7. Siguldas kājnieku pulka formēšana

Dankers.jpg
Ziemeļnieki. II.daļa, 1974.gads. Avots: Periodika.lv

1919. gada 20. jūnijā Naukšēnu muižā, Rūjienas apkaimē, sāka formēt 7. Siguldas kājnieku pulku, saskaņā ar Ziemeļlatvijas brigādes komandiera pulkveža Jorģa Zemitāna rīkojumu. Sākotnēji no Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljona tika saformēta neliela kaujas grupa 22 virsnieku un 1580 karavīru sastāvā, kuru, par godu tā pirmajam komandierim Oskaram Dankeram, nodēvēja par Dankera nodaļu. Dažas dienas vēlāk nodaļa tika iekļauta 3. Jelgavas pulka 2. bataljonā, bet ar 23. augustu, papildinot rotu skaitu - 7. Siguldas kājnieku pulkā.

“Tallinā uzmeklēju pulkvedi Zemitānu viņa štābā. Mazā šaurā ieliņā atradu, pēc uzdotās adreses, meklēto numuru. Uz durvīm ar spraudītēm bija piestiprināts neliels papīra gabaliņš, uz kura ar tinti bija uzrakstīts: Ziemeļlatvijas armijas virspavēlnieka štābs. Pelēkā apkārtne un vienkāršība, lai neteiktu nabadzība, mani nospieda. Bet tad lēnām manī pamodās lepnums līdz ar domu, ka tieši labi sākt ar mazumu, jo tad ir dota iespēja izaugt lielam un staltam. Pēc neilga laika mani izsauca uz Rūjienu. Tur es tikos ar pulkveža Zemitāna štāba priekšnieku, ģenerāli Voldemāru Ozolu. Viņš mani informēja, ka steidzami nepieciešams izsūtīt uz Liepāju latviešu karaspēku, vismaz pulka stiprumā. Ziemeļlatvijas armijas virspavēlnieks uzdod man saformēt no Rūjienas rezerves bataljona vienu kājnieku pulku un ieceļ mani par šī pulka komandieri. V. Ozols  uzrakstīja šo pavēli lauku grāmatiņā un šī mazā lapiņa bija par pamatu pulka formēšanai.”

Marker
© OpenStreetMap contributors
Stāstītājs: Oskars Dankers; Stāsta pierakstītājs: Siguldas pulka piemiņas fonds
Izmantotie avoti:

Oskara Dankera atmiņas. Kā es kļuvu par 7. Siguldas kājnieku pulka dibinātāju un pulka pirmo komandieri. “Siguldas pulka piemiņai. 1919.20.-VI 1959.” Toronto: Siguldas pulka piemiņas fonds, 1959, 9.- 10. lpp.

Alūksnes muzejs

Saistītie objekti

Piemineklis Latvijas Neatkarības karā kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem

Atrodas Alūksnes ezera krastā, Pleskavas ielas (Kolberģa ceļa) malā.

1923. gada 22. jūnijā Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste atklāja pieminekli kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem. Piemineklis veidots pēc mākslinieka Jūlija Miesnieka meta. 

...
Alūksnes muzejs

Atrodas Alūksnes Jaunās pils telpās.

Alūksnes muzeja piedāvājumā militārais mantojums atspoguļojas pamatekspozīcijās: "Totalitārajā režīmā cietušo piemiņas istaba", kas veidota represiju atcerei un atklāj Alūksnes novada iedzīvotāju likteņgaitas Sibīrijā un Tālajos Austrumos, un Alūksnes vēstures ekspozīcijā "Laikmetu mielasts", kur satiekas laika periodi no aizvēstures līdz mūsdienām. Atsevišķa nodaļa...