Pluņģes ebreju liktenis
1941. gada vasarā Pluņģē tika nežēlīgi iznīcināta gandrīz visa vietējā ebreju kopiena, kurā bija vairāk nekā 1800 cilvēku. Cilvēki tika ieslodzīti briesmīgos apstākļos, mērdēti badā un visbeidzot nošauti Kaušēnu mežā. Masu slepkavības veica vietējie kolaboranti.
1941. gada 22. jūnijā pēc vācu armijas ienākšanas Padomju Savienībā ebreji sāka bēgt no Pluņģes uz apkārtējiem ciemiem, bet tikai 30 ģimenēm izdevās izglābties. Vilcienu, kas brauca no Pluņģes, uzbruka vācu karavīri, un visi tā pasažieri tika nogalināti. Starp viņiem bija desmitiem ebreju ģimeņu.
Vācieši sasniedza Pluņģi 1941. gada 25. jūnijā. Otrajā dienā pēc ierašanās ebrejiem tika pavēlēts pamest savas mājas un pulcēties sinagogā. Bruņoti sargi stāvēja pie durvīm, neļaujot ieslodzītajiem ebrejiem saņemt pārtiku, ko atnesa viņu bijušie lietuviešu darba devēji un draugi. Situācija sinagogā, kur ebreji tika ieslodzīti, bija briesmīga: netīrība, smaka un izsalkums.
1941. gada 13. jūlijā ebrejus sāka dzīt uz vietām, kur jau bija sagatavotas bedres. Pirmajā grupā bija 60 vīrieši, kas gāja kājām. Apmēram 40 no viņiem tika nogalināti pa ceļam, pārējie upuri tika aizvesti uz slepkavības vietu. Tur viņus piespieda izģērbties un apsēsties bedru malā, kur viņus nošāva no aizmugures. Uz slepkavības vietu tika aizvestas arī meiteņu grupas. Kad viņas pagāja garām Pluņģes baznīcai, studente Urla Zina izteica dažus dusmīgus vārdus par lietuviešiem. Slepkavas uzlēja viņai petroleju un sadedzināja dzīvu. Starp nogalinātajām bija 60 vidusskolas meiteņu grupa, kuras piekrita kristīties un kļūt par katoļticīgām, lai glābtu sevi. Tomēr arī viņas visas tika nogalinātas un apglabātas kopīgā kapā netālu no nogalināto ģimeņu bedrēm Kaušēnos. Slepkavības notika no svētdienas rīta visu nakti līdz nākamajai dienai. No rīta slepkavas iekāpa kravas automašīnās un dziedādamas atgriezās pilsētā. Abi vācieši, kas atradās pilsētā, šajās slaktiņās nepiedalījās. Visu "darbu" veica vietējie nacistu palīgi, no kuriem lielākā daļa bija pilsētas un apkārtnes iedzīvotāji.
No nāves tika izglābts tikai viens ebrejs un viņa bērni, jo pirms kara viņš bija pievērsies kristietībai un apprecējis lietuvieti. Viņa sieva bija brīva, viņa lūdza kanoniķi Povilu Puķi glābt viņas ģimeni. Ar P. Puķa palīdzību viņas vīrs un bērni tika atbrīvoti no sinagogas. Kad padomju vara atgriezās Pluņģē, viņš atklāja varas iestādēm slepkavu vārdus un palīdzēja tām meklēt noziedzniekus.
No visiem Pluņģes ebrejiem karu izdzīvoja tikai 221. Tie bija tie, kas slēpās pie lietuviešiem, tie, kas atradās Šauļu geto, un tie, kas atkāpās dziļi Padomju Savienībā. Pēc tam, kad vācieši tika padzīti no Lietuvas, aptuveni 30 ebreju ģimenes atgriezās savās mājās, kuras atrada izlaupītas.
