Uzvaras piemineklis Cēsīs Piemiņas vieta

Cēsu kauju Uzvaras dienas piemiņas brīdis pie pieminekļa 2021.gada 22.jūnijā. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Cēsu kauju Uzvaras dienas piemiņas brīdis pie pieminekļa 2021.gada 22.jūnijā. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Uzvaras piemineklis Cēsīs Vienības laukumā. Atklāts 1924. gada 16. novembrī. Arhitekts Pauls Kundziņš. Avots: Tālis Pumpuriņš, Jānis Bahmanis, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
Uzvaras piemineklis Cēsīs Vienības laukumā. Arhitekts Pauls Kundziņš. Avots: Tālis Pumpuriņš, Jānis Bahmanis, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
Cēsis. Atbrīvošanas piemineklis [193-]. Avots: Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālais krājums.
Uzvaras piemineklis Cēsīs. Piemineklis 1951. gada 25. martā pēc padomju okupācijas varas iestāžu rīkojuma uzspridzināts. Avots: Tālis Pumpuriņš, Jānis Bahmanis, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
Atjaunotā Cēsu uzvaras pieminekļa Cēsīs Vienības laukumā atklāšana 1998. gada 15. novembrī. Centrā no kreisās puses: Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Igaunijas Republikas parlamenta priekšsēdētājs Tomass Savi un Cēsu rajona padomes priekšsēdētājs Māris Niklass. Avots: Tālis Pumpuriņš, Jānis Bahmanis, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
Atjaunotā Uzvaras pieminekļa priekšpuse ar uzrakstiem latviešu un igauņu valodā. 1999. gadā pieminekļa ziemeļu pusē (aizmugurē) tika atklāta plāksne, kas vēsta par tā sākotnējo celtniecību, nopostīšanu un atjaunošanu. Avots: Tālis Pumpuriņš, Jānis Bahmanis, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
Uzvaras piemineklis LAK kritušo latviešu un igauņu karavīru piemiņai. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Uzvaras piemineklis LAK kritušo latviešu un igauņu karavīru piemiņai. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Uzvaras piemineklis LAK kritušo latviešu un igauņu karavīru piemiņai. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Uzvaras piemineklis LAK kritušo latviešu un igauņu karavīru piemiņai. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Uzvaras piemineklis LAK kritušo latviešu un igauņu karavīru piemiņai. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Cēsu Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcija “Cēsis un Latvijas brīvības cīņas” Jaunajā pilī. Avots: Gita Memmēna
Cēsu Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcija “Cēsis un Latvijas brīvības cīņas” Jaunajā pilī. Avots: Gita Memmēna
Cēsu kauju Uzvaras dienas piemiņas brīdis pie pieminekļa 2021.gada 22.jūnijā. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Cēsu kauju Uzvaras dienas piemiņas brīdis pie pieminekļa 2021.gada 22.jūnijā. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Cēsu kauju Uzvaras dienas piemiņas brīdis pie pieminekļa 2021.gada 22.jūnijā. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Cēsu kauju Uzvaras dienas piemiņas brīdis pie pieminekļa 2021.gada 22.jūnijā. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Cēsu kauju Uzvaras dienas piemiņas brīdis pie pieminekļa 2021.gada 22.jūnijā. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Cēsu kauju Uzvaras dienas piemiņas brīdis pie pieminekļa 2021.gada 22.jūnijā. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
 Vienības laukums, Cēsis, Cēsu nov., Latvija
Latvijas karogs
89

Atrodas Cēsīs Vienības laukumā. 

Godinot 1919. gada Cēsu kauju dalībniekus 1924. gada jūnijā 22. jūnijā tika likts pamatakmens pēc arhitekta Paula Kundziņa meta celtajam Uzvaras piemineklim. Piemineklis tika celts galvenokārt par Vidzemē un pārējā Latvijā iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem. Gan pamatakmens likšanas svinībās, gan pieminekļa atklāšanā 1924. gada 16. novembrī piedalījās pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste.

Padomju okupācijas režīma laikā - 1951. gada 25. marta naktī, pieminekli uzspridzināja un pilnībā nojauca. No 1959. gada līdz 1990. gadam bijušajā Uzvaras (Vienības) laukumā atradās tēlnieka Kārļa Jansona veidotais Ļeņina piemineklis.

Trešās Atmodas laikā aktualizējās jautājums par Uzvaras pieminekļa atjaunošanu. Sākotnēji ar akmens stabiem tika iezīmēta pieminekļa kādreizējā atrašanās vieta. Atjaunotās Latvijas valsts saimnieciskās grūtības aizkavēja pieminekļa celtniecības idejas realizēšanu. 1997. gadā Cēsu rajona padomes priekšsēdētājam Mārim Niklasam izdevās piesaistīt pieminekļa atjaunošanas darbam Igaunijas valsts institūcijas. No Igaunijas kā dāvinājums tika saņemts pieminekļa celtniecībai nepieciešamais materiāls – Sāmsalas dolomīts. 1998. gada 22. jūnijā Cēsu kauju 79. gadskārtas svinību laikā Vienības laukumā tuvu iepriekšējā pieminekļa atrašanās vietai tika likts atjaunojamā pieminekļa pamatakmens. Atjaunotā pieminekļa autors ir arhitekts Imants Timermanis.

1998. gada 15. novembrī Cēsīs svinīgi atklāja atjaunoto Uzvaras pieminekli, kas veltīts 1919.gada igauņu un latviešu karavīru kopīgajām cīņām un uzvarai Cēsu kaujās. Pieminekļa atklāšanā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Igaunijas parlamenta priekšsēdētājs Tomass Savi , kā arī viens no tolaik pēdējiem dzīvajiem Cēsu kauju dalībniekiem Kārlis Meiris. 1999. gadā pieminekļa ziemeļu pusē (aizmugurē) tika atklāta plāksne, kas vēsta par tā sākotnējo celtniecību, nopostīšanu un atjaunošanu.

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcijā “Cēsis un Latvijas brīvības cīņas” Jaunajā pilī apskatāma informācija par Uzvaras pieminekļa likteni.

Izmantotie avoti un saites:

Tālis Pumpuriņš, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs

Izglītojošas programmas

Muzejpedagoģiskā nodarbība “Uzvaras piemineklis Cēsīs”

Mērķis: Veidot skolēnu izpratni par Cēsu Uzvaras pieminekļa vēsturisko, kultūras un valstisko nozīmi, rosinot viņus apzināties pieminekļa lomu gan Cēsu pilsētvidē, gan Latvijas vēstures kontekstā. Nodarbības laikā skolēni attīsta prasmi pētīt vēstures liecības, interpretēt iegūto informāciju un izprast uzvedības un cieņas normas, uzturoties piemiņas vietās. Papildus tiek veicināta radošā domāšana, veidojot pieminekļa maketu.

1918 – 1920 I Neatkarības kari ikona
I Neatkarības kari

Saistītās laikalīnijas

Saistītās tēmas

Saistītie stāsti

Cēsu kauju sākums, notikumu gaita un noslēgums

Gūtajai uzvarai Cēsu kaujās bija lemts kļūt par pagrieziena punktu latviešu un igauņu cīņā par savas valsts neatkarību. Šī uzvara pārvilka svītru Andrieva Niedras valdības un Vācijas ģenerāļa Rīdigera fon der Golca Baltijas iekarošanas plāniem. Tā vietā savu darbību Liepājā atjaunoja Kārļa Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdība.