tā pirmajam komandierim Oskaram Dankeram, nodēvēja par Dankera nodaļu. Dažas dienas vēlāk nodaļa tika iekļauta 3. Jelgavas pulka 2. bataljonā, bet ar 23. augustu, papildinot rotu skaitu - 7. Siguldas kājnieku pulkā.

Piemiņas brīdis Garnizona kapos

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas rūpes par Garnizona kapu uzturēšanu, ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu apzināšanu  un piemiņas zīmju uzstādīšanu Garnizona kapos, uzņēmās Alūksnes Brāļu kapu komitejas nodaļas vadītājs Uldis Veldre.