Kurzemes cietokšņa muzejs Zantē Muzejs

Zantescietokšņamuzejs
21BēgļiunVācijasarmijaskaravīriatstājKurzemin.jpg
21LatviešuleģionāriKurzemascietoksnī1945Latvi.jpg
21Vācijasarmijaskaravīruatstātāsmantaspēckapi.jpg
IMG_20210617_132353.jpg
IMG_20210617_132420.jpg
IMG_20210617_132515.jpg
IMG_20210617_132718.jpg
IMG_20210617_132902.jpg
IMG_20210617_132952.jpg
IMG_20210617_135141.jpg
IMG_20210617_135316.jpg
IMG_20210617_135749.jpg
Zantescietokšņamuzejs.jpg
ZantescietokšņamuzejsfotoAndrisJermuts.jpg
ZantescietokšņamuzejsfotoAndrisJermuts1.jpg
ZantescietokšņamuzejsfotoAndrisJermuts2.jpg
 Skolas iela 8a, Zantes pag., Tukuma novads, Latvija
 +371 29442311
 Ilgvars Brucis, muzeja vadītājs
100

Par karadarbības norisi Kurzemes cietoksnī un tālākajiem latviešu karavīru likteņiem bagātīgi un saistoši stāsta muzeja ekspozīcija (vienīgais Kurzemes cietoksnim veltītais muzejs). Savukārt brīvdabas ekspozīcijā var izstaigāt un apskatīt restaurētos kara laika ierakumus, bunkurus un smago kara tehniku.

Darba laiks:

Pirmdiena - Otrdiena - slēgts

Trešdiena - Sestdiena - 10:00 - 17:00

Svētdiena - 10:00 - 15:00

Vēlams iepriekš sazināties pa tālruni 29442311.

Izmantotie avoti un saites:

Kurzemes frontei veltīta mājaslapa. Pieejams: http://www.kurland-kessel.de/default.html [aplūkots 19.02.2021.].

Freivalds, O. Kurzemes cietoksnis. Kopenhāgena: Avots, 2007.

Lācis, V. Latviešu leģions patiesības gaismā. Rīga: Jumava, 2006.

Saistītie stāsti

Latviešu leģiona 42. pulka rotas komandiera Vernera Preijera atmiņas par Kurzemes kaujām.

Kurzemes cietoksnis izveidojās pēc Rīgas krišanas 1944. gada 13.oktobrī un krievu izlaušanās līdz Klaipēdai 10.oktobrī, tā pārtraucot satiksmi ar Vāciju pa zemes ceļu.

Par atrastajiem kara priekšmetiem

Mūsdienu Latvijā dažādu muzeju kolekcijas papildina arī privātpersonu personīgās kolekcijas, kas nereti tiek publiski izstādītas un ir ikvienam pieejamas. Daudzu cilvēku hobijs ir senas lietas, tostarp, priekšmeti, kas saistīti ar militāro vēsturi. Nereti apmeklētājiem nav priekšstats par šo lietu izcelsmi. Tās pēkšņi parādījās? Visos gadījumos tas ir vairāku gadu darbs un interesants, personīgs stāsts par viena cilvēka interesēm apkopojot lietas, lai no tām izveidotu, piemēram, muzeju. Teicējs apraksta savu personīgo pieredzi dodot lasītājam priekšstatu par situāciju Latvijā pēc 2.pasaules kara. Dažādu armiju atstātais mantojums un saimniecībā nepieciešamo izejvielu trūkums liek cilvēkiem atrast radošus veidus kā izmantot praktiski jebko, lai izdzīvotu. Ar laiku saimniecībā nederīgais kļūst par vērtīgiem, vēstures eksponātiem, kas stāsta par Latvijas un tās tautas pieredzi.

Nostāsti par nogrimušo tehniku

Līdz mūsdienām Latvijā saglabājušies neskaitāmi nostāsti par purvos un ezeros nogrimušu tehniku. Tikai retais no tiem ir patiess. 

Jūlija Bērziņa liecības par Sarkanās armijas 201. (43.gvardes) latviešu strēlnieku divīziju 1942.-1945.gadā

2011. gada rudenī manās rokās nonāca Krievijā dzīvojušā latvieša, bijušā Sarkanās armijas 201. (43. gvardes) latviešu strēlnieku divīzijas (turpmāk – 201. latviešu strēlnieku divīzija; divīzija) karavīra Jūlija Bērziņa (1900–pēc 1963) atmiņas – divās līniju kladēs ar roku krievu valodā uzrakstīts 189 lapas garš latviešu karavīra stāsts par piedzīvoto Vācijas–PSRS karā (1941–1945). Šīs atmiņas arī nav bijis pasūtījuma darbs.