Kodolieroču pēdās Šateikiai mežā
Laikā no 1960. līdz 1978. gadam Pluņģes rajona Šateikiai ciema mežos darbojās sauszemes raķešu palaišanas bāze, kurā tika izvietotas vidēja darbības rādiusa kodolraķetes R12U. Pēc raķešu transportēšanas bāzē tika izvietota 384. augstas jaudas artilērijas brigāde. Tās rīcībā bija pašgājējas 203 mm kalibra haubices 2S7 "Pion" un dažādi citi ieroči, kuru iznīcināšanā tika dzēsti cilvēki.
Saskaņā ar bijušā Pluņģes komandantūras darbinieka Silvestra Baumilas stāstīto, Šateikiai mežā, bijušās militārās vienības teritorijā, dzelzsbetona angāros bija novietotas mašīnas, un uz to platformām bija uzstādīta viena R12U raķete. Saskaņā ar pavēlniecību, šīm mašīnām bija jādodas uz noteiktu vietu, un raķetes tika palaistas diktēto koordinātu virzienā.
Raķetes no vienības Šateikiai mežā tika izvestas vienlaikus ar Plokštinės raķešu bāzes izvešanu. Tomēr tajā pašā teritorijā Šateikiai, nevis dzelzsbetona angāros, bet gan nelielā dzelzsbetona ēkā, kas atradās tālāk un no ārpuses norobežota ar vairākiem dzeloņžogiem, tika glabāti taktiskie šāviņi ar kodollādiņiem, kas paredzēti apšaudei no "Pioniem". Brigādes rīcībā bija pašgājējas 203 mm kalibra haubices 2S7 "Pion". To mērķis ir uzbrukt ienaidnieka aizmugurei, iznīcinot svarīgus objektus 47–55 kilometru attālumā.
Ar kodolu aprīkoti šāviņi, iespējams, parādījās Šateikiai 1981. gada beigās kopā ar "Pioniem". Viena šāda šāviņa sprādzienbīstamā jauda tiek lēsta 2 kilotonnu apmērā.
Šie taktiskie lādiņi ar kodolgalviņām varēja tikt transportēti no Lietuvas teritorijas 1992. gada jūlijā. Krievijas Federācijas militārā transporta plānā karaspēka izvešanai pa dzelzceļu ir informācija, ka 384. augstas jaudas artilērijas brigādes ķīmiskie aktīvi tika transportēti 36 segtos vagonos. Visticamāk, tie bija kodolsprādzienbīstami priekšmeti.
Pluņģes apriņķa komandanta M. Butķa oficiālajā ziņojumā, kas datēts ar 1993. gada 15. janvāri, bija rakstīts, ka 24 vagoni ar sprāgstvielām, kas glabājās Šateikos, jau ir iekrauti. Vienā vagonā atradās aptuveni 20 tonnas sprāgstvielu, kopā aptuveni 480 tonnas kravas, un tika dota atļauja izvest 5425 tonnas. Un tas attiecas tikai uz sprāgstvielām, kuras varēja droši pārvadāt. Tomēr noliktavās joprojām atradās Otrā pasaules kara laika palikušas lādiņi, kuru pārvadāšana būtu bijusi ļoti bīstama.
Pēc S. Baumilas teiktā, Šateikiju mežā parādījās noteikts bizness, karavīri sāka pārdot vietējiem iedzīvotājiem vecas sprāgstvielas. Pēc to demontāžas misiņš un varš tika pārdoti, bet sprāgstvielu galviņas un šaujampulveris paši nonāca Šateikiju mežā. Vēlāk, pēc tam, kad šajā apgabalā tika samazināta drošība, objektā sākās rekordlielas sprāgstvielu zādzības:
"1992. gada 13. novembrī iecirkņa teritorijā rajona policijas un komandantūras darbinieki aizturēja 5 Šateikiai ciema iedzīvotājus, kuri bija nozaguši 966 vienības 5,7 kalibra patronas... Vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka mežos pie iecirkņa ir atrastas dažādas sprāgstvielas, kas sagatavotas izvešanai," turpināts ziņojumā.
