Dejevas militārā un S-200 pretgaisa raķešu bāze
Militārā pilsētiņa
Dejevo militārā bāze un tās raķešu poligons atrodas Sāmsalas vidienē netālu no Karujerves ezera.
Pēc Savstarpējās palīdzības pakta parakstīšanas 1940. gada 15. maijā Sarkanā armija sāka lielas militārās bāzes būvniecību Sāmsalā 5000 hektāru platībā, ieskaitot mācību un šaušanas poligonus, kā arī tanku parku. Par bāzes vietu tika izvēlēta gleznaina smilšaina vieta, ko ieskauj priežu meži netālu no Karujerves. Kazarmas uzcēla valsts uzņēmums Ehitaja. Vācu okupācijas laikā komplekss tika izmantots kā karagūstekņu nometne. Pēc kara tur tika izvietoti amfībijas tanki, un mācības notika Karujerves ezerā. Sešdesmitajos gados Karujervē tika izvietotas raķetes. 1966. gadā šeit esošajām S-125 raķetēm pievienojās jaudīgākās S-200 raķetes. Turklāt bāze apgādāja visas pārējās Sāmsalas raķešu bāzes ar raķetēm, kas tika montētas uz vietas. Tās uzplaukuma laikā šeit dienēja 500 karavīru. Vietējie iedzīvotāji un virsnieku sievas saņēma darbu militārās bāzes šūšanas fabrikā "Marat". 1959. gadā militārā bāze un tās filiāle Servē tika nosauktas par Dejevo par godu iespējamajam padomju varonim Vladimiram Dejevam, kurš krita kaujā.
Okupācijas spēki pameta Dejevu 1992. gadā. Ēkas tika izdemolētas un vēlāk nojauktas.
Pašlaik saglabājusies bijušā vadības centra betona ēka, aizaugušas garāžas, kazarmu pamati un ar grants sienām apbērtas raķešu baterijas.
Izmantotie avoti un saites:
Igaunijas militārās vēstures ceļvedis, 2010. Sastādījis K. Luts
Endel Püüa: Zāras iedzīvotāji padomju militāro bāzu pakājē, Kuresāre 2020
Saistītās laikalīnijas
Saistītie stāsti
Suleva Truuvērta atmiņas
Majors Sulevs Truuvērts, salas iedzīvotājs, kurš dienēja Dejevā, atcerējās, ka viņa laikā vienībā krita viens karavīrs.






