Robežsardze Latgalē pulkveža Ludviga Bolšteina laikā (1935–1940)
1935.–1940. gadā pulkveža Ludviga Bolšteina – izcila vadītāja un patriotisku līdera vadībā robežsardze piedzīvoja uzplaukumu – tika uzceltas jaunas robežsargu ēkas, kurās dzīvoja arī viņu ģimenes.
1935.–1940. gadā pulkveža Ludviga Bolšteina – izcila vadītāja un patriotisku līdera vadībā robežsardze piedzīvoja uzplaukumu – tika uzceltas jaunas robežsargu ēkas, kurās dzīvoja arī viņu ģimenes. Būves bija izturīgas un skaisti aprīkotas, bieži ar dārziem un kokaudzētavām. Bolšteina laikā robežsargi aktīvi iesaistījās vietējo sabiedrības kultūras un sporta dzīvē, organizējot dažādus pasākumus un būvējot stadionus, kā arī izveidojot vairākas skolas. Izcilā pulkveža vadības laikā robežsardzes kvalitāte un profesionālā sagatavotība sasniedza augstu līmeni. Robežsargu kultūras aktivitātes iekļāva tautas namu celtniecību Asūnē, Šķaunē, Krivandā, Goliševā un Kācenos. Šajos tautas namos tika uzstādīts elektriskais apgaismojums, sarīkojumu zālēs iekārtoti kino projektori un klavieres.
Robežsardzes vadība arī izveidoja trīs pamatskolas Indrā, Zilupē un Rītupē, kur robežsargu bērniem un vietējiem iedzīvotājiem tika nodrošināta izglītība. Robežsargi rīkoja sporta svētkus, mežu dienas, slēpošanas sacensības ziemā un koncertus, jo bataljonos bija arī stīgu orķestri. 1928. gadā tika dibināts Robežsargu sporta klubs, kas veicināja sporta aktivitātes gan robežsargu, gan vietējo jauniešu vidū.
Krivandā bijušajā sardzes kordona vietā pašu robežsargu dzīves ēku vairs nav – to nodedzināja partizāni, arī no skaistā sienu un griestu gleznojumiem bagātā tautas nama palikušas vien mūra trepes un pamati, taču saglabājušā vairākas citas ēkas, tai skaitā robežsargu veikala ēka, zirgu stallis, dzīvojamās ēkas. Pēc robežsarga Arvīda Kurcenbauma sievas Lidijas stāsta varam iztēlē izveidot dzīvu tā laika robežsargu dzīves ainu pierobežā.
Te Kurcenbaumas stāsta fragments. par stādu un augļkoku audzēšanu, par stīgu orķestri, ballēm, pasākumiem, kas pulcēja daudz ļaužu no apkārtnes, par skolu un stadiona būvniecību Zilupē.
Robežsargi dzīvoja draudzīgi ar vietējiem, vairāki apprecēja vietējās meitenes, mēs ar Arvīdu iepazināmies 1940. gadā, 16. jūnijā apprecējāmies, tajās dienās jau bija izsludināts kara stāvoklis, bet Arvīdu atlaida uz 2 stundām un mēs salaulājāmies baznīcā, pasēdējām pie galda. Robežsargu kordoni bija ļoti skaisti iekārtoti, sakopti tīri, ar puķu un košumkrūmu apstādījumiem, ar pamatīgām ēkām. Krivandas sardzes postenī jeb kordonā bija skaists Tautas nams ar sienu un griestu gleznojumiem, skaistām trepēm, ar rožu dobēm un stādu siltumnīcām. Augļu koku un krūmu stādus, kā arī dārzeņu, kā tomātu stādus audzēja ne vien sev, bet labprāt deva arī vietējām saimniecībām. Robežsargi organizēja ziemassvētku pasākumus ar rotātām eglēm un konfekšu dalīšanu, balles ar stīgu orķestri, kur pulcējās ļoti daudz ļaužu, pat no Zilupes un Ludzas, būvēja skolas, skaistu skolu Zilupē un stadionus, rīkoja sporta spēles, spēlēja teātri. Kordonā bija uzbūvētas arī skaistas dzīvojamās ēkas un robežsargu veikals, kur varēja dabūt visu, arī desas un sierus, traukus, apģērbus, audumus-visiem pārdeva. Stallī turēja labi koptus zirgus, ar tiem brauca, bet lietoja arī velosipēdus, ziemā slēpes. Organizēja mājturības kursus robežsargu sievām, arī vietējās sievas varēja nākt – mācīja gatavot, cept tortes, gatavot krājumus ziemai. Bija savi ierobežojumi vietējiem, kā jau uz robežas, bet visi dzīvoja draudzīgi, robežsargi daudz palīdzēja un izdarīja pierobežā.
Ludvigs Bolšteins bija viens no izcilākajiem Latvijas robežsardzes vadītājiem, kura liktenis cieši saistīts ar Latvijas neatkarības bojāeju 1940. gadā. Viņa pēdējās rakstītās rindas vēstulē atklāj dziļu lojalitāti dzimtenei: "Mēs, latvieši, sev uzcēlām jaunu staltu ēku - savu valsti. Sveša vara grib piespiest, lai mēs to paši noārdām. Es nespēju piedalīties."
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Robežsardzes muzejs
Muzejā iekārtota robežsardzes vēstures izpētes nodaļas ekspozīcija, kas atspoguļo Latvijas robežsardzes hronoloģisku attīstību no 1919. gada līdz mūsdienām.
Savāktie priekšmeti un fotogrāfijas stāsta par Latvijas robežsargu dienesta gaitām un sadzīvi 1919.–1940. gadā, gan arī par traģisko robežsargu likteni pēc valsts okupācijas 1940. gadā, jo gan robežsargi, gan viņu aģentūras cilvēki un tuvinieki kļuva par vieniem no pirmajiem represētajiem.
Tāpat muzejā ir apskatāms stāsts par atjaunotās robežsardzes dienesta gaitām pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas – formastērpi, ekipējums, apbalvojumi un atšķirības zīmes, kuras arī mūsdienās ir piedzīvojušas nepārtrauktu attīstību un mainījušās.
Neatņemama ekskursijas sastāvdaļa ir Kinoloģijas centra apmeklējums, kur klātienē var vērot dienesta suņu paraugdemonstrējumus.
Apmeklējums iepriekš jāpiesaka.
