Kodolieroču pēdās Šateikiai mežā

Pluņģes rajonā Šateiķiem piegulošajos mežos 1960. gadā tika izbūvēta Šateiķu virszemes raķešu palaišanas bāze. Viena no četrām šāda veida bāzēm Lietuvā. Bāzē bija izbūvēti četri vidēja darbības rādiusa ballistisko raķešu R-12 (SS-4 Sandal) palaišanas laukumi. Pēc signāla saņemšanas raķetes varēja raidīt uz NATO bloka Eiropas valstīm. 1962. gadā Karību krīzes laikā kodolraķetes no Šateiķu raķešu bāzes tika pārvietotas uz Kubas centrālo daļu. Augstākā trauksmes pakāpe šajā bāzē tika izsludināta 1968. gadā Prāgas pavasara – Čehoslovākijas demokrātisko pārmaiņu – laikā. Tolaik viena no raķetēm bija vērsta pret Rietumvācijas Federatīvo Republiku, jo bija ticams, ka NATO bloks ar savu ieroču spēku atbalstīs Čehoslovākijas nemierniekus. Šateiķu bāze tika slēgta ap 1978. gadu, jo to uzskatīja par novecojušu, bet tās uzturēšanu par neracionālu. Bāzes slēgšanu veicināja arī tas, ka 20. gadsimta astoņdesmitajos gados jau bija skaidrs, ka ASV izlūkdienesti ir noskaidrojuši stacionāro raķešu palaišanas bāzu atrašanās vietas. Raķešu palaišanas vietas pamešana izraisīja ēku konstrukciju bojājumus. Teritorijā joprojām ir saglabājušās sešu dzelzsbetona noliktavu (angāru) paliekas, kā arī krūmiem aizauguši raķešu virszemes palaišanas laukumi.

Šateiku dzelzceļa stacija ir uzbūvēta uz Kuži-Telši-Kretinga dzelzceļa līnijas Pluņģes rajonā.

1918. gadā Pēc Lietuvas Republikas neatkarības pasludināšanas sāka veidoties dzelzceļa infrastruktūra: izveidota administrācijas sistēma, sākti organizēt dzelzceļnieku sagatavošanas kursus. 1923. gadā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par maršruta Kuži-Telši-Kretinga izbūvi. Tika izvēlēts blīvi apdzīvotais Žemaitijas reģions, kuram vēl nebija atbilstošu savienojumu ar Klaipēdu un citiem centriem.

Stacijas tika uzbūvētas pēc tam, kad sliežu tīkls jau bija izklāts un izmantojot standartizētus arhitektūras projektus. Izbūvētā Šateiku stacijas pasažieru zāle ir tipiska dizaina, 1 stāvs ar nojumi, tajā pašā ēkā ir arī preču noliktava.

Aukstā kara laikā Šateiku dzelzceļa stacija kļuva nozīmīga arī militārajā rūpniecībā. 1960.-78 periodā Šateikes un Ploštinės mežos darbojās virszemes un Ploštinės termokodolraķešu palaišanas bāzes. Gan to būvniecības laikā, gan vēlāk, ekspluatācijas laikā, būvmateriāli, ieroči un viss pārējais ar vilcieniem tika vests uz Šateiku un Pluņģes dzelzceļa stacijām. Tiek uzskatīts, ka Šateiku sauszemes bāzē bija izvietots milzīgs kodolieroču arsenāls. To apliecina fakts, ka 1962. g no Šateiku sauszemes raķešu bāzes Šateiku un Pluņģes dzelzceļa stacijas veda raķetes uz Krieviju, pēc tam tās ar kuģi nogādāja Kubā (Kubas krīze).

Šateiku dzelzceļa stacijā šobrīd notiek normāla dzelzceļa darbība, pienāk un atiet pasažieru un kravas vilcieni. Saglabājušies tikai fragmentāri stāsti, kas stacijas vēsturi saista ar bijušo militāro raķešu bāzu darbību.

Šateiku dzelzceļa stacija ir uzbūvēta uz Kuži-Telši-Kretinga dzelzceļa līnijas Pluņģes rajonā.

1918. gadā Pēc Lietuvas Republikas neatkarības pasludināšanas sāka veidoties dzelzceļa infrastruktūra: izveidota administrācijas sistēma, sākti organizēt dzelzceļnieku sagatavošanas kursus. 1923. gadā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par maršruta Kuži-Telši-Kretinga izbūvi. Tika izvēlēts blīvi apdzīvotais Žemaitijas reģions, kuram vēl nebija atbilstošu savienojumu ar Klaipēdu un citiem centriem.

Stacijas tika uzbūvētas pēc tam, kad sliežu tīkls jau bija izklāts un izmantojot standartizētus arhitektūras projektus. Izbūvētā Šateiku stacijas pasažieru zāle ir tipiska dizaina, 1 stāvs ar nojumi, tajā pašā ēkā ir arī preču noliktava.

Aukstā kara laikā Šateiku dzelzceļa stacija kļuva nozīmīga arī militārajā rūpniecībā. 1960.-78 periodā Šateikes un Ploštinės mežos darbojās virszemes un Ploštinės termokodolraķešu palaišanas bāzes. Gan to būvniecības laikā, gan vēlāk, ekspluatācijas laikā, būvmateriāli, ieroči un viss pārējais ar vilcieniem tika vests uz Šateiku un Pluņģes dzelzceļa stacijām. Tiek uzskatīts, ka Šateiku sauszemes bāzē bija izvietots milzīgs kodolieroču arsenāls. To apliecina fakts, ka 1962. g no Šateiku sauszemes raķešu bāzes Šateiku un Pluņģes dzelzceļa stacijas veda raķetes uz Krieviju, pēc tam tās ar kuģi nogādāja Kubā (Kubas krīze).