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Kaušēnu Holokausta upuru memoriāls
Kaušēnu ciemā (Pluņģes raj.) ebreju noslepkavošanas vietā ir iekārtots Kaušēnu Holokausta upuru memoriāls. Piemiņas memoriāls ir veltīts Otrā pasaules kara laikā iznīcināto Pluņģes un apkārtējo ciemu ebreju kopienu piemiņai. Memoriāls tika izveidots pēc pēdējā Pluņģes ebreja Jakova Bunkas iniciatīvas. Pirmais piemineklis Otrā pasaules kara upuriem tika uzstādīts 1952. gadā, bet 1986.–1989. gadā no ozolkoka pieminekļiem tika izveidots arī memoriāls bojāgājušo ebreju piemiņai. 2011. gadā no nojauktās Pluņģes sinagogas 1800 ķieģeļiem tika uzcelta Piemiņas siena, kur katrs ķieģelis ir veltīts noslepkavotā piemiņai, pie sienas ir piestiprinātas plāksnes ar zināmajiem 1200 (no 1800) ebreju uzvārdiem. Pie memoriāla atrodas Glābēju aleja, uz tās stabiņiem ir uzrakstīti to cilvēku vārdi, kuri nacistu okupācijas laikā glāba notiesātos ebrejus Pluņģē un tās apkārtnē. 1941. gada 12. un 13. jūlijā Kaušēnu kalnā tika noslepkavoti apmēram 1800 Pluņģes novada ebreju, kuri pirms tam divas nedēļas nežēlīgos apstākļos tika turēti Pluņģes sinagogā. Genocīda dienā tos, kuri varēja iet kājām, piecus kilometrus dzina uz nāvessoda vietu, bet pārējos atsevišķās grupās nogādāja ar kravas automobili. Upuriem tika pavēlēts pašiem izrakt sev bedres, pēc tam viņi tika nošauti. Memoriāls ir viens no desmit Eiropā iespaidīgākajiem piemiņas memoriāliem, kas atspoguļo ebreju tautas traģēdiju
Litvaku memoriālais dārzs
Žemaitijas Nacionālajā parkā, apmēram divu kilometru attālumā no Plateļu centra, Medsedžu ciemā, Jakova Bunkas labdarības un atbalsta fonds 2014. gadā izveidoja litvaku (Lietuvas ebreju) memoriālo dārzu. Tas ir iznīcinātajām Lietuvas ebreju kopienām veltīts piemineklis. Dārzs atveido Lietuvas kontūras, bet vietas, kur 1941.– 1944. gadā tika iznīcinātas ebreju kopienas, ir iezīmētas ar kalta metāla ābelēm. Izkalto ābeļu autors ir Artūrs Plataķis. Āboli kokos ir kopienās dzīvojušās ģimenes. Visas pasaules litvaki var piedalīties dārza veidošanā, pasūtot jaunas ābeles un ābolus savu senču piemiņai. Dārzā tiek uzstādīti arī Karēlijas granīta stabiņi, kas individuāli godina litvaku sasniegumus visā pasaulē. 2016. gadā šī iniciatīva paplašinājās – ābeles kļuva par piemiņas simbolu arī litvakiem, kuri dzīvoja visā Lietuvas Dižkunigaitijas teritorijā un ebreju glābējiem holokausta laikā. Stends pie ieejas dārzā stāsta par bijušajām ebreju kopienām visā Lietuvā. Šobrīd dārzā jau “izaugušas” ābeles Alītas, Alsēdžu, Kalvarijas, Mosēdas, Plateļu, Pluņģes, Telšu, Vabalninkas, Viekšņu un citu ebreju kopienu piemiņai.
Holokausta upuru kapi Šateikos
Salantu ebreju kopienas sieviešu un bērnu slaktiņa vieta un kapsēta ir vēsturiska Holokausta upuru kapsēta Pluņģes rajona pašvaldības teritorijas ziemeļrietumu daļā, Šateikiai Rūdaičos (Plateļu seniūnija), 0,5 km uz ziemeļaustrumiem no Skuodas-Klaipēdas ceļa, Šateikiai meža ziemeļrietumu malā.
