Jēkabpils lidlauks

Vaiņodes lidlauks ir veidojies jau Latvijas brīvvalsts laikā šeit bija viens no Latvijas aviācijas šūpuļiem un tas ir bijis viens no lielākajiem militārajiem lidlaukiem Baltijā.

1916. gadā tika uzbūvēti divi angāri dirižabļiem Valters (Walter) un Valhalla (Walhalla). Angāri bija 240 m gari, 42 m plati un 35 m augsti. Dirižabļu uzdevums bija veikt izlūkošanu un bombardēt krievu armijas pozīcijas.

Neatkarības kara laikā uz Vaiņodes lidlauku 1919. gada 9. februārī pārbāzējās no Vācijas armijas vienības, kas tajā laikā atbalstīja Latvijas Pagaidu valdību. Vaiņodes lidlauku izmantoja arī kā vācu vienību štābu un apgādes punktu.

1924. gadā Rīgas pilsēta nopirka Vaiņodes dirižabļu angārus un izmantoja to jumtu konstrukcijas, lai uzbūvētu Rīgas Centrālā tirgus paviljonus. Tā kādreizējo dirižabļu angāri ir kļuvuši par Rīgas pazīšanas zīmi gan pašiem rīdziniekiem, gan ārzemju viesiem. 1920. – 30. gados Vaiņodes lidlaukā notika gaisa planieristu pasākumi.

Atbilstoši 1939. gada 5. oktobrī noslēgtajam Latvijas un Padomju Savienības savstarpējās palīdzības paktam, 1940. gada maijā uz Vaiņodi pārcēlās Sarkanās armijas Gaisa spēku 31. ātro bumbvedēju pulks, kura štābs izvietojās bijušās Vaiņodes muižas ēkā. Uz dienvidiem no muižas ēkās sākās standartizēta betona plākšņu skrejceļa izbūve. 1944. gada vasaras beigās daļēji pabeigto lidlauku izmantoja dažādas vācu aviācijas vienības, savukārt pašās Otrā pasaules kara beigās lidlauku izmantoja Sarkanās armijas aviācijas vienības, kas cīnījās pret vācu armiju grupu “Kurzeme”.

Pēc Otrā pasaules kara laika beigām, sākot ar 1946. gadu, Vaiņodē izvietojās Padomju Gaisa spēku 54. gvardes iznīcinātāju pulks (54-й гвардейский истребительный авиационный Керченский Краснознамённый полк), kas šeit atradās līdz 1992. gadam. No 1960. gada aviācijas pulka galvenais uzdevums bija Padomju armijas Baltijas kara apgabala pretgaisa aizsardzības nodrošināšana. Pulka bruņojumā secīgi atradās MIG – 15bis, MIG – 17, JAK – 25M, SU – 15, SU – 15TM un, īsi pirms pulka pārvietošanas uz Krievijas Federāciju SU – 27 lidmašīnas. Vaiņodes bāzē izvietojās arī tehniskās apkopes, apsardzes un dažādas saimniecības vienības.

Pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas 1995. – 1997.gadā Vaiņodes lidlauks daļēji tika nojaukts un dzelzsbetona plātnes, kas klāja skrejceļus un lidlauka teritoriju tika izmantotas Liepājas ostas sakārtošanai un attīstībai. Tā kā lidlaukā ir palikuši lidmašīnu angāri un 1800 metri no viena skrejceļa, tad šobrīd ir iespējas vieglajām lidmašīnām un planieriem veikt lidojumus. Raķešu kosmiskā modelisma federācija ik gadu lidlaukā organizē FAI Pasaules kausa posmu un Latvijas čempionātus. Lidlauku šobrīd  izmanto Latvijas Aeroklubs savu pasākumu rīkošanai un zemnieku saimniecības un uzņēmēji savas uzņēmējdarbības nodrošināšanai. Latvijas autobraucēji izmanto skrejceļu un lidlauka teritoriju treniņu un sacensību rīkošanai gan vasarā, gan ziemā.

