Krievijas armijas izvešana no Lietuvas 1993. gadā.
1993. gads 31. augusts Pēdējais Krievijas armijas militārais ešelons izgāja cauri Kenas dzelzceļa stacijai, oficiāli izbeidzot gandrīz 50 gadus ilgo padomju militāro okupāciju Lietuvā.
"Pirmie aizgāja signalizētāji, vēlāk radiovienība un pēdējie bezpilota lidaparātu bataljona karavīri," atceras Taurages bataljona komandieris Petrs Dedūra. Pirms izvešanas Lietuvas teritorijā bija izvietoti aptuveni 34,6 tūkstoši karavīru. karavīri, 1000 tanki, aptuveni 180 lidmašīnas, 1901 bruņumašīna.
Izeja nebija gluda. "Tikāmies ar Krievijas militāro vienību komandieriem un vienojāmies, ka, kamēr Maskava neizlems, ko darīt, mēs nedusmosimies," saka Dedūra. Tomēr aizejošie virsnieki visu laiku atkārtoja, ka atgriezīsies. Citi palika Lietuvā un izveidoja ģimenes ar vietējām sievietēm.
Īpaši stratēģiski nozīmīgas bija Lietuvā izvietotajām kodolraķetēm. 1987. gadā Taurages raķešu bāzē vien bija 5 vidēja darbības rādiusa raķetes un 5 palaišanas iekārtas. SS-20 raķetes, kuras varēja pārveidot par starpkontinentālajām un sasniegt pat ASV teritoriju, tika izvietotas trīs bāzēs, kurās kopumā tika izvietotas 15 raķetes.
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Aukstā kara ekspozīcija
1962. gada 31. decembrī Plokštines mežos (Pluņģes rajonā) tika nodots ekspluatācijā viens no pirmajiem ballistisko raķešu R-12 palaišanas pazemes kompleksiem Padomju Savienībā – pazemes palaišanas komplekss “Dvina”. No 1963. līdz 1978. gadam kompleksā tika izvietotas četras vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes R12 (SS-4 Sandal), kas bija aprīkotas ar 2,3 megatonnu kodolgalviņu. Visas raķetes bija vērstas pret Rietumeiropas valstīm. Šis komplekss kopā ar līdzīgām raķešu virszemes palaišanas bāzēm veidoja vienotu padomju kodolarsenālu Lietuvā, kas spēja iznīcināt visu Eiropu. Kompleksa 16 gadu darbības laikā nav izšauta neviena raķete, lai gan 1968. gada Prāgas pavasara laikā tika izsludināta kaujas gatavība. Pēc padomju karavīru aiziešanas 1978. gada 18. jūnijā vāji apsargātais militārais objekts tika izpostīts un izlaupīts. 1993. gadā, kad komplekss tika nodots Žemaitijas nacionālā parka direkcijai, tika sākta tā sakārtošana. 2012. gadā tika atklāta aukstā kara ekspozīcija. Šodien šī savulaik ļoti slepenā un apsargātā vieta ir atvērta apmeklētājiem. Bijušajās raķešu un iekārtu vadības telpās ir izvietota vēsturiska ekspozīcija par aukstā kara periodu. Līdz šim tā ir vienīgā muzeja ekspozīcija Eiropā, kurā var apskatīt saglabātu raķešu pazemes palaišanas šahtu.
Plokštines militārā pilsētiņa
1962. gadā Plokštines mežos (Pluņģes rajonā) tika nodots ekspluatācijā viens no pirmajiem ballistisko raķešu R-12 palaišanas pazemes kompleksiem Padomju Savienībā – “Dvina”. 0,5 km no raķešu palaišanas bāzes bija izveidota militārā pilsētiņa. 12 hektāru platībā, kur tika uzceltas aptuveni 30 ēkas dažādiem mērķiem, tostarp dzīvojamās mājas (kazarmas), virsnieku štābs, divas ēdnīcas, katlumāja, elektrostacija, medicīnas punkts, klubs, cūku ferma, noliktavas, garāžas un citas būves. Plokštines pazemes raķešu palaišanas komplekss darbojās līdz 1978. gada 18. jūnijam. Padomju karavīri pameta šo teritoriju, līdzi paņemot tikai ieročus. 1979. gadā bijušā militārā kompleksa apsaimniekošana tika nodota Pluņģes rajona Republikāniskajai lauksaimniecības atpūtas iestāžu apvienībai, bet militārajā pilsētiņā ierīkota Plateļu Pionieru atpūtas nometne “Žuvėdra”. Teritorija tika rekonstruēta un pielāgota nometnes vajadzībām, tā darbojās līdz 1990. gadam. Pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas pionieru nometne tika slēgta. Kopš 1993. gada objektu pārvalda Žemaitijas Nacionālā parka direkcija. 2017. gadā daudzas militārās pilsētiņas būves avārijas stāvokļa dēļ tika nojauktas. Pašlaik šajā teritorijā ir palikušas aptuveni desmit ēkas, kuras apmeklētāji var apskatīt no ārpuses. Ir uzstādīti informācijas stendi par bijušajām ēkām un to funkcijām.
Šateiķu virszemes raķešu bāze
Pluņģes rajonā Šateiķiem piegulošajos mežos 1960. gadā tika izbūvēta Šateiķu virszemes raķešu palaišanas bāze. Viena no četrām šāda veida bāzēm Lietuvā. Bāzē bija izbūvēti četri vidēja darbības rādiusa ballistisko raķešu R-12 (SS-4 Sandal) palaišanas laukumi. Pēc signāla saņemšanas raķetes varēja raidīt uz NATO bloka Eiropas valstīm. 1962. gadā Karību krīzes laikā kodolraķetes no Šateiķu raķešu bāzes tika pārvietotas uz Kubas centrālo daļu. Augstākā trauksmes pakāpe šajā bāzē tika izsludināta 1968. gadā Prāgas pavasara – Čehoslovākijas demokrātisko pārmaiņu – laikā. Tolaik viena no raķetēm bija vērsta pret Rietumvācijas Federatīvo Republiku, jo bija ticams, ka NATO bloks ar savu ieroču spēku atbalstīs Čehoslovākijas nemierniekus. Šateiķu bāze tika slēgta ap 1978. gadu, jo to uzskatīja par novecojušu, bet tās uzturēšanu par neracionālu. Bāzes slēgšanu veicināja arī tas, ka 20. gadsimta astoņdesmitajos gados jau bija skaidrs, ka ASV izlūkdienesti ir noskaidrojuši stacionāro raķešu palaišanas bāzu atrašanās vietas. Raķešu palaišanas vietas pamešana izraisīja ēku konstrukciju bojājumus. Teritorijā joprojām ir saglabājušās sešu dzelzsbetona noliktavu (angāru) paliekas, kā arī krūmiem aizauguši raķešu virszemes palaišanas laukumi.
