Noslēguma atmiņas par patieso vērtību
Sievietis majors Sulevs Truuväärts, kurš bija dienējis Dejevā, atcerējās, ka viņa laikā armijā gājis bojā karavīrs.
Neveiksmīgais stāsts notika apsardzes telpā, kas apsargāja raķešu pozīcijas. Sulev izskatīja lietu kā militārais izmeklētājs. Kad viņš ieradās, vīrietis vēl bija dzīvs, bet ceļā uz slimnīcu nomira. "Viss bija pilns ar asinīm, karavīri vemja, vainīgais, seržants, trīs dienas vispār nevarēja runāt," šausmīgo dienu atceras Truuväärts. Komandieris bija iztīrījis savu pistoli savā istabā, kas faktiski bija aizliegta šajā telpā. Tajā pašā laikā apsardzes telpā tika ielaists virsleitnants, kurš bija arī komjaunatnes sekretārs. Viņam tur nevajadzēja būt. Aizsarga komandieris bija samontējis pistoli, kad tajā pašā brīdī ienāca apsardzes komandiera palīgs, šis nelaimīgais seržants. Ieraudzījis pistoli, viņš lūdza to turēt. Zēns, protams, nedomāja, ka pistole ir uzlādēta, tāpēc nospieda sprūdu zem durvīm. Atskanēja sprādziens un apsargu ciematā tika notriekts kāds vīrietis. Mēness ienāca prātā, caur galvu gaisa logā. Slepkava bija trīs gadus vecs.
Laikraksts "Oma Saar" 26.07.2008
Saistītie objekti
Dejevo militārā un S-200 pretgaisa raķešu bāze
Dejevas militārā bāze un tās raķešu poligons atrodas Sāremā pašā vidū pie Karujerves ezera.
Pēc Savstarpējās palīdzības pakta parakstīšanas 1940. gada 15. maijā Sarkanā armija sāka lielas militārās bāzes celtniecību Sāremā 5000 hektāru platībā, ieskaitot mācību un šaušanas poligonus un tanku parku. Par bāzi tika izvēlēta gleznaina smilšaina teritorija, ko ieskauj priežu meži netālu no Karujerves. Barakas cēlis valsts uzņēmums Ehitaja. Vācu okupācijas laikā komplekss tika izmantots kā karagūstekņu nometne. Pēc kara tur tika izvietoti amfībijas tanki, kur mācības notika Karujerves ezerā. 1960. gados Karujervē tika izvietotas raķetes. 1966. gadā šeit esošajām S-125 raķetēm pievienojās jaudīgākās S-200 raķetes. Turklāt bāze apgādāja visas pārējās Sāremā esošās raķešu bāzes ar raķetēm, kas tika samontētas uz vietas. Tās ziedu laikos šeit dienēja 500 karavīru. Vietējie iedzīvotāji un virsnieku sievas tika iekārtotas militārās bāzes šūšanas rūpnīcā Marat. 1959. gadā militārā bāze un tās filiāle Sõrvē tika nosaukta par Dejevo par godu iespējamajam padomju varonim Vladimiram Dejevam, kurš tika nogalināts.
Okupācijas spēki pameta Dejevu 1992. gadā. Ēkas tika izpostītas un vēlāk nojauktas.
Šobrīd saglabājusies bijušā vadības centra betona ēka, aizaugušas garāžas, kazarmu pamati un grants sienu raķešu baterijas.
