Pirmā pasaules kara laikā nopostītais Tomes pagasts

Tomes pagasts ir vismagāk cietušais pagasts Latvijā, tikai otrā vietā esot Daugmales pagasts ar savu slaveno Nāves salu. Kad Daugavas kreiso krastu vācieši bija ieņēmuši, krievi ar savu artilērijas uguni iznīcināja gandrīz visas pagasta ēkas. Iedzīvotāji vai nu bija mobilizēti, aizbēguši uz Krieviju, vai arī vāciešu evakuēti uz Vecmuižu un citiem Kurzemes apgabaliem. Daudz kara laikā gāja bojā; kāds simts pagasta iedzīvotāju vairs nepiedzīvoja Latvijas valsts tapšanu. Frontes josla te noturējās vairāk par diviem gadiem, un vācieši to bija sevišķi stipri nocietinājuši. Pirmā apcietinājumu līnija gāja gar pašu Daugavas krastu un bija pa daļai iecirta dolomīta klintīs. Viena vieta ir vēl palikusi nepabeigta blindāžas bedre, kas izcirsta apmēram 4–5 m dziļumā, un tādu ir daudz. Saimnieki, kuru mājas atrodas uz paša krasta, sākumā nemaz nav zinājuši, no kura gala sākt novākšanas darbus. Daži pat gribējuši pamest visu un pārcelties uz kādu citu vietu. Ar valdības atbalstu tomēr lielākās grūtības pārvarētas, un tagad no pirmās apcietinājumu līnijas gandrīz nekas vairs nav redzams. Daudz labāk ir uzglabājušās nākošās apcietinājumu līnijas, kas ievietotas galvenā kārtā mežā. Vēl tagad tur redz ļoti daudz vietas kara laikā atlietas – tranšejas, zemnīcas, dzelzceļu dambjus, planku ceļus, artilērijas novietnes, telefonu un varbūt arī elektrības apgaismošanas stabus, jo ar elektrību bija apgādāts pat pirmās apcietinājumu līnijas. Tad redz vēl novērošanas posteņus, novietotus augstākos kokos, brāļu kapus, kuriem pagājušā rudenī uzcelts piemineklis lielu betona bloku veidā ar tajos iekaltiem kritušo vārdiem. Pat kāds lielāks piemineklis ir vēl uzglabājies, ko izveidojis kāds karavīru mākslinieks. Līdz pašam pēdējam laikam var vēl atrast Tomes pagasta teritorijā krievu nesprāgušas lielgabalu granātas. (...)

Jāņem vērā, ka visplašākā apkārtnē nebija gandrīz nekādu ēku. Tuvākos apgabalos, kas palikuši nepostīti, atdalīja no frontes plata mežu josla. Tāpēc karaspēks bija iekārtojies zemnīcās, un tādu te ir bijis milzums, kā liekas, daudzi simti. Viena vietā esot bijusi iekšā ievietota baznīca. Visas šis zemnīcas tagad bez izņēmuma ir nopostītas, viss vērtīgākais bijis iznests, kas pamestas lietas izlietota savām vajadzībām. (...)

Lielais vairums ēku ir būvētas pēc kara. No priekškara laikiem pagastā bija uzglabājušās pavisam 4 koka dzīvojamās ēkas. Trīs ēkas atradās Pakuļu Silīšu novadā, tā tad apmēram 6 km attālumā no Daugavas. Agrāk patiesībā tās nav piederējušas Tomes, bet gan Vecmuižas pagastam. Vienīgā īstā Tomes pagastā kā par brīnumu uzglabājusies dzīvojamā ēka esot vismaz 70 gadus veca. Tad vēl vienā saimniecībā bija uzglabājies vecās dzīvojamās ēkas viens gals. Bez tam 5 mūra ēku drupas ir izlietotas jaunai būvei. (...)

Tomes pagasts kara laikā ir cietis ne tikai materiālā ziņā. Ļoti liels robs tika iesists arī iedzīvotāju sastāvā. Kā minēts, apmēram 100 pagasta iedzīvotāju ir gājuši kara laikā bojā. Tie ir krituši gan kara laukos, gan miruši bēgļu gaitās. Protams, ka šim apstāklim bija stipri jāietekmē iedzīvotāju sastāvs. Šādos apstākļos sevišķi cies zināmas iedzīvotāju grupas (vīrieši iesaukšanas gados, bērni, pa daļai arī vecāki slimīgi cilvēki). Tomēr, ievērojot daudzos jauno iedzīvotāju, sevišķi jaunsaimnieku ieceļošanu Tomē, kara laikā sistie robi ir vairāk vai mazāk paspējuši izlīdzināties.