Rusijos armijos išvedimas iš Lietuvos 1993 m.

1993 m. rugpjūčio 31 d. paskutinis Rusijos armijos karinis ešelonas pravažiavo Kenos geležinkelio stotį, oficialiai užbaigdamas beveik 50 metų trukusią sovietinę karinę okupaciją Lietuvoje.

"Pirmieji paliko ryšininkai, vėliau radijo lokacinis padalinys, paskutiniai nepilotuojamų lėktuvų bataliono kariai," - prisimena Tauragės bataliono vadas Petras Dedūra. Prieš išvedimą Lietuvos teritorijoje buvo dislokuota maždaug 34,6 tūkst. karių, 1000 tankų, apie 180 lėktuvų, 1901 šarvuotis.

Išvedimas nebuvo sklandus. "Su rusų karinių dalinių vadais susirinkome ir susitarėme, kol Maskva nuspręs ką daryti, mes nesipyksime," - pasakoja Dedūra. Tačiau išvykstantys karininkai laidė replikas, esą sugrįšią. Kiti pasiliko Lietuvoje, sukūrė šeimas su vietinėmis.

Ypatingą strateginę reikšmę turėjo Lietuvoje dislokuotos branduolinės raketos. Vien Tauragės raketų bazėje 1987 m. buvo 5 vidutinio nuotolio raketos ir 5 paleidžiamieji įrenginiai. SS-20 tipo raketos, kurios galėjo būti perdarytos į tarpkontinentines ir pasiekti net JAV teritoriją, buvo išdėstytos trijose bazėse, kur iš viso buvo dislokuota 15 raketų.

Stāstītājs: Petras Dedūra (Tauragės bataliono vadas), kiti istoriniai šaltiniai; Stāsta pierakstītājs: Knyga Branduolinė Lietuvos praeitis" (B. Čėsna, L. Davulienė, K. Aliulis, 2004).

Saistītie objekti

Aukstā kara ekspozīcija

Ekspozīcija ir iekārtota bijušajā Padomju Savienības ballistisko raķešu palaišanas kompleksā, kas ir Eiropā vienīgais šāda tipa labiekārtots objekts. Plokštines raķešu bāzi pabeidza 1962. g. 31. decembrī. To izvietoja lielākā meža masīvā, austrumos no Plateļu ezera. Šeit atradās 4 vidēja attāluma ballistiskās raķetes SS-4 "Sandal", kas bija aprīkotas ar 2 megatonnu jaudas kodoltermiskām galviņām, notēmētas uz Rietumeiropas valstīm. 1978. g. pēc tam, kad bāzi atklāja ASV izlūkdienesti, to slēdza, izvedot bruņojumu. 2012. g. pēc rekonstrukcijas, šeit atvēra atbilstoša satura ekspozīciju.

Militārā pilsētiņa Plokštinje

1962. gadā Ploštinė mežos (Plunģes rajons) sāka darboties "Dvina", viens no pirmajiem pazemes ballistisko raķešu palaišanas kompleksiem R-12 Padomju Savienībā.

0,5 km attālumā no raķešu palaišanas bāzes izveidota militārā pilsētiņa. 12 hektāru plašā teritorijā tika uzceltas ap 30 dažāda mērķa ēkas: dzīvojamās mājas (kazarmas), virsnieku štābs, 2 ēdnīcas, katlu telpa, elektrostacija, medicīnas punkts, klubs, cūku ferma, noliktavas, garāžas un citas ēkas.

Platformas pazemes raķešu palaišanas komplekss darbojās līdz 1978. gadam. 18. jūnijs Karavīri atstāja teritoriju, līdzi ņemot tikai savus ieročus. 1979. gadā bijušā militārā kompleksa apsaimniekošana tika nodota Pluņģes rajona republikas lauksaimniecības atpūtas iestāžu asociācijai, bet militārajā pilsētiņā tika izveidota Platēlijas pionieru atpūtas nometne "Žuvėdra". Teritorija tika pārveidota un pielāgota nometnes vajadzībām, kas darbojās līdz 1990. gadam. Pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas pionieru nometne tika slēgta.

Kopš 1993. gada objektu pārvalda Žemaitijas nacionālā parka direkcija. Daudzas militārās pilsētiņas ēkas 2017. gadā tika nojauktas to ārkārtas stāvokļa dēļ. Šobrīd teritorijā ir palikušas aptuveni 10 ēkas, kuras apmeklētājiem var apskatīt no ārpuses. Ir izvietoti informatīvie stendi, kas stāsta par bijušajām ēkām un to mērķi.

