Pulks Pirmā neatkarība, I WW1 & Neatkarības kari
Apzīmējums karaspēka vienībai Eiropas militārajā tradīcijā (angliski, vāciski – regiment), arī Latvijas armijā.
Tā bija ielākā vienas ieroču šķiras (kājnieku, jātnieku vai artilērijas) vienība, kuru kuru komandē pulkvedis.
Taktisku uzdevumu veikšanai dalījās bataljonos un rotās kājniekiem, divizionos un baterijās jātniekiem, divizionos un eskadronos jātniekiem.
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Latvijas kara aviācijas aerodroms
Atrodas Vecgulbenes muižas teritorijā – vēsturiskajā centrā.
Gulbenē starpkaru periodā atradās Latvijas armijas garnizons, kurā bija izvietots 7.Siguldas kājnieku pulka bataljons, 1930-to gadu vidū uzsāka militāras aviācijas bāzes veidošanu, jo kara aviācijas veiksmīgai darbībai jau miera laikā jānodrošina plašs aerodromu tīkls. Īpaši nozīmīgi aerodromi tādās vietās, kur izveidojušies svarīgi dzelzceļu un ceļu mezgli.1935.gada 11.novembrī te uzsāka kara aerodroma būvniecība. Ar 1937.gadu Gulbenē izvietoja jaunizveidotu Aviācijas pulka vienību, kas kļuva par Latgales divīzijas izlūku 6.eskadriļu, palielinot armijas vienību skaitu Latvijas austrumu robežas tuvumā.
Redzama Oranžērijas ēka.
Karostas Ziemeļu mols un Baterija Nr.3
Latvijā garākais mols – Ziemeļu mols – būvēts 19. gadsimta beigās kā ļoti svarīga Liepājas Jūras cietokšņa un militārās ostas daļa. Mola garums ir 1800 metri, platums – 7,35 metri.
Ziemeļu mols ir viena no pirmajām Imperatora Aleksandra III ostas būvēm, kuru izveidoja laikā no 1890. līdz 1892. gadam pirms Karostas kanāla rakšanas. Mols kopā ar Ziemeļu, Dienvidu viļņlaužiem un Dienvidu molu veidoja Liepājas priekšostu.
Liepājas cietokšņa Baterija Nr. 3 atradās blakus Karostas Ziemeļu molam un bruņojuma ziņā tika plānota vislielākā. Izbūvēja platformas četriem 6 collu (152 mm) Kanē sistēmas 1892. gada modeļa lielgabalus, pieciem 11 collu (280 mm) 1887. gada modeļa lielgabalus un divus 57 mm Nordenfelda sistēmas prettrieciena lielgabalus, kā arī 18 9 collu (229 mm) lielgabalus un mortīras.
Šodien Baterija Nr. 3 ir visvairāk cietusi no valdošās dienvidu-ziemeļu jūras straumes, kas aiz Ziemeļu mola veido virpuļa efektu, tā rezultātā izskalojas lielgabalu platformu pamatus.
Ziemeļu mols aizsargā Liepājas ostas akvatoriju no Ziemeļrietumu vējiem. Šī ir liepājnieku un pilsētas viesu iecienīta vieta, kur vērot saulrietus un makšķerēt jūras zivis, kā arī vērot jūru dažādos laikapstākļos. Īpaši iespaidīgi - vētras laikā.
Pie Ziemeļu mola ierīkota plaša stāvvieta, kurā iespējams atstāt automašīnu. Apmeklētāju ērtībām pieejamas arī labierīcības un kafejnīca ar unikālu skatu uz jūru.
Līvānu atbrīvošanas piemineklis
Piemineklis atrodas Fabrikas un Stacijas ielu krustojumā, kur to 1935. gada 9. jūnijā atklāja ģenerālis Rūdolfs Bangerskis, godinot 1919. gadā Līvānu atbrīvošanas kaujās kritušo karavīru piemiņu.
