Pluņģes ebreju liktenis
1941. gada vasarā Pluņģē tika nežēlīgi iznīcināta gandrīz visa vietējā ebreju kopiena, kurā bija vairāk nekā 1800 cilvēku. Cilvēki tika ieslodzīti briesmīgos apstākļos, mērdēti badā un visbeidzot nošauti Kaušēnu mežā. Masu slepkavības veica vietējie kolaboranti.
1941. gada 22. jūnijā pēc vācu armijas ienākšanas Padomju Savienībā ebreji sāka bēgt no Pluņģes uz apkārtējiem ciemiem, bet tikai 30 ģimenēm izdevās izglābties. Vilcienu, kas brauca no Pluņģes, uzbruka vācu karavīri, un visi tā pasažieri tika nogalināti. Starp viņiem bija desmitiem ebreju ģimeņu.
Vācieši sasniedza Pluņģi 1941. gada 25. jūnijā. Otrajā dienā pēc ierašanās ebrejiem tika pavēlēts pamest savas mājas un pulcēties sinagogā. Bruņoti sargi stāvēja pie durvīm, neļaujot ieslodzītajiem ebrejiem saņemt pārtiku, ko atnesa viņu bijušie lietuviešu darba devēji un draugi. Situācija sinagogā, kur ebreji tika ieslodzīti, bija briesmīga: netīrība, smaka un izsalkums.
1941. gada 13. jūlijā ebrejus sāka dzīt uz vietām, kur jau bija sagatavotas bedres. Pirmajā grupā bija 60 vīrieši, kas gāja kājām. Apmēram 40 no viņiem tika nogalināti pa ceļam, pārējie upuri tika aizvesti uz slepkavības vietu. Tur viņus piespieda izģērbties un apsēsties bedru malā, kur viņus nošāva no aizmugures. Uz slepkavības vietu tika aizvestas arī meiteņu grupas. Kad viņas pagāja garām Pluņģes baznīcai, studente Urla Zina izteica dažus dusmīgus vārdus par lietuviešiem. Slepkavas uzlēja viņai petroleju un sadedzināja dzīvu. Starp nogalinātajām bija 60 vidusskolas meiteņu grupa, kuras piekrita kristīties un kļūt par katoļticīgām, lai glābtu sevi. Tomēr arī viņas visas tika nogalinātas un apglabātas kopīgā kapā netālu no nogalināto ģimeņu bedrēm Kaušēnos. Slepkavības notika no svētdienas rīta visu nakti līdz nākamajai dienai. No rīta slepkavas iekāpa kravas automašīnās un dziedādamas atgriezās pilsētā. Abi vācieši, kas atradās pilsētā, šajās slaktiņās nepiedalījās. Visu "darbu" veica vietējie nacistu palīgi, no kuriem lielākā daļa bija pilsētas un apkārtnes iedzīvotāji.
No nāves tika izglābts tikai viens ebrejs un viņa bērni, jo pirms kara viņš bija pievērsies kristietībai un apprecējis lietuvieti. Viņa sieva bija brīva, viņa lūdza kanoniķi Povilu Puķi glābt viņas ģimeni. Ar P. Puķa palīdzību viņas vīrs un bērni tika atbrīvoti no sinagogas. Kad padomju vara atgriezās Pluņģē, viņš atklāja varas iestādēm slepkavu vārdus un palīdzēja tām meklēt noziedzniekus.
No visiem Pluņģes ebrejiem karu izdzīvoja tikai 221. Tie bija tie, kas slēpās pie lietuviešiem, tie, kas atradās Šauļu geto, un tie, kas atkāpās dziļi Padomju Savienībā. Pēc tam, kad vācieši tika padzīti no Lietuvas, aptuveni 30 ebreju ģimenes atgriezās savās mājās, kuras atrada izlaupītas.