Šateiku dzelzceļa stacijā šobrīd notiek normāla dzelzceļa darbība, pienāk un atiet pasažieru un kravas vilcieni. Saglabājušies tikai fragmentāri stāsti, kas stacijas vēsturi saista ar bijušo militāro raķešu bāzu darbību.

1962. gada 31. decembrī Plokštines mežos (Pluņģes rajonā) tika nodots ekspluatācijā viens no pirmajiem ballistisko raķešu R-12 palaišanas pazemes kompleksiem Padomju Savienībā – pazemes palaišanas komplekss “Dvina”. No 1963. līdz 1978. gadam kompleksā tika izvietotas četras vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes R12 (SS-4 Sandal), kas bija aprīkotas ar 2,3 megatonnu kodolgalviņu. Visas raķetes bija vērstas pret Rietumeiropas valstīm. Šis komplekss kopā ar līdzīgām raķešu virszemes palaišanas bāzēm veidoja vienotu padomju kodolarsenālu Lietuvā, kas spēja iznīcināt visu Eiropu. Kompleksa 16 gadu darbības laikā nav izšauta neviena raķete, lai gan 1968. gada Prāgas pavasara laikā tika izsludināta kaujas gatavība. Pēc padomju karavīru aiziešanas 1978. gada 18. jūnijā vāji apsargātais militārais objekts tika izpostīts un izlaupīts. 1993. gadā, kad komplekss tika nodots Žemaitijas nacionālā parka direkcijai, tika sākta tā sakārtošana. 2012. gadā tika atklāta aukstā kara ekspozīcija. Šodien šī savulaik ļoti slepenā un apsargātā vieta ir atvērta apmeklētājiem. Bijušajās raķešu un iekārtu vadības telpās ir izvietota vēsturiska ekspozīcija par aukstā kara periodu. Līdz šim tā ir vienīgā muzeja ekspozīcija Eiropā, kurā var apskatīt saglabātu raķešu pazemes palaišanas šahtu.

1962. gadā Plokštines mežos (Pluņģes rajonā) tika nodots ekspluatācijā viens no pirmajiem ballistisko raķešu R-12 palaišanas pazemes kompleksiem Padomju Savienībā – “Dvina”. 0,5 km no raķešu palaišanas bāzes bija izveidota militārā pilsētiņa. 12 hektāru platībā, kur tika uzceltas aptuveni 30 ēkas dažādiem mērķiem, tostarp dzīvojamās mājas (kazarmas), virsnieku štābs, divas ēdnīcas, katlumāja, elektrostacija, medicīnas punkts, klubs, cūku ferma, noliktavas, garāžas un citas būves. Plokštines pazemes raķešu palaišanas komplekss darbojās līdz 1978. gada 18. jūnijam. Padomju karavīri pameta šo teritoriju, līdzi paņemot tikai ieročus. 1979. gadā bijušā militārā kompleksa apsaimniekošana tika nodota Pluņģes rajona Republikāniskajai lauksaimniecības atpūtas iestāžu apvienībai, bet militārajā pilsētiņā ierīkota Plateļu Pionieru atpūtas nometne “Žuvėdra”. Teritorija tika rekonstruēta un pielāgota nometnes vajadzībām, tā darbojās līdz 1990. gadam. Pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas pionieru nometne tika slēgta. Kopš 1993. gada objektu pārvalda Žemaitijas Nacionālā parka direkcija. 2017. gadā daudzas militārās pilsētiņas būves avārijas stāvokļa dēļ tika nojauktas. Pašlaik šajā teritorijā ir palikušas aptuveni desmit ēkas, kuras apmeklētāji var apskatīt no ārpuses. Ir uzstādīti informācijas stendi par bijušajām ēkām un to funkcijām.

1962. gadā 31. decembris Ploštinas mežos (Plunģes rajons) sāka darboties "Dvina", viens no pirmajiem pazemes ballistisko raķešu R-12 palaišanas kompleksiem Padomju Savienībā.

No 1963. līdz 1978. gadam Kompleksā tika izvietotas 4 vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes R12 (SS-4 Sandal), kas bruņotas ar 2,3 megatonnu kodoltermiskās kaujas galviņām. Visas raķetes bija mērķētas uz Rietumeiropas valstīm. Šis komplekss kopā ar bāzēm līdzīgu raķešu palaišanai Lietuvā veidoja kopīgu padomju kodolieroču grupu, kas bija spējīga iznīcināt visu Eiropu. Kompleksa 16 gadu darbības laikā netika palaista neviena raķete, lai gan 1968.g. Prāgas pavasara laikā tika paziņota militārā gatavība.

Aptuveni 0,5 km no kodolraķešu R-12 "Dvina" šahtas palaišanas bāzes tika izveidota militārā pilsētiņa un kodollādiņu noliktava (angārs). Pagaidām ļoti maz zināms par angāra mērķi. Tiek uzskatīts, ka tajā atradās remontdarbnīca un kravas zona un angārs, kurā, iespējams, atradās termokodolraķešu R-12 kaujas galviņas. Angārs ir milzīga, aptuveni 60 m gara betona ēka, kas no ārpuses pārklāta ar zemes kārtu un paslēpta starp mežiem.

Šobrīd ēka, tāpat kā visa bijusī pazemes raķešu palaišanas bāze, pieder Žemaitijas Nacionālā parka direkcijai. Objekts nav piemērots apskatei. To nevar apskatīt no iekšpuses. Taču ēku var apskatīt no ārpuses bez iepriekšējas rezervācijas.