Robežsardze Latgalē pulkveža Ludviga Bolšteina laikā (1935–1940)
1935.–1940. gadā pulkveža Ludviga Bolšteina – izcila vadītāja un patriotisku līdera vadībā robežsardze piedzīvoja uzplaukumu – tika uzceltas jaunas robežsargu ēkas, kurās dzīvoja arī viņu ģimenes.
1935.–1940. gadā pulkveža Ludviga Bolšteina – izcila vadītāja un patriotisku līdera vadībā robežsardze piedzīvoja uzplaukumu – tika uzceltas jaunas robežsargu ēkas, kurās dzīvoja arī viņu ģimenes. Būves bija izturīgas un skaisti aprīkotas, bieži ar dārziem un kokaudzētavām. Bolšteina laikā robežsargi aktīvi iesaistījās vietējo sabiedrības kultūras un sporta dzīvē, organizējot dažādus pasākumus un būvējot stadionus, kā arī izveidojot vairākas skolas. Izcilā pulkveža vadības laikā robežsardzes kvalitāte un profesionālā sagatavotība sasniedza augstu līmeni. Robežsargu kultūras aktivitātes iekļāva tautas namu celtniecību Asūnē, Šķaunē, Krivandā, Goliševā un Kācenos. Šajos tautas namos tika uzstādīts elektriskais apgaismojums, sarīkojumu zālēs iekārtoti kino projektori un klavieres.
Robežsardzes vadība arī izveidoja trīs pamatskolas Indrā, Zilupē un Rītupē, kur robežsargu bērniem un vietējiem iedzīvotājiem tika nodrošināta izglītība. Robežsargi rīkoja sporta svētkus, mežu dienas, slēpošanas sacensības ziemā un koncertus, jo bataljonos bija arī stīgu orķestri. 1928. gadā tika dibināts Robežsargu sporta klubs, kas veicināja sporta aktivitātes gan robežsargu, gan vietējo jauniešu vidū.
Krivandā bijušajā sardzes kordona vietā pašu robežsargu dzīves ēku vairs nav – to nodedzināja partizāni, arī no skaistā sienu un griestu gleznojumiem bagātā tautas nama palikušas vien mūra trepes un pamati, taču saglabājušā vairākas citas ēkas, tai skaitā robežsargu veikala ēka, zirgu stallis, dzīvojamās ēkas. Pēc robežsarga Arvīda Kurcenbauma sievas Lidijas stāsta varam iztēlē izveidot dzīvu tā laika robežsargu dzīves ainu pierobežā.
Te Kurcenbaumas stāsta fragments. par stādu un augļkoku audzēšanu, par stīgu orķestri, ballēm, pasākumiem, kas pulcēja daudz ļaužu no apkārtnes, par skolu un stadiona būvniecību Zilupē.
Robežsargi dzīvoja draudzīgi ar vietējiem, vairāki apprecēja vietējās meitenes, mēs ar Arvīdu iepazināmies 1940. gadā, 16. jūnijā apprecējāmies, tajās dienās jau bija izsludināts kara stāvoklis, bet Arvīdu atlaida uz 2 stundām un mēs salaulājāmies baznīcā, pasēdējām pie galda. Robežsargu kordoni bija ļoti skaisti iekārtoti, sakopti tīri, ar puķu un košumkrūmu apstādījumiem, ar pamatīgām ēkām. Krivandas sardzes postenī jeb kordonā bija skaists Tautas nams ar sienu un griestu gleznojumiem, skaistām trepēm, ar rožu dobēm un stādu siltumnīcām. Augļu koku un krūmu stādus, kā arī dārzeņu, kā tomātu stādus audzēja ne vien sev, bet labprāt deva arī vietējām saimniecībām. Robežsargi organizēja ziemassvētku pasākumus ar rotātām eglēm un konfekšu dalīšanu, balles ar stīgu orķestri, kur pulcējās ļoti daudz ļaužu, pat no Zilupes un Ludzas, būvēja skolas, skaistu skolu Zilupē un stadionus, rīkoja sporta spēles, spēlēja teātri. Kordonā bija uzbūvētas arī skaistas dzīvojamās ēkas un robežsargu veikals, kur varēja dabūt visu, arī desas un sierus, traukus, apģērbus, audumus-visiem pārdeva. Stallī turēja labi koptus zirgus, ar tiem brauca, bet lietoja arī velosipēdus, ziemā slēpes. Organizēja mājturības kursus robežsargu sievām, arī vietējās sievas varēja nākt – mācīja gatavot, cept tortes, gatavot krājumus ziemai. Bija savi ierobežojumi vietējiem, kā jau uz robežas, bet visi dzīvoja draudzīgi, robežsargi daudz palīdzēja un izdarīja pierobežā.