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Kaušēnu Holokausta upuru memoriāls
Kaušēnu ciemā (Pluņģes raj.) ebreju noslepkavošanas vietā ir iekārtots Kaušēnu Holokausta upuru memoriāls. Piemiņas memoriāls ir veltīts Otrā pasaules kara laikā iznīcināto Pluņģes un apkārtējo ciemu ebreju kopienu piemiņai. Memoriāls tika izveidots pēc pēdējā Pluņģes ebreja Jakova Bunkas iniciatīvas. Pirmais piemineklis Otrā pasaules kara upuriem tika uzstādīts 1952. gadā, bet 1986.–1989. gadā no ozolkoka pieminekļiem tika izveidots arī memoriāls bojāgājušo ebreju piemiņai. 2011. gadā no nojauktās Pluņģes sinagogas 1800 ķieģeļiem tika uzcelta Piemiņas siena, kur katrs ķieģelis ir veltīts noslepkavotā piemiņai, pie sienas ir piestiprinātas plāksnes ar zināmajiem 1200 (no 1800) ebreju uzvārdiem. Pie memoriāla atrodas Glābēju aleja, uz tās stabiņiem ir uzrakstīti to cilvēku vārdi, kuri nacistu okupācijas laikā glāba notiesātos ebrejus Pluņģē un tās apkārtnē. 1941. gada 12. un 13. jūlijā Kaušēnu kalnā tika noslepkavoti apmēram 1800 Pluņģes novada ebreju, kuri pirms tam divas nedēļas nežēlīgos apstākļos tika turēti Pluņģes sinagogā. Genocīda dienā tos, kuri varēja iet kājām, piecus kilometrus dzina uz nāvessoda vietu, bet pārējos atsevišķās grupās nogādāja ar kravas automobili. Upuriem tika pavēlēts pašiem izrakt sev bedres, pēc tam viņi tika nošauti. Memoriāls ir viens no desmit Eiropā iespaidīgākajiem piemiņas memoriāliem, kas atspoguļo ebreju tautas traģēdiju
Litvaku memoriālais dārzs
Žemaitijas Nacionālajā parkā, apmēram divu kilometru attālumā no Plateļu centra, Medsedžu ciemā, Jakova Bunkas labdarības un atbalsta fonds 2014. gadā izveidoja litvaku (Lietuvas ebreju) memoriālo dārzu. Tas ir iznīcinātajām Lietuvas ebreju kopienām veltīts piemineklis. Dārzs atveido Lietuvas kontūras, bet vietas, kur 1941.– 1944. gadā tika iznīcinātas ebreju kopienas, ir iezīmētas ar kalta metāla ābelēm. Izkalto ābeļu autors ir Artūrs Plataķis. Āboli kokos ir kopienās dzīvojušās ģimenes. Visas pasaules litvaki var piedalīties dārza veidošanā, pasūtot jaunas ābeles un ābolus savu senču piemiņai. Dārzā tiek uzstādīti arī Karēlijas granīta stabiņi, kas individuāli godina litvaku sasniegumus visā pasaulē. 2016. gadā šī iniciatīva paplašinājās – ābeles kļuva par piemiņas simbolu arī litvakiem, kuri dzīvoja visā Lietuvas Dižkunigaitijas teritorijā un ebreju glābējiem holokausta laikā. Stends pie ieejas dārzā stāsta par bijušajām ebreju kopienām visā Lietuvā. Šobrīd dārzā jau “izaugušas” ābeles Alītas, Alsēdžu, Kalvarijas, Mosēdas, Plateļu, Pluņģes, Telšu, Vabalninkas, Viekšņu un citu ebreju kopienu piemiņai.
Šateikių holokausto aukų kapai
Salantų žydų bendruomenės moterų ir vaikų žudynių vieta ir kapas -istorinės holokausto aukų kapinės šiaurės vakarinėje Plungės rajono savivaldybės teritorijos dalyje, Šateikių Rūdaičiuose (Platelių seniūnija), 0,5 km į šiaurės rytus nuo kelio Skuodas-Klaipėda, Šateikių girios šiaurės vakariniame pakraštyje.