Lidlauks ir privātīpašums, tāpēc savu vizīti nepieciešams pieteikt iepriekš.

Atrodas Rīgā, Pārdaugavā, Spilves pļavās netālu no Iļģuciema.

Spilve militārā mantojuma vēsturē slavena ar vērienīgo Spilves kauju 18.gs. un Spilves lidlauku. Sākot ar 20.gs., tā tika izmantota lidaparātu izmēģināšanai, bet 1.pasaules karā kļuva par Latvijas aviācijas vēstures liecinieci.

1.pasaules karā Spilves pļavas izmantotas Krievijas armijas gaisa spēku vajadzībām cīņā pret Vācijas armiju. Līdz ar Latvijas izveidi, lidlauks kļuva par valsts gaisa spēku nozīmīgāko bāzi un lidotāju apmācību vietu. Lidlauka agrākie nosaukumi bija “Spilves gaisa osta” vai “Rīgas gaisa osta”, vēlāk “Rīgas Centrālā lidosta”.  Tā bija Latvijas galvenā lidosta līdz lidostas “Rīga” atklāšanai 1975. gadā.

Iespējams, Spilves lidlauks pie Rīgas un sapnis par zvaigžņu sasniegšanu ir sekmējis daudzu latviešu lidotāju iespaidīgos sasniegumus. Varbūt tomēr Latvijas aviācijas sākums ir krietni senāks un ir meklējams Priekulē, kur kāds latviešu kalējs Zviedris ar paštaisītu ierīci veica pārlidojumu no baznīcas torņa.

Mūsdienās joprojām darbojas Spilves lidlauks. Var aplūkot 1954. gadā celto lidostas ēku, kas iemieso padomju klasicisma jeb “Staļina ampīra” stilu.

Avoti:

Irbītis, K. Latvijas aviācija un tās pioneri. Rīga: Zinātne, 2004.

Brūvelis, E. Latvijas aviācijas vēsture: 1919-1940. Rīga: Zinātne, 2003.

Valsts aģentūras “Civilā aviācijas aģentūra” oficiālā mājaslapa. Pieejams: https://www.caa.gov.lv/lv/latvijas-aviacijas-vesture-isuma [aplūkots 22.02.2021.].

Atrodas Rīgas dienvidaustrumos, Rumbulā, starp Maskavas ielu un Daugavu.

Rumbulā bija Padomju armijas gaisa spēku aviobāze un civilā lidosta līdzās Rīgas galvenajai lidostai Spilvē. Abas lidostas pastāvēja līdz lidostas “Rīga” atklāšanai. Pirms 2. pasaules kara un Latvijas okupācijas Rumbulā atradās Latvijas armijas Aviācijas pulka lidlauks.

Pēc 2. pasaules kara Padomju Savienība sāka ražot lidmašīnas ar reaktīvajiem dzinējiem, kam nepieciešami garāki un gludāki skrejceļi. Tika paplašināti vecie un būvēti jauni lidlauki. Baltijas mainīgie laika apstākļi un pirmo reaktīvo lidmašīnu īsais lidojuma laiks bija iemesls, lai izveidotu daudzus rezerves lidlaukus. Reaktīvo lidmašīnu troksnis radīja neapmierinātību Rīgas iedzīvotājiem, jo militārais lidlauks atradās pārāk tuvu dzīvojamiem rajoniem un varēja radīt bīstamas situācijas. 1973. gadā to slēdza un vietā uzcēla Lielvārdes lidlauku, uz kuru pārcēla kaujas lidmašīnas. Īsi pirms slēgšanas notika starptautisks skandāls. Tur tika piekauts ASV Gaisa spēku virsnieks, kurš bija viens no militārajiem atašejiem Maskavā. Viņam esot uzbrukuši 14 - 20 lidostas darbinieku, kuriem bija aizdomas, ka tiek veikta lidlauka fotografēšana.

Mūsdienās var aplūkot pamesto lidlauka teritoriju.