Latvijas pirmās zemūdenes "Ronis" katpeinis Hugo Legzdziņš
Latvijas pirmās zemūdenes "Ronis" katpeinis Hugo Legzdziņš, "Roņa" komandas arests
Rīgā, Pārdaugavā pie ēkas Bezdelīgu ielā 1 ir piemiņas plāksne Latvijas pirmās zemūdenes kapteinim Hugo Legzdiņam. Uz plāksnes ir rakstīts: "Šajā namā no 1946. līdz 2004. gadam dzīvoja Jūrskolotājs, Latvijas Republikas kara flotes, zemūdenes "Ronis" komandieris, komandkapteinis HUGO LEGZDIŅŠ 1903 - 2004.
Tālāk seko stāsta citāts no publikācijas "Latvijas Vēstnesī".
"Latvijas kara flote savā pastāvēšanas laikā un es uz “Roņa” bijām visās Baltijas valstu ostās. Tas ļoti svarīgi un interesanti. Kad 1940.gada jūnijā krievu karaspēks ienāca visā Latvijā, es ar “Roni” atrados Liepājas tirdzniecības ostā, kur krievu tanks ar ložmetējiem un durkļotiem vīriem “Roni” ar visu komandu arestēja. Tas bija traģisks moments “Roņa”dzīvē. 1940.gada jūlijā visa Latvijas armija un kara flote piespiedu kārtā pārgāja krievu rīcībā. No zemūdenes “Ronis” pie krieviem palika seržants Zavaļnijs un kaprālis Šalka ( komandā 27 kara jūrnieki). Pārējie visi tika atvaļināti kā nevajadzīgi. Starp tiem biju arī es. Pēc kara mani “paaugstināja” par matrozi un izdeva attiecīgu karaklausības apliecību. Tātad no komandkapteiņa — par matrozi. Apliecības sērija V Nr. 291518. Tad strādāju par tehniķi rūpnīcā “Stars”, un masu izvešanas laikā 1941. gada 14.jūnijā biju atvaļinājumā ar sievu Gulbenes rajonā. Atpakaļceļā vācieši bombardēja Pļaviņu staciju, kur sievai tika norauta kāja, bet mani ievainoja. 8.jūlijā, kad sākās dzelzceļa satiksme ar Rīgu, atbraucām Rīgā. Sieva ārstējās savā slimnīcā, bet es iestājos darbā uz dzelzceļa. Papriekšu kursi, tad stacijas dežurants. Pēc dažiem mēnešiem pārnācu uz Stradiņa slimnīcu par algas rēķinvedi. