Šilenu bombardēšanas poligons
Starpkaru periodā Šilēnu purvā netālu no Šauļiem darbojās bombardēšanas poligons, kur tika veiktas Lietuvas gaisa spēku bombardēšanas un šaušanas mācības. Par šī poligona esamību atgādina līdz mūsdienām saglabājušies betona novērošanas torņi.
Šilēnu mācību poligons, kas atradās aptuveni 6 kilometrus no Zokņu lidlauka Radvilišķu virzienā, bija nozīmīga Lietuvas militārās aviācijas mācību bāze. 1939. gadā 1945. gada vasarā šeit tika veiktas svarīgas pārbaudes, kuras militārais pilots Antans Mikutis apraksta šādi: "Kādā jaukā dienā aviācijas priekšnieks ģenerālis A. Gustaitis aizlidoja uz Zokņiem ar lidmašīnu, kādu mēs nekad iepriekš nebijām redzējuši. Tas bija vieglais uzbrukuma bumbvedējs ANBO-VIII, kas tika testēts." Viņš stāsta, ka "A. Gustaitis nolēma pārcelt testu pēdējo fāzi uz Šilēnu poligonu, tas ir, niršanas laikā nomest virkni treniņbumbu uz mērķi uz zemes".
Testa vietā tika uzstādīta īpaša novērošanas sistēma, ko Mikutis detalizēti apraksta: "Uz zemes (izsekošanas punktā) tika uzcelti trīs torņi, kas izvietoti trīsstūra stūros aptuveni kilometra attālumā viens no otra, ar mērķi centrā. Izsekotājiem ar noteikta tēmēkļa ar apļveida grādu dalījumiem palīdzību bija jāfiksē bumbas krišanas vieta no saviem sektoriem un jāpieraksta tā."
Pilots par pašiem vingrinājumiem stāsta: "Izlūka sēdeklī caur lidmašīnas apakšu bija uzstādīts fiksēts optiskais tēmēklis (garš caurule - binoklis), ar kura palīdzību tika notēmēts uz zemes esošs objekts. Precizitāte lielā mērā bija atkarīga no tā, kā pilots izpildīja izlūka komandas, jo viņš nevarēja redzēt mērķi zem sevis." Lidojumi notika 1000 m augstumā, un "viena lidojuma laikā virs daudzstūra tika veiktas vairākas pieejas (konkrēti, S veida apļi), un katras šādas pieejas laikā virs mērķa tika nomesta viena cementa bumba, kas trieciena brīdī eksplodēja un izraisīja dūmu mākoni".
Papildus bombardēšanas vingrinājumiem poligonā tika veiktas arī citas mācības. Pēc Mikuta teiktā, "pavasarī tika pievienoti jauni vingrinājumi - šaušana pa sauszemes mērķiem Šilēnu poligonā, gaisa kaujas ar foto ložmetējiem, artilērijas uguns regulēšana un tamlīdzīgi." Virs Rēkivas ezera tika veikti speciāli vingrinājumi: "Vairākas reizes mums nācās lidot virs Rēkivas ezera un šaut uz citas lidmašīnas ēnu uz ūdens. Pozējošā lidmašīna bija ANBO-51, un tās izlūks atzīmēja šaujošās lidmašīnas trāpījumus uz papīra lapas, jo tā bija ļoti labi redzama no augšas."
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Zokņu lidlauks
Šauļu pilsētas daļā, ko sauc par Zokņiem, kopš starpkaru perioda darbojas lidlauks, kas vēlāk kļuva par lidostu.
1931. gadā tika nolemts izveidot lidlauku Zokņos, līdzenie lauki un grants augsne bija ideāli piemērota lidmašīnām. 1. jūnijā no Kauņas uz Zokņiem tika pārvietota 3. un 4. izlūkošanas eskadriļa, kas bija aprīkota ar LVG C.VI un Albatros C.XV lidmašīnām. Tika uzcelti angāri, štāba ēka un kazarmas, un par bāzes pirmo komandieri kļuva majors Leonards Peseckas.
