7. Siguldas kājnieku pulka formēšana
On June 20, 1919, in the Naukšēni manor, near Rūjiena, the formation of the 7th Sigulda Infantry Regiment was started, according to the order of the Commander of the Northern Latvia Brigade, Colonel Jorgs Zemitans. Initially, a small battle group of 22 officers and 1,580 soldiers was formed from the Northern Latvian Brigade Reserve Battalion, which was named the Danker Division in honor of its first commander, Oskars Dankers. A few days later, the unit was included in the 2nd Battalion of the 3rd Jelgava Regiment, but on August 23, adding to the number of jewelry - in the 7th Sigulda Infantry Regiment.
"I visited Colonel Zemitan at his headquarters in Tallinn. In a small narrow street, I found the number I was looking for at the given address. A small piece of paper was attached to the door with pins, on which was written in ink: the headquarters of the Commander-in-Chief of the North Latvian Army. Gray surroundings and simplicity, not to mention poverty, overwhelmed me. But then pride slowly awoke to me with the idea that it was good to start small, because then I was given the opportunity to grow big and stately. After a short time I was called to Rūjiena. There I met with the Chief of Staff of Colonel Zemitāns, General Voldemārs Ozols. He informed me that there was an urgent need to send Latvian troops to Liepāja, at least in the strength of the regiment. The Commander-in-Chief of the Northern Latvian Army instructs me to form one infantry regiment from the Rūjiena Reserve Battalion and appoints me as the commander of this regiment. V. Ozols wrote this order in a field book and this little leaflet was the basis for the formation of the regiment. ”
Memories of Oscar Danker. How I became the founder of the 7th Sigulda Infantry Regiment and the first commander of the regiment. “In memory of the Sigulda regiment. 1919.20.-VI 1959. " Toronto: Sigulda Regiment Memorial Foundation, 1959, pp. 9-10.
Aluksne Museum
Zugehörige Zeitleiste
Zugehörige Themen
Zugehörige Objekte
Piemineklis Latvijas Neatkarības karā kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem
Atrodas Alūksnes ezera krastā, Pleskavas ielas (Kolberģa ceļa) malā.
1923. gada 22. jūnijā Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste atklāja pieminekli kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem. Piemineklis veidots pēc mākslinieka Jūlija Miesnieka meta.
Pulka karavīri labiekārtoja un uzturēja arī pieminekļa apkārtni. Pie pieminekļa karavīri pulcējās pulka gada svētku priekšvakarā, kad iededzināja svēto uguni, kā arī pulka gada dienā pēc parādes un aizlūguma Garnizona kapos.
1940./1941. gadā boļševiki plāksni noņēma un iznīcināja, bet pašu pieminekli nojauca 1953. gadā un tā akmeņus iemūrēja kazarmu mājas stūra pamatos.
Sākoties Atmodai, 1989. gada rudenī tika sakopta nopostītā pieminekļa apkārtne, kas tolaik vēl atradās PSRS okupācijas karaspēka daļas teritorijā. Pieminekļa kādreizējā atrašanās vietā 11. novembrī tika atklāta pagaidu granīta piemiņas zīme, kurā iekalts teksts: "Šajā vietā tiks atjaunots 7.Siguldas kājinieku pulka piemineklis 11.XI 1989."
Pateicoties Alūksnes Brāļu kapu komitejas nodaļas vadītāja U. Veldres iniciatīvai, tika uzsāki pieminekļa atjaunošanas darbi un 2009. gada 16. oktobrī atklāja atjaunoto pieminekli.
Atšķirībā no pieminekļa oriģināla, uz obeliska pulka krūšu nozīmes vietā tika izveidots krusts. Abus pieminekļa ciļņus kalis tēlnieks Ainārs Zelčs. Atjaunotajam piemineklim tika izmantoti gan daļa no 22 oriģinālā obeliska blokiem, kas tika atrasti Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas teritorijā, gan jaunizgatavotie bloki.
2019. gada 20. jūnijā 7. Siguldas kājnieku pulka simtgades pasākumu ietvaros pieminekļa kalna pakājē tika atklāta pulka pieminekļa piemiņas vieta un granīta piemiņas plāksne vienības kritušajiem karavīriem, kurā iekalts teksts: “Jūsu stiprais gars vienmēr ierindā ar mums…”. Piemiņas vieta iekārtota par nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas personāla saziedotajiem līdzekļiem.
Alūksnes muzejs
Atrodas Alūksnes Jaunās pils telpās.
Alūksnes muzeja piedāvājumā militārais mantojums atspoguļojas pamatekspozīcijās: "Totalitārajā režīmā cietušo piemiņas istaba", kas veidota represiju atcerei un atklāj Alūksnes novada iedzīvotāju likteņgaitas Sibīrijā un Tālajos Austrumos, un Alūksnes vēstures ekspozīcijā "Laikmetu mielasts", kur satiekas laika periodi no aizvēstures līdz mūsdienām. Atsevišķa nodaļa ekspozīcijā veltīta 7. Siguldas kājnieku pulka ieguldījumam militārajā jomā, kultūras un sabiedriskajā dzīvē.
7. Siguldas kājnieku pulks no 1919. gada 20. aprīļa sācis formēties kā 3. Jelgavas kājnieku pulks, no 25. augusta nosaukums – 7. Siguldas kājnieku pulks. Siguldas kājnieku pulks piedalījās kaujās pret Bermontu, tad 1920. gada 5. janvārī ieradās Latgales frontē, kur piedalījās daudzās kaujās, tajā skaitā pie Katlešiem, Vecumu un Purvmalas stacijām, kā arī Jaunlatgales un Augšpils atbrīvošanā. Pēc miera līguma noslēgšanas pulks apsargāja robežu no Rītupes stacijas līdz Igaunijas robežai. Brīvības cīņās krituši 68 karavīri, ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvoti 85 karavīri.
Alūksnes muzejs atrodas Valsts nozīmes arhitektūras piemineklī - Alūksnes Jaunajā pilī, kas celta neogotikas stilā 19.gs. beigās. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Alūksnes Jaunajā pilī bija izvietots 7.Siguldas kājnieku pulks.
Pēc Otrā pasaules kara pili pārņēma padomju drošības iestādes, bet no 1950-to gadu beigām pilī darbojušās dažādas kultūras iestādes – izpildkomitejas Kultūras un Kinofikācijas nodaļa, pionieru nams, bibliotēka, bērnu bibliotēka, kinoteātris un muzejs.
