Suleva Truuvērta atmiņas
Majors Sulevs Truuvērts, salas iedzīvotājs, kurš dienēja Dejevā, atcerējās, ka viņa laikā vienībā krita viens karavīrs.
Neveiksmīgais incidents notika sardzes telpā, kas apsargāja raķešu pozīcijas. Sulevs strādāja pie lietas kā militārais izmeklētājs. Kad viņš ieradās, vīrietis vēl bija dzīvs, bet nomira pa ceļam uz slimnīcu. "Viss bija asinīs, karavīri vemja, vainīgais, seržants, trīs dienas nespēja runāt," Truvērts atceras briesmīgo dienu. Sardzes komandieris savā telpā tīrīja pistoli, kas šajā telpā faktiski bija aizliegts. Tajā pašā laikā sardzes telpā tika ielaists vecākais leitnants, kurš bija arī komjaunatnes sekretārs. Viņam tur nevajadzēja atrasties. Sardzes komandieris bija salicis pistoli, kad tajā brīdī ienāca sardzes komandiera palīgs, nelaimīgais seržants. Ieraudzījis pistoli, viņš palūdza to turēt. Protams, zēns nedomāja, ka pistole ir pielādēta, un tāpēc viņš zem durvīm nospieda sprūdu. Atskanēja blīkšķis, un vīrietis, kurš apmeklēja sardzes telpu, tika trāpīts. Lode izgāja cauri sirdij, caur galvu gaisa ventilācijas atverē. Slepkava saņēma trīs gadus.
Laikraksts "Oma Saar" 26.07.2008
Saistītie objekti
Dejevas militārā un S-200 pretgaisa raķešu bāze
Dejevo militārā bāze un tās raķešu poligons atrodas Sāmsalas vidienē netālu no Karujerves ezera.
Pēc Savstarpējās palīdzības pakta parakstīšanas 1940. gada 15. maijā Sarkanā armija sāka lielas militārās bāzes būvniecību Sāmsalā 5000 hektāru platībā, ieskaitot mācību un šaušanas poligonus, kā arī tanku parku. Par bāzes vietu tika izvēlēta gleznaina smilšaina vieta, ko ieskauj priežu meži netālu no Karujerves. Kazarmas uzcēla valsts uzņēmums Ehitaja. Vācu okupācijas laikā komplekss tika izmantots kā karagūstekņu nometne. Pēc kara tur tika izvietoti amfībijas tanki, un mācības notika Karujerves ezerā. Sešdesmitajos gados Karujervē tika izvietotas raķetes. 1966. gadā šeit esošajām S-125 raķetēm pievienojās jaudīgākās S-200 raķetes. Turklāt bāze apgādāja visas pārējās Sāmsalas raķešu bāzes ar raķetēm, kas tika montētas uz vietas. Tās uzplaukuma laikā šeit dienēja 500 karavīru. Vietējie iedzīvotāji un virsnieku sievas saņēma darbu militārās bāzes šūšanas fabrikā "Marat". 1959. gadā militārā bāze un tās filiāle Servē tika nosauktas par Dejevo par godu iespējamajam padomju varonim Vladimiram Dejevam, kurš krita kaujā.
Okupācijas spēki pameta Dejevu 1992. gadā. Ēkas tika izdemolētas un vēlāk nojauktas.
Pašlaik saglabājusies bijušā vadības centra betona ēka, aizaugušas garāžas, kazarmu pamati un ar grants sienām apbērtas raķešu baterijas.