Ludvigs Bolšteins bija viens no izcilākajiem Latvijas robežsardzes vadītājiem, kura liktenis cieši saistīts ar Latvijas neatkarības bojāeju 1940. gadā. Viņa pēdējās rakstītās rindas vēstulē atklāj dziļu lojalitāti dzimtenei: "Mēs, latvieši, sev uzcēlām jaunu staltu ēku - savu valsti. Sveša vara grib piespiest, lai mēs to paši noārdām. Es nespēju piedalīties."
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Robežsardzes muzejs
Robežsardzes muzejs ir viens no Latvijas militārā mantojuma tūrisma objektiem, kas sabiedrībai ir pieejams kopš 2004. gada. Tas darbojas Valsts robežsardzes koledžas Rekrutēšanas un robežsardzes vēstures izpētes nodaļas paspārnē. Atrodas Rēzeknē Valsts robežsardzes koledžā (Zavoloko ielā 8).
Robežsardzes muzeja mērķis – apkopot informāciju par robežsardzes vēsturi, vākt vēsturiskos priekšmetus un veidot vēstures ekspozīciju, lai tādejādi veicinātu robežsargu patriotisko audzināšanu un sekmētu sabiedrības izglītošanu par Valsts robežsardzes lomu valsts drošības stiprināšanā. Sadarbībā ar Latvijas starpkaru perioda robežsargu tuviniekiem, atjaunotās robežsardzes veterāniem un pašreiz dienestā esošajiem robežsargiem, muzejs papildina muzeja priekšmetu krājumu (vāc fotogrāfijas, dokumentus, atmiņstāstus, ieročus, tekstilijas u.c. vēsturiskos priekšmetus).
Muzeja ekspozīcija ir izveidota kā hronoloģisks Latvijas Valsts robežsardzes un Valsts robežsardzes koledžas vēstures ceļvedis, kas caur vēsturiskajiem priekšmetiem un fotogrāfijām apmeklētāju rosina iepazīt robežsardzes dienesta vēsturi, valsts robežas apsardzības jomu un arī robežsarga profesiju.
Pirmā muzeja ekspozīcijas zāle ir veltīta Latvijas starpkaru periodam – tas ir robežsardzes vēstures posms no 1919.–1940. gadam. Te apmeklētājs var vizuāli izsekot robežsardzes izaugsmei, kā arī uzzināt vairāk par dažādiem vēstures notikumiem: par robežsardzes dibināšanu Neatkarības kara laikā, par izmaiņām pēc robežsardzes dienesta pārejas no Apsardzības ministrijas Iekšlietu ministrijas pārziņā un tā pārveidošanu par robežpoliciju, par 1928. gadā uzsākto dienesta militarizēšanu, dienesta izaugsmi no 1935. gada, par Robežsargu brigādes komandieri ģenerāli Ludvigu Bolšteinu, kā arī par robežsardzes drūmākajām vēstures lapaspusēm: Masļenku traģēdiju – 1940. gada PSRS uzbrukumiem LV robežsargu posteņiem, Robežsardzes likvidāciju un robežsargu likteņiem pēc Latvijas Republikas okupācijas. Tāpat šajā ekspozīcijas zālē katrs apmeklētājs var pētīt, kā ir uzlabojušies ne tikai robežsargu dienesta, bet arī sadzīves apstākļi (Ja sākotnēji robežsargi īrēja dzīvojamās istabas pie vietējiem iedzīvotājiem, tad vēlākos gados jau redzēt, ka robežsargi dzīvoja labiekārtotos kordonos, iepirkās specializētos pierobežas veikalos, ar vietējiem iedzīvotājiem kopā svinēja valsts svētkus un organizēja kopīgas Meža dienas, robežsargu sievas organizēja kulinārijas pulciņus u.c.).
