Suleva Truuvērta atmiņas
Majors Sulevs Truuvērts, salas iedzīvotājs, kurš dienēja Dejevā, atcerējās, ka viņa laikā vienībā krita viens karavīrs.
Neveiksmīgais incidents notika sardzes telpā, kas apsargāja raķešu pozīcijas. Sulevs strādāja pie lietas kā militārais izmeklētājs. Kad viņš ieradās, vīrietis vēl bija dzīvs, bet nomira pa ceļam uz slimnīcu. "Viss bija asinīs, karavīri vemja, vainīgais, seržants, trīs dienas nespēja runāt," Truvērts atceras briesmīgo dienu. Sardzes komandieris savā telpā tīrīja pistoli, kas šajā telpā faktiski bija aizliegts. Tajā pašā laikā sardzes telpā tika ielaists vecākais leitnants, kurš bija arī komjaunatnes sekretārs. Viņam tur nevajadzēja atrasties. Sardzes komandieris bija salicis pistoli, kad tajā brīdī ienāca sardzes komandiera palīgs, nelaimīgais seržants. Ieraudzījis pistoli, viņš palūdza to turēt. Protams, zēns nedomāja, ka pistole ir pielādēta, un tāpēc viņš zem durvīm nospieda sprūdu. Atskanēja blīkšķis, un vīrietis, kurš apmeklēja sardzes telpu, tika trāpīts. Lode izgāja cauri sirdij, caur galvu gaisa ventilācijas atverē. Slepkava saņēma trīs gadus.
Laikraksts "Oma Saar" 26.07.2008
Saistītie objekti
Dejevo militārā un S-200 pretgaisa raķešu bāze
Dejevas militārā bāze un tās raķešu poligons atrodas Sāremā pašā vidū pie Karujerves ezera.
Pēc Savstarpējās palīdzības pakta parakstīšanas 1940. gada 15. maijā Sarkanā armija sāka lielas militārās bāzes celtniecību Sāremā 5000 hektāru platībā, ieskaitot mācību un šaušanas poligonus un tanku parku. Par bāzi tika izvēlēta gleznaina smilšaina teritorija, ko ieskauj priežu meži netālu no Karujerves. Barakas cēlis valsts uzņēmums Ehitaja. Vācu okupācijas laikā komplekss tika izmantots kā karagūstekņu nometne. Pēc kara tur tika izvietoti amfībijas tanki, kur mācības notika Karujerves ezerā. 1960. gados Karujervē tika izvietotas raķetes. 1966. gadā šeit esošajām S-125 raķetēm pievienojās jaudīgākās S-200 raķetes. Turklāt bāze apgādāja visas pārējās Sāremā esošās raķešu bāzes ar raķetēm, kas tika samontētas uz vietas. Tās ziedu laikos šeit dienēja 500 karavīru. Vietējie iedzīvotāji un virsnieku sievas tika iekārtotas militārās bāzes šūšanas rūpnīcā Marat. 1959. gadā militārā bāze un tās filiāle Sõrvē tika nosaukta par Dejevo par godu iespējamajam padomju varonim Vladimiram Dejevam, kurš tika nogalināts.
Okupācijas spēki pameta Dejevu 1992. gadā. Ēkas tika izpostītas un vēlāk nojauktas.
Šobrīd saglabājusies bijušā vadības centra betona ēka, aizaugušas garāžas, kazarmu pamati un grants sienu raķešu baterijas.