 
Šateike zemes raķešu bāze

Pluņģes rajonā abpus Šateiku pilsētai mežu masīvos 1960.g. Tika uzbūvēta Šateiku sauszemes vidēja darbības rādiusa raķešu palaišanas bāze. Viena no 4 šāda veida bāzēm, kas darbojās Lietuvā.

Bāze bija aprīkota ar četrām R-12, R-12U (SS-4 Sandal) vidēja darbības rādiusa ballistiskajām raķetēm (vienas no populārākajām PSRS). Ballistiskās raķetes tika glabātas dzelzsbetona angāros Šateiku meža militārās vienības teritorijā. Mašīnas tika novietotas angāros, un uz to platformām tika uzstādīta viena raķete R12U. Saskaņā ar pavēli mašīnām bija jādodas uz norādīto vietu, un raķetes tika palaistas diktēto koordinātu virzienā. Pēc signāla raķetes gatavojās palaist uz NATO bloka Eiropas daļas valstīm.

1962. gadā septembris - 1963. gads janvārī, Karību jūras krīzes laikā, kad saspīlējums starp ASV un PSRS sasniedza augstāko punktu, kodolraķetes no Šateikii raķešu palaišanas bāzes ar vilcienu vagoniem tika nogādātas uz Sevastopoli, kur tās tika iekrautas kravas kuģos un nogādātas Centrālajā Kubā ( Havana). Kubas salas centra mežos karavīri būvēja raķetes. Šo operāciju sauca par operāciju Anadyris, raķešu un citu ieroču nosūtīšanu uz Kubu.

Nākamais datums, kad bāzē tika izsludināta augstākā gatavības pakāpe, bija 1968. gads. Prāgas pavasaris (notikumi Čehoslovākijā), kad raķetes tika virzītas uz Rietumvācijas federāciju, jo bija paredzēts, ka NATO bloka valstis atbalstīs Čehoslovākijas nemierniekus ar ieročiem.

Raķetes no Šateiku sauszemes raķešu palaišanas bāzes tika izņemtas ap 1978. gadu, kad tā jau tika uzskatīta par novecojušu, un tās uzturēšana bija neracionāla. Bāzes slēgšanu mudināja arī tas, ka 20. gs 8. decembris palīdzēt jau bija skaidrs, ka stacionāro raķešu palaišanas bāzu vietas ir noskaidrojuši ASV izlūkdienesti.

Interesanti, ka vēlāk bāzē nelielā dzelzsbetona hermētiskā ēkā, ko ieskauj vairāki dzeloņstiepļu nožogojumi, tika glabāti taktiskie lādiņi ar kodollādiņu, kas paredzēti šaušanai no "Pioniem". Viena šāda šāviņa sprādzienbīstamība tiek lēsta uz 2 kilotonnām. Salīdzinājumam: kodolbumbas "Little Boy", 1945.g 6. augusts ko amerikāņi nometa uz Hirosimas (Japāna), līdzvērtīga atbrīvotās enerģijas atdeve bija 13-16 kilotonnām. Šateikā tie varēja parādīties 1981. gadā. beigās

Šateikos bija arī 384. lieljaudas artilērijas brigāde. Brigādei bija 203 mm kalibra pašgājējhaubices 2S7 "Pion". To mērķis ir uzbrukt ienaidnieka aizmugurei, iznīcināt svarīgus objektus 47-55 kilometru attālumā. Šie taktiskie lādiņi ar kodollādiņu varēja tikt izvesti no Lietuvas teritorijas 1992.gada jūlijā. Krievijas Federācijas karaspēka izvešanas plāns ar dzelzceļa transportu sniedz informāciju, ka 384.smagās artilērijas brigādes ķīmiskie līdzekļi tika pārvadāti 36 segtos vagonos. Iespējams, tās bija kodolsprāgstvielas.

Pēc raķešu palaišanas bāzes pamešanas konstrukcijas nonāca postā. Šobrīd, apmeklējot teritoriju, joprojām var atrast 6 dzelzsbetona noliktavu (angāru) paliekas, kā arī bezgalīgas ar krūmiem aizaugušas zemes raķešu palaišanas vietas. Visa bijušās bāzes teritorija joprojām ir izgrebta ar betona plāksnēm klātu ceļu tīkls.