Pieaugot Lietuvas militārās aviācijas spējām, Zokņu lidlauks paplašinājās: šeit tika uzcelti jauni angāri, lidmašīnu remonta darbnīcas, un netālu no Šilēniem tika izveidots bombardēšanas poligons. 1937. gadā uz Zokņiem tika pārvietota 5. eskadriļa ar iznīcinātājiem Letov Š-20 un FIAT CR20, un 1938. gadā šie vecie iznīcinātāji tika aizstāti ar moderniem Gloster Gladiator, kas guva izcilus rezultātus Somijas-PSRS (Ziemas) karā.
1936. gadā S. Raštiķa militāro reformu laikā militārā aviācija tika decentralizēta, un Zokņu lidlauks kļuva par vienu no galvenajām valsts militārajām bāzēm. Šeit paplašinājās militārās aviācijas spēki, tika izveidotas aviācijas darbnīcas, kas veicināja lidmašīnu apkopi un remontu, un vēlāk tur strādāja slaveni konstruktori, piemēram, Broņus Oškinis. Zokņu lidlauks kļuva par stratēģisku punktu, kura nozīme pieauga, pateicoties kodolieroču izvietošanai tuvumā padomju laikā.
2005. gadā pēc pilsētas uzņēmēju lūguma tika izveidots Šauļu pilsētas pašvaldības uzņēmums “Šauļu lidosta”. Pēc tam, kad Lietuva kļuva par NATO dalībvalsti, sākās arī lidlauka skrejceļu remonts: 2005. gadā tika veikta rezerves skrejceļa rekonstrukcija. Līdzekļus piešķīra NATO.
Galvenā skrejceļa rekonstrukcija tika oficiāli pabeigta ar skrejceļa atklāšanu 2006. gada 26. oktobrī. Speciālisti, kas veica rekonstruētā lidlauka lidojumu apsekošanu un sertifikāciju, atzina to par labāko visā Austrumeiropā.
Zokņu gaisa spēku bāzes angārs (KVR)
Zokņu aviācijas bāzes angārs, kas pazīstams arī kā Antana Gustaiša angārs, tika uzcelts Šauļos netālu no dzelzceļa līnijas.
Angārs tika uzcelts ap 1936. gadu, tiek uzskatīts, ka projekta autors bija inženieris Antans Gustaitis. Angārs bija paredzēts militārās aviācijas bāzes lidmašīnām. Tas ir viens no pirmajiem angāriem, kas uzcelts Lietuvas Pirmajā Republikā, atspoguļojot starpkaru aviācijas attīstību - tur tika montētas Lietuvas ANBO lidmašīnas.
ANBO (saīsinājums no Antanas Nori Būti Ore) – tā paša inženiera A. Gustaiša konstruēta un Kauņas Aviācijas darbnīcā ražota lidmašīna. Laikā no 1925. līdz 1939. gadam tika izgatavotas 66 lidmašīnas (vienvietīga sporta, divvietīga mācību un izlūkošanas, divvietīga viegla bumbvedēja ar automātiski mainīga soļa propelleru). Visu veidu lidmašīnas bija pusmetāla konstrukcijas ar gaisa dzesēšanas dzinējiem. No 1934. gada 25. jūnija līdz 1939. gada 19. jūlijam trīs ANBO IV lidmašīnas veica lidojumus pa Eiropu.
Vēlāk angārā sāka remontēt Latvijas Gaisa spēku (GAS) lidmašīnas un helikopterus: degviela un smērvielas to tvertnēs iepriekš tika iesūknētas pazemes dzelzsbetona tvertnēs, kas atradās tālāk no angāra, un remonta laikā lidmašīnas un helikopteri tika transportēti ar evakuatoru.
Ēka joprojām tiek izmantota Šauļu gaisa spēku bāzes vajadzībām. 2010. gadā tur tika atzīmēta Gaisa spēku bāzes diena.
