Uzvaras altāra stāsts Aidu pilsētā

Stāsts par altāra nojaukšanu un tā atlieku likteni.

Pēc Igaunijas okupācijas Aidu Uzvaras altāris tika iznīcināts, un vaininieks bija tas pats, kurš iznīcināja pieminekli Peltsamā. Daudzi cilvēki 20. gadsimta 50. gados nofotografējās pie pusnojauktā altāra. Piemineklis tika pilnībā nolīdzināts 1965. gadā, bet sāga ar to nebeidzās. 1970. gadā ceļš, kas veda cauri ciemam, tika iztaisnots, lai tas vairs neievestu ciemā. To atceras pat šī raksta autors, jo viņš kādreiz dzīvoja piena saimniecībā pie vecā ceļa.

Taču viņš nezināja, ka, pārveidojot veco ceļu par lauksaimniecības zemi, viss, kas bija palicis pāri no altāra, tika iznīcināts, un no tā pamatiem tika izrakta kapsula, kas bija pilna ar dokumentiem, ko tur bija ievietojuši celtnieki. Runā, ka pamatos atradās arī no kaujas lauka atgūts zobens, taču nav ziņu par to, vai tas ir atrasts vai nav atrasts. Kapsula tika nogādāta ceļu pārvaldē. Ants Aamans no ciema bija pamanījis plānus uz palodzes ceļu pārvaldes ēkā un tos nozadzis. Viņš tos glabāja 19 gadus, pēc tam nodeva restauratoriem – precīzāk, Heinriham Sellakam. Vīrieši, kas strādāja valsts īpašumā esošajā Pūdras saimniecībā, atjaunoja Uzvaras altāri līdz Uzvaras dienai 1989. gadā. Dokumenti no pirmā altāra pamatiem tika nokopēti un ievietoti kapsulā jaunajos pamatos. Oriģinālo dokumentu, ko sarakstījis Aizsardzības līgas Kuristas rotas vadītājs un Muti fermas īpašnieks Johanness Nemmiks, uzdāvināja viņa meitai Lindai.

Aidu ciema iedzīvotāji turpina tradīciju nolikt sveces uz altāra iepriekšminētajos datumos – Aidu kaujas sākuma un beigu datumos, Neatkarības dienā un Uzvaras dienā.