Tā galvenais elements – 15 tonnas smags, vertikāli novietots lielgabala stobrs. 1958. gadā padomju vara Līvānu brīvības simbolu demontēja, lielgabala stobru sagriežot metāllūžņos. Lielgabala lodes iedzīvotāji saglabāja visus padomju gadus, un iepriekšējā vietā tās atgriezās pēc vesela pusgadsimta. Pieminekļa atjaunošanas ideja tautā visus šos gadus bija dzīva. Līvānu novada dome kopīgi ar iedzīvotājiem aktīvi darbojās pieminekļa atjaunošanā. Tika vākti tautas ziedojumi, un 2004. gada 3. oktobrī atjaunoto Līvānu Atbrīvošanas pieminekli atklāja tā vēsturiskajā vietā pilsētas parkā.
Uzraksts uz pieminekļa: “Krituši par Latviju pie Līvāniem un apkārtnes atbrīvošanas 1919. gadā Jelgavas kājnieku pulka karavīri. Bijušā Ziemeļlatvijas partizānu pulka karavīri.”
Seko karavīru un partizānu vārdi.
Līdzās uzstādītas piemiņas plāksnes Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem Līvānu novadā.
Pieminekļa meta autors arhitekta Pāvils Dreimanis.
1919. gada 3.–5. oktobris. Līvānu kauja
1919. gada 3. oktobrī lielinieki saņēma spēcīgu triecienu frontē pie Līvāniem. Uzbrukumā Līvāniem iesaistījās 3. Jelgavas un 4. Valmieras kājnieku pulka vienības, kā arī Latvijas vācu zemessardzes (bijušā landesvēra) vienības. Ar artilērijas atbalstu 3. Jelgavas kājnieku pulka vienības pārcēlās pāri Daugavai. Pēc sekmīgās pārcelšanās sākās kaujas par Līvāniem, kas ilga visas dienas garumā. Ap plkst. 17:30 tika ieņemta Līvānu stacija, bet stundu vēlāk tika pārieti tilti pār Dubnas upi. Kopīgiem spēkiem izdevās lieliniekus padzīt no Līvāniem, plkst. 19:00 pilsētai bija pilnībā atbrīvota. 1919. gada 5. oktobrī lielinieki centās atgūt Līvānus, uzbrūkot 3. Jelgavas un 4. Valmieras kājnieku pulku jaunajām pozīcijām. Latvieši ar grūtībām noturēja ieņemtās pozīcijas. Šis bija pirmais nopietnais un sekmīgais uzbrukums Austrumu frontē laika posmā no 1919. gada jūlija līdz oktobrim.
Saistītie stāsti
7. Siguldas kājnieku pulka formēšana
1919. gada 20. jūnijā Naukšēnu muižā, Rūjienas apkaimē, sāka formēt 7. Siguldas kājnieku pulku, saskaņā ar Ziemeļlatvijas brigādes komandiera pulkveža Jorģa Zemitāna rīkojumu. Sākotnēji no Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljona tika saformēta neliela kaujas grupa 22 virsnieku un 1580 karavīru sastāvā, kuru, par godu tā pirmajam komandierim Oskaram Dankeram, nodēvēja par Dankera nodaļu. Dažas dienas vēlāk nodaļa tika iekļauta 3. Jelgavas pulka 2. bataljonā, bet ar 23. augustu, papildinot rotu skaitu - 7. Siguldas kājnieku pulkā.
Ziemeļlatgales atbrīvošana no lieliniekiem
1918.gada 1.decembrī Sarkanās armijas daļas, kuru pamatā bija Sarkano Strēlnieku vienības, iebruka Latvijas teritorijā. Lai aizsargātu savas mājas, ģimenes, dzimto novadu un paglābtos no terora Balvu apkārtnes vīri ņēma rokās ieročus un gāja mežos, sākās pirmo “zaļo” pulciņu veidošanās. 1919.gada pavasarī, kad izsludināja mobilizāciju, daudziem Balvu apkārtnes vīriem karošana Padomju Latvijas armijā nebija pieņemama un viņi pievienojās “zaļo” pulciņiem. Izveidojās Balvu, Silakroga, Rugāju, Teteru-Dūrupes un Liepnas pulciņi. Balvu apkārtnē “zaļo” pulciņu darbība aktivizējās 1919.gada martā.