Kādu dienu Pluņģes komandantūrai tika paziņots, ka netālu no Šateikiai ciema, nomaļā meža viensētā, ēkā, kur remontēja mašīnas, noticis traģisks incidents ar bojāgājušajiem un ievainotajiem. Sprādzienu izraisīja detonētas sprāgstvielas. Sprādziena vietā tika atrastas 15 kuģu lielgabalu lādiņi, katrs svēris 7–8 kilogramus. Netālu atradās sprāgstvielu demontāžas mašīnas. Tika ziņots, ka incidenta laikā gāja bojā 5 cilvēki un 9 guva ievainojumus.
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Šateiķu virszemes raķešu bāze
Pluņģes rajonā Šateiķiem piegulošajos mežos 1960. gadā tika izbūvēta Šateiķu virszemes raķešu palaišanas bāze. Viena no četrām šāda veida bāzēm Lietuvā. Bāzē bija izbūvēti četri vidēja darbības rādiusa ballistisko raķešu R-12 (SS-4 Sandal) palaišanas laukumi. Pēc signāla saņemšanas raķetes varēja raidīt uz NATO bloka Eiropas valstīm. 1962. gadā Karību krīzes laikā kodolraķetes no Šateiķu raķešu bāzes tika pārvietotas uz Kubas centrālo daļu. Augstākā trauksmes pakāpe šajā bāzē tika izsludināta 1968. gadā Prāgas pavasara – Čehoslovākijas demokrātisko pārmaiņu – laikā. Tolaik viena no raķetēm bija vērsta pret Rietumvācijas Federatīvo Republiku, jo bija ticams, ka NATO bloks ar savu ieroču spēku atbalstīs Čehoslovākijas nemierniekus. Šateiķu bāze tika slēgta ap 1978. gadu, jo to uzskatīja par novecojušu, bet tās uzturēšanu par neracionālu. Bāzes slēgšanu veicināja arī tas, ka 20. gadsimta astoņdesmitajos gados jau bija skaidrs, ka ASV izlūkdienesti ir noskaidrojuši stacionāro raķešu palaišanas bāzu atrašanās vietas. Raķešu palaišanas vietas pamešana izraisīja ēku konstrukciju bojājumus. Teritorijā joprojām ir saglabājušās sešu dzelzsbetona noliktavu (angāru) paliekas, kā arī krūmiem aizauguši raķešu virszemes palaišanas laukumi.
Šateikiai dzelzceļa stacija
Šateiku dzelzceļa stacija ir uzbūvēta uz Kuži-Telši-Kretinga dzelzceļa līnijas Pluņģes rajonā.
1918. gadā pēc Lietuvas Republikas neatkarības pasludināšanas sākās dzelzceļa infrastruktūras veidošana: tika izveidota administrācijas sistēma un organizēti dzelzceļa darbinieku sagatavošanas kursi. 1923. gadā Ministru kabinets nolēma būvēt maršrutu Kuži-Telši-Kretinga. Tika izvēlēts blīvi apdzīvotais Žemaitijas reģions, kuram vēl nebija atbilstošu savienojumu ar Klaipēdu un citiem centriem.
Stacijas tika uzceltas pēc dzelzceļa tīkla izbūves, izmantojot standartizētus arhitektūras projektus. Šateikiai stacijas pasažieru zāle tika uzbūvēta tipiskā projektā ar vienu stāvu un jumtu, un tajā pašā ēkā atradās arī noliktava.
Aukstā kara laikā Šateikiju dzelzceļa stacija kļuva nozīmīga arī militārajā rūpniecībā. Laikā no 1960. līdz 1978. gadam Šateikiju un Plokštines mežos darbojās Šateikiju sauszemes un Plokštines pazemes termonukleāro raķešu palaišanas bāzes. Gan to būvniecības laikā, gan vēlāk, ekspluatācijas laikā, būvmateriāli, ieroči un viss pārējais tika transportēts ar vilcienu uz Šateikiju un Pluņģes dzelzceļa stacijām. Tiek uzskatīts, ka Šateikiju sauszemes bāzē bija izvietots milzīgs kodolieroču arsenāls. To apstiprina fakts, ka 1962. gadā raķetes no Šateikiju sauszemes raķešu bāzes, Šateikiju un Pluņģes dzelzceļa stacijām tika transportētas uz Krieviju, bet vēlāk ar kuģi uz Kubu (Kubas krīze).