Kapavietė stačiakampio plano, 10 x 10 m dydžio, apjuosta vielos tinklo tvora. Jos šiaurės vakarinėje dalyje įrengti metaliniai, ažūriniai, vienvėriai varteliai, kurių viršutinėje dalyje pavaizduota Dovydo žvaigždė. Paminklinėje granito plokštėje iškalta Dovydo žvaigždė bei memorialinis užrašas jidiš ir lietuvių kalbomis. 1980 m. pastatyta medinė skulptūra, vaizduojanti stovintį žydą surištomis rankomis (autorius – tautodailininkas Jakovas Bunka). Teritorijos plotas – 0,01 ha.
Šioje vietoje 1941 m. liepos–rugpjūčio mėn. Salantų ir Šateikių pagalbiniai policininkai žudė Salantų žydų bendruomenės moteris ir vaikus. Egzekucija vyko trimis etapais. Pirmosios žudynės įvyko apie 1941 m. liepos 20 d. Policijos nurodymu paryčiais prie Salantų sinagogos, kurioje buvo laikomos žydės su vaikais, iš kaimų atvyko vežikai su vežimais, kurie, lydimi pagalbinių policininkų, į Šateikių girią išvežė apie 60–70 moterų. Antrųjų žudynių metu liepos mėn. pabaigoje buvo nužudytos paskutinės gete likusios daugiau kaip 50 moterų su vaikais. Rugpjūčio mėn. pabaigoje pagalbiniai policininkai į Šateikių girią konvojavo sušaudymui apie 100 Salantų žydų moterų, kurios nuo liepos mėn. dirbo pagalbinius žemės ūkio darbus Šalyno dvare ir pas Salantų valsčiaus ūkininkus.
Holokausto Lietuvoje atlaso duomenimis čia palaidotos 95 aukos. Kapavietės paminklinėje lentoje ir dokumentų rinkinyje „Masinės žudynės Lietuvoje“ nurodyta, jog čia žuvo 100 žydų vyrų, moterų ir vaikų. Salantų istorijos tyrinėtojas Paulius Vaniuchinas nustatė, kad šioje vietoje buvo nužudyta 210–220 moterų ir vaikų.
Žudynių ir laidojimo vieta 1970 m. paskelbta vietinės reikšmės istorijos paminklu, 1993 m. registruota kultūros vertybių registre.
Ebreju slaktiņa vieta un kapi Platēlijā (Jazmīnu kalnā)
Kalns, ko sauc par Jazminų kalnu, kas atrodas Plateli pilsētas nomalē. Kalna pakājē 1941. g jūlijā 30 Platēlijas ebreji tika nošauti (daži Platēlijas ebreji tika nošauti Laumaļenku pussalā). Starp kariem Platlejos dzīvoja ap 100 ebreju, bet "[…] visu liktenis ir vienāds. Sākumā, kā jau ierasts, sapulcināja vīrus, tepat pie Platēlijas, redz, kur stāv piemineklis – tur viņus nošāva. Pēc pāris nedēļām viņi sievietes, bērnus un sirmgalvjus aizveda šeit, ārpus Platēlijas, dažus kilometrus tālāk, uz mežu un tur visus nošāva,» stāstīja holokaustu pārdzīvojušā Jakova Bunkas dēls Jevgeņijs Bunka.
Apmēram 1985. gads viņa tēvs tautas mākslinieks Jakovs Bunka izgrebja un kalnā novietoja dekoratīvu Mozus skulptūru. 2016. gadā skulptūra sabruka, 2018 uzbūvēta tautas mākslinieka Antana Vaška grebta kopija.
Kalna pakājē ebreju genocīda piemiņai uzcelta arī piemiņas granīta plāksne, uz kuras ir uzraksti jidišā un lietuviešu valodā: «Šeit tika izlietas 30 ebreju – bērnu, sieviešu, vīriešu asinis. 1941. gada jūlijā viņus brutāli noslepkavoja nacionālisti un viņu vietējie atbalstītāji. Lai nevainīgo mirušo piemiņa ir svēta." 2019. gadā vēl divas granīta plātnes ar pievienotu 1939. g. ar Platelē dzīvojošo ebreju sarakstu.
