Nostāsti par nogrimušo tehniku

Laikam katram sevi cienošam ezeram vai purvam Latvijā ir kāda leģenda par nogrimušu tanku, vai vismaz kravas mašīnu. Tās ir modernās teikas, kuras  atrod dzirdīgas ausis atkal un atkal. Ja ticētu katram šādam stāstam, tad liktos, ka abu karojošo pušu mērķis ir bija ne tik daudz uzvarēt pretinieku, bet nogremdēt iespējami vairāk tehnikas kādā dūksnājā.  Visbiežāk šie stāsti ir sagudroti jau pēc kara beigām un nav nekas cits, kā savdabīga tautas folklora. Šāda tipa leģendas ceļo no mutes mutē, katram stāstītājam pieliekot savu domu un versiju par tālā notikuma vietu, atrisinājumu un galu galā arī pašu notikuma vaininieku. Tā, pat ļoti ticams un uz vēsturiskiem notikumiem balstīts stāsts laika gaitā apaug ar pamatīgu velēnu un smagā mašīna kļūst par tanku, bet necila ceļmalas munīcijas krautuve - par nogāzušos lidmašīnu tuvējā ezeriņā. Tomēr, nav dūmu bez uguns un daudzām leģendām ir kaut vai neliels, bet patiess pamats – to pierāda atrastās lidmašīnas Ērgļu novada Palšu purvā, pie Liepājas un citur Latvijā. Skaļākais gadījums Latvijas vēsturē saistāms ar 1999.gada vasarā, purvā pie Pienavas atrastajiem padomju tankiem T-34 un IS-2. Entuziasti abus tankus no purva izvilka, taču vēlāk ap tiem sākās dažādas ar īpašumtiesībām saistītas nesaskaņas. Šobrīd abi tanki ir restaurēti un apskatāmi Militārās tehnikas muzejā Sventē. Pēc šī notikuma tehnikas meklētāji kļuvuši daudz uzmanīgāki un vairs skaļi nelielās par saviem atradumiem, lai gan tos noslēpt būtu diezgan problemātiski, jo tanks nav kabatā ieliekams. Dažkārt leģenda ir patiesa, taču līdz brīdim, kad pie tās pierādīšanas ķeras meklētāji tā piedzīvojusi jau pamatīgas izmaiņas. Tā tas bija gadījumā ar kādu smago auto, kuru vācieši nogremdējuši Tukuma ezerā. Ziemas laikā pārbaudot ar magnetometru ezera gultnē tiešām konstatēts pamatīgs metāla daudzums, kas saskanēja ar aculiecinieka teikto. Tomēr ūdenslīdējam pārmeklējot ezera dzelmi atklājies, ka tur ir tikai izmētāta munīcija – artilērijas šāviņi. Kad atklājums pavēstīts notikuma aculieciniekam, viņš tikai spējis saķert galvu, jo atcerējies, ka pašu mašīnu 1950.gados no ezera izvilkuši sarkanarmieši, bet ezera dzelmē palikusi daļa no mašīnas kravas, kas izvilkšanas procesā izbirusi. Līdzīgs stāsts ir arī par Jumurdas ezeru, kur pēc aculiecinieku nostāstiem 1944.gadā bija nokritusi kāda vācu izlūklidmašīna. Pēc ilgstošiem meklējumiem nekas gan netika atrasts, tomēr, visbeidzot, kāds no vietējiem atcerējies, ka lidmašīnu jau 1952. gadā no dzelmes izvilkuši padomju karavīri.

            Daudz biežāk meklētājiem nākas vilties, jo norādītajā vietā nav nekā, vai arī izdodas atrast padomju laika mantojumu – traktoru daļas, nogrimušus pontonus, mucas utml. lūžņus, kurus bērni spēlējoties noturējuši par kara laika mantojumu.

            Kuriozs ir kāds stāsts par betona kanalizācijas grodu ar metāla vāku, kas pēc bērnu nostāstiem ir „bijis tanks, kur laikam iekšā ir bijuši arī kritušie tankisti, jo dikti smirdējis.”

Realitātē mūsdienās Latvijā salīdzinoši bieži atrod dažādas lidmašīnas, bet no tankiem – to detaļas, visbiežāk tanku ķēžu daļas, riteņus un remonta instrumentus, retāk – bruņu fragmentus. Salīdzinoši nesen kāda entuziastu Liepājas pusē atrada saspridzinātu vācu triecienlielgabalu Sturmgeschütz IV, kuru pacietīgā darbā restaurēja.

            Kāpēc tanki un lidmašīnas atrodami ezeros un purvos? Purvi un ezeri klāj vairāk nekā 10% Latvijas teritorijas. Kara darbība norisinājās visā Latvijā, tāpēc dažkārt sadursmes un kaujas notika arī purvainās vietās. Vēl daudzus gadus pēc Otrā pasaules kara beigām sīvāko cīņu vietās mētājās sašauta, vai neilgi pēc kara saspridzināta tehnika. To vairāku gadu garumā pamazām vāca un nogādāja Liepājā „Sarkanā Metalurga” metāla kausēšanas krāsnīs. Taču tehnikai, kas kaujas laikā bija iestigusi kādā purvā, neviens īpaši pakaļ nesteidzās – bieži par to pat nezināja. Savukārt sašautās lidmašīnas piloti centās novirzīt vietās, kur iespējama salīdzinoši „mīkstāka nosēšanās” – ezeros un purvos, kur tās nogrima. Otra izplatītākā versija ir tehnikas iznīcināšana to speciāli nogremdējot – lai neatstātu pretiniekam.