Šateikiai dzelzceļa stacija pašlaik darbojas kā regulāra dzelzceļa stacija, kurā pienāk un atiet pasažieru un kravas vilcieni. Ir saglabājušies tikai fragmentāri stāsti, kas saista stacijas vēsturi ar bijušo militāro raķešu bāzu darbību.
Šateikiai dzelzceļa stacija
Šateiku dzelzceļa stacija ir uzbūvēta uz Kuži-Telši-Kretinga dzelzceļa līnijas Pluņģes rajonā.
1918. gadā pēc Lietuvas Republikas neatkarības pasludināšanas sākās dzelzceļa infrastruktūras veidošana: tika izveidota administrācijas sistēma un organizēti dzelzceļa darbinieku sagatavošanas kursi. 1923. gadā Ministru kabinets nolēma būvēt maršrutu Kuži-Telši-Kretinga. Tika izvēlēts blīvi apdzīvotais Žemaitijas reģions, kuram vēl nebija atbilstošu savienojumu ar Klaipēdu un citiem centriem.
Stacijas tika uzceltas pēc dzelzceļa tīkla izbūves, izmantojot standartizētus arhitektūras projektus. Šateikiai stacijas pasažieru zāle tika uzbūvēta tipiskā projektā ar vienu stāvu un jumtu, un tajā pašā ēkā atradās arī noliktava.
Aukstā kara laikā Šateikiju dzelzceļa stacija kļuva nozīmīga arī militārajā rūpniecībā. Laikā no 1960. līdz 1978. gadam Šateikiju un Plokštines mežos darbojās Šateikiju sauszemes un Plokštines pazemes termonukleāro raķešu palaišanas bāzes. Gan to būvniecības laikā, gan vēlāk, ekspluatācijas laikā, būvmateriāli, ieroči un viss pārējais tika transportēts ar vilcienu uz Šateikiju un Pluņģes dzelzceļa stacijām. Tiek uzskatīts, ka Šateikiju sauszemes bāzē bija izvietots milzīgs kodolieroču arsenāls. To apstiprina fakts, ka 1962. gadā raķetes no Šateikiju sauszemes raķešu bāzes, Šateikiju un Pluņģes dzelzceļa stacijām tika transportētas uz Krieviju, bet vēlāk ar kuģi uz Kubu (Kubas krīze).
Šateikiai dzelzceļa stacija pašlaik darbojas kā regulāra dzelzceļa stacija, kurā pienāk un atiet pasažieru un kravas vilcieni. Ir saglabājušies tikai fragmentāri stāsti, kas saista stacijas vēsturi ar bijušo militāro raķešu bāzu darbību.
Aukstā kara ekspozīcija
1962. gada 31. decembrī Plokštines mežos (Pluņģes rajonā) tika nodots ekspluatācijā viens no pirmajiem ballistisko raķešu R-12 palaišanas pazemes kompleksiem Padomju Savienībā – pazemes palaišanas komplekss “Dvina”. No 1963. līdz 1978. gadam kompleksā tika izvietotas četras vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes R12 (SS-4 Sandal), kas bija aprīkotas ar 2,3 megatonnu kodolgalviņu. Visas raķetes bija vērstas pret Rietumeiropas valstīm. Šis komplekss kopā ar līdzīgām raķešu virszemes palaišanas bāzēm veidoja vienotu padomju kodolarsenālu Lietuvā, kas spēja iznīcināt visu Eiropu. Kompleksa 16 gadu darbības laikā nav izšauta neviena raķete, lai gan 1968. gada Prāgas pavasara laikā tika izsludināta kaujas gatavība. Pēc padomju karavīru aiziešanas 1978. gada 18. jūnijā vāji apsargātais militārais objekts tika izpostīts un izlaupīts. 1993. gadā, kad komplekss tika nodots Žemaitijas nacionālā parka direkcijai, tika sākta tā sakārtošana. 2012. gadā tika atklāta aukstā kara ekspozīcija. Šodien šī savulaik ļoti slepenā un apsargātā vieta ir atvērta apmeklētājiem. Bijušajās raķešu un iekārtu vadības telpās ir izvietota vēsturiska ekspozīcija par aukstā kara periodu. Līdz šim tā ir vienīgā muzeja ekspozīcija Eiropā, kurā var apskatīt saglabātu raķešu pazemes palaišanas šahtu.