Kapu vieta ir taisnstūra formas, 10 x 10 m liela, ieskauta stiepļu sieta žoga. Tās ziemeļrietumu daļā atrodas metāla, ažūra, vienas vērtnes vārti, kuru augšdaļā attēlota Dāvida zvaigzne. Uz monumentālās granīta plāksnes ir iegravēta Dāvida zvaigzne un piemiņas uzraksts jidišā un lietuviešu valodā. 1980. gadā tika uzstādīta koka skulptūra, kurā attēlots stāvošs ebrejs ar sasietām rokām (autors - tautas mākslinieks Jakovas Bunka). Teritorijas platība ir 0,01 ha.
Šajā vietā 1941. gada jūlijā–augustā palīgpolicisti no Salantai un Šateikiai nogalināja Salantai ebreju kopienas sievietes un bērnus. Nāvessoda izpilde notika trīs posmos. Pirmais slaktiņš notika ap 1941. gada 20. jūliju. Pēc policijas pavēles rītausmā no ciemiem netālu no Salantai sinagogas, kur tika turētas ebreju sievietes un bērni, ieradās pajūgu vedēji ar ratiem un palīgpolicistu pavadībā aizveda aptuveni 60–70 sievietes uz Šateikiai mežu. Otrā slaktiņa laikā, jūlija beigās, tika nogalinātas pēdējās geto atlikušās sievietes un bērni, vairāk nekā 50. Augusta beigās palīgpolicisti pavadīja aptuveni 100 ebreju sievietes no Salantai uz Šateikiai mežu nāvessoda izpildei. Kopš jūlija viņas strādāja par palīgstrādniecēm lauksaimniecības jomā Šalīnas muižā un pie lauksaimniekiem Salantai lauku pašvaldībā.
Saskaņā ar Holokausta atlantu Lietuvā šeit apglabāti 95 upuri. Piemiņas plāksne pie kapavietas un dokumentu krājums "Masu slaktiņi Lietuvā" liecina, ka šeit nogalināti 100 ebreju vīrieši, sievietes un bērni. Salantu vēstures pētnieks Pauļus Vaniučins noteica, ka šajā vietā nogalinātas 210–220 sievietes un bērni.
Slaktiņa un apbedījuma vieta 1970. gadā tika pasludināta par vietējas nozīmes vēstures pieminekli un 1993. gadā reģistrēta kultūras mantojuma reģistrā.
Plateliai ebreju slaktiņa vieta un kapi (Jazminai kalns)
Kalns ar nosaukumu Jazminų kalns, kas atrodas Plateļu pilsētas nomalē. Kalna pakājē 1941. gada jūlijā tika nošauti 30 Plateļu ebreji (daži no Plateļu ebrejiem tika nošauti Laumalenku pussalā). Starpkaru periodā Plateļos dzīvoja aptuveni 100 ebreju, bet "[...] visu liktenis bija viens. Sākumā, kā bija ierasts, viņi sapulcināja vīriešus tieši šeit netālu no Plateļiem, redziet, kur atrodas piemineklis – viņi viņus tur nošāva. Pāris nedēļas vēlāk viņi aizveda sievietes, bērnus un vecus cilvēkus šeit, ārpus Plateļiem, dažus kilometrus tālāk mežā, un tur visus nošāva," stāstīja Eugenijs Bunka, holokaustu izdzīvojušā tautas mākslinieka Jakova Bunkas dēls.
Ap 1985. gadu viņa tēvs, tautas mākslinieks Jakovas Bunka, kalnā izgreba un uzstādīja dekoratīvu Mozus skulptūru. 2016. gadā skulptūra sabruka, un 2018. gadā tika uzstādīta tās kopija, ko izgreba tautas mākslinieks Antans Vaškis.
Kalna pakājē tika uzstādīta arī monumentāla granīta plāksne ebreju genocīda piemiņai ar uzrakstiem jidišā un lietuviešu valodā: "Šeit tika izlietas 30 ebreju – bērnu, sieviešu, vīriešu – asinis. Viņus 1941. gada jūlijā nežēlīgi nogalināja nacionālisti un viņu vietējie kolaboranti. Lai svēta ir nevainīgo upuru piemiņa." 2019. gadā tika pievienotas vēl divas granīta plāksnes ar 1939. gadā Plateļos dzīvojošo ebreju sarakstu.
