Piemineklis karavīriem – vecticībniekiem, kas krituši par Latvijas atbrīvošanu
Piemiņas vieta
Atrodas Jēkabpils pilsētas kapsētā.
Apskatāms vecticībnieku kopienas uzstādītais piemineklis kareivjiem – vecticībniekiem, kuri krituši par Latvijas atbrīvošanu 1918. – 1919. gadā.
Vecticībnieku kopienā bija vairākas ģimenes, kuru pārstāvji bija piedalījušies 1918. – 1919. gada cīņās, kad risinājās jautājums par Latvijas neatkarības iegūšanu. Pēc Brīvības cīņām šiem kareivjiem piešķīra zemes gabalus no brīvo zemju fonda. Piemēram, Latvijas armijas virsniekam Nikolajam Ļebedevam. 1935. gadā pēc vecticībnieku kopienas priekšsēdētaja skolotāja Tarasija Makarova (1880. – 1953.) priekšlikuma nolēma uzstādīt pieminekli cīnītājiem par Latvijas neatkarību. Jēkabpils pilsētas kapsētā, uz attīrīta un ar granti nobērtā laukuma, ko norobežoja balsināti stabi, zem priedes tika uzstādīts, gandrīz trīs metrus augsts ozolkoka krusts. Vecticībnieku namdari apstrādāja koksni un izveidoja iespaidīgu astoņgalu krustu. Ievērojot tradīciju, paskaidrojošo uzrakstu izveidoja uz atsevišķas ozolkoka plāksnes krusta pakājē. Jēkabpilī, V. Lukomska mēbeļu darbnīcā krieviski tika izgrebts uzraksts: “Karavīriem – vecticībniekiem, kas krituši par Latvijas atbrīvošanu. Dievs, dod viņiem mūžīgu piemiņu!” Sākotnēji minētā krusta apkārtnē vēl nebija nekādu apbedījumu – tikai priežu mežs. 20. gs. 50.gados krusts bija novecojis. Toreizējais vecticībnieku kopienas priekšsēdētājs Vasīlijs Jakovļevičs Fedotovs 20. gs. 60. gadu vidū saņēma atļauju piemiņas vietu atjaunot, tikai ar noteikumu, ka piemineklis nedrīkst būt krusta formā un ar uzrakstu: “Par Dzimtenes atbrīvošanu”.
Pieminekļa atjaunošana tika uzticēta A. Blumbergam. Viņš lielu brūnu akmens bluķi noslīpēja taisnstūrveida piemiņas stēlas veidā un uz tā priekšējās sienas iegravēja astoņgalu krustu un ozolzarus. Zem vārdiem: “Mūžīga piemiņa par Dzimtenes atbrīvošanu kritušajiem karavīriem”, ar daudz mazākiem burtiem tika ieslīpēts uzraksts “Jēkabpils vecticībnieku kopiena”. Piemineklis tika uzstādīts uz masīva betona pamata. Savukārt iepriekšējā ozolkoka plāksne ar uzrakstu tika pasargāta, novietojot dievnamā.
Tā kā Trešās Atmodas sākumā Jēkabpilī nebija saglabājies neviens cits piemineklis, kas būtu saistīts ar Latvijas valsts proklamēšanu. Tāpēc jau 1988. gada 18. novembrī jēkabpilieši ar ziediem un svecēm noturēja piemiņas brīdi vecticībnieku kapsētā pie Latvijas Brīvības cīņās kritušo karavīru pieminekļa. Drīz piemiņas staba pakājē atgriezās atjaunotā ozolkoka plāksne. Drīzumā ozolkoka plāksni nomainīja marmora ar identisku atveidotu sākotnējo uzrakstu. 2013. gadā pēc biedrības Belovodije iniciatīvas un tā projekta, piemineklis tika atjaunots un sakopts.
Izmantotie avoti un saites:
Iluta Bērziņa, Jēkabpils Vēstures muzeja Galvenā krājuma glabātāja