Plokštines militārā pilsētiņa
1962. gadā Plokštines mežos (Pluņģes rajonā) tika nodots ekspluatācijā viens no pirmajiem ballistisko raķešu R-12 palaišanas pazemes kompleksiem Padomju Savienībā – “Dvina”. 0,5 km no raķešu palaišanas bāzes bija izveidota militārā pilsētiņa. 12 hektāru platībā, kur tika uzceltas aptuveni 30 ēkas dažādiem mērķiem, tostarp dzīvojamās mājas (kazarmas), virsnieku štābs, divas ēdnīcas, katlumāja, elektrostacija, medicīnas punkts, klubs, cūku ferma, noliktavas, garāžas un citas būves. Plokštines pazemes raķešu palaišanas komplekss darbojās līdz 1978. gada 18. jūnijam. Padomju karavīri pameta šo teritoriju, līdzi paņemot tikai ieročus. 1979. gadā bijušā militārā kompleksa apsaimniekošana tika nodota Pluņģes rajona Republikāniskajai lauksaimniecības atpūtas iestāžu apvienībai, bet militārajā pilsētiņā ierīkota Plateļu Pionieru atpūtas nometne “Žuvėdra”. Teritorija tika rekonstruēta un pielāgota nometnes vajadzībām, tā darbojās līdz 1990. gadam. Pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas pionieru nometne tika slēgta. Kopš 1993. gada objektu pārvalda Žemaitijas Nacionālā parka direkcija. 2017. gadā daudzas militārās pilsētiņas būves avārijas stāvokļa dēļ tika nojauktas. Pašlaik šajā teritorijā ir palikušas aptuveni desmit ēkas, kuras apmeklētāji var apskatīt no ārpuses. Ir uzstādīti informācijas stendi par bijušajām ēkām un to funkcijām.
Kodolgalviņu noliktava (angārs) Plokštinė
1962. gada 31. decembrī Plokštīnes mežos (Pluņģes rajonā) sāka darboties viens no pirmajiem pazemes R-12 ballistisko raķešu palaišanas kompleksiem Padomju Savienībā — Dvina.
No 1963. līdz 1978. gadam kompleksā atradās 4 vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes R12 (SS-4 Sandal), kas bija apbruņotas ar 2,3 megatonnu termonukleārgalviņām. Visas raķetes bija vērstas pret Rietumeiropas valstīm. Šis komplekss kopā ar uz zemes bāzētām līdzīgu raķešu palaišanas bāzēm veidoja vienotu padomju kodolieroču grupu Lietuvā, kas spēja iznīcināt visu Eiropu. Kompleksa 16 darbības gados netika palaista neviena raķete, lai gan 1968. gadā, Prāgas pavasara laikā, tika pasludināta militārā gatavība.
Aptuveni 0,5 km attālumā no R-12 Dvina kodolraķešu šahtas palaišanas bāzes tika uzcelta militārā nometne un kodolgalviņu glabātuve (angārs). Par angāra mērķi līdz pat mūsdienām ir zināms ļoti maz. Tiek uzskatīts, ka šeit atradās remontdarbnīcas un kravas laukums, kā arī angārs, kurā, iespējams, tika glabātas R-12 termokodolu raķešu kaujas galviņas. Angārs ir milzīga, aptuveni 60 m gara betona ēka, kas no ārpuses pārklāta ar zemes kārtu un paslēpta starp mežiem.
Pašlaik ēka, tāpat kā visa bijusī pazemes raķešu palaišanas bāze, pieder Žemaitijas nacionālā parka direkcijai. Objekts nav atvērts apmeklētājiem. To nevar apskatīt no iekšpuses. Tomēr ēku var apskatīt no ārpuses bez iepriekšējas rezervācijas.