Savukārt ekspozīcijas otrajā zālē var apskatīt vēsturisko ieroču un sakaru līdzekļu kolekcijas, kā arī uzzināt, kā 1991. gadā tika atjaunota mūsdienu Robežsardze un kā veidojās robežsargu bataljoni. Tāpat arī gūt priekšstatu par Robežsardzes attīstību Iekšlietu ministrijas sastāvā un darbību FRONTEX Aģentūras ietvaros, šodienas robežsargu darbu, sargājot gan Latvijas Republikas valsts robežu, gan Eiropas Savienības ārējo robežu. Savukārt trešajā zālē redzamā robežsargu formas tērpu kolekcija, kas ekskursantiem sniedz priekšstatu par robežsarga dienesta apģērba daudzveidību un tā nēsāšanas standartiem dažādos Robežsardzes vēstures posmos. Muzejā ir skatāma plaša apbalvojumu kolekcija un arī dažādas tematiskās izstādes.
Robežsardzes muzejs ar prieku sagaida ikvienu apmeklētāju, kurus interesē robežsardzes vēsture un militārā jomā. Gada griezumā muzeju vidēji viesojas ap diviem tūkstošiem apmeklētāju.
Robežsardzes muzejs apmeklētāju grupām piedāvā izglītojošas un izzinošas ekskursijas:
Ekskursija Robežsardzes muzejā (Ekskursija ir bez maksas; ilgums līdz 1h );
Ekskursija tiek vadīta tikai pa Rekrutēšanas un robežsardzes vēstures izpētes nodaļas (Robežsardzes muzeja) ekspozīcijas telpām, kur apmeklētāji var gūt visaptverošu ieskatu Latvijas Republikas Valsts robežsardzes vēstures attīstību, sākot no 1919.gada līdz mūsdienām.
Visaptveroša ekskursija Valsts robežsardzes koledžā (Ekskursija ir bez maksas; ilgums līdz 2 h).
Ekskursija tiek vadīta pa visu Valsts robežsardzes koledžu. Tās laikā ir iespēja iepazīties ar Valsts robežsardzes koledžu, tās vēsturi un darbību. Ekskursijas ietvaros ir iespēja apskatīt mācību auditorijas, bibliotēku, Profesionālās un taktiskās apmācības centru. Tāpat apmeklēt Rekrutēšanas un robežsardzes vēstures izpētes nodaļas ekspozīciju (jeb Robežsardzes muzeju). Neatņemama ekskursijas sastāvdaļa ir Kinoloģijas centra apmeklējums, kur klātienē var vērot kinologu un dienesta suņu paraugdemonstrējumus. Visiem interesentiem tiek sniegta sīkāka informācija par mācību iespējām Valsts robežsardzes koledžā, par kadetu ikdienu un robežsarga profesijas specifiku.
Ekskursija jāpiesaka no 7 līdz 14 dienām pirms vēlamā apmeklējuma laika, zvanot pa tālruni +371 64603679 vai rakstot uz e-pastu vrk@rs.gov.lv.
Vēlamais grupas dalībnieku skaits – no 10 līdz 40 cilvēkiem. Ekskursija ir bez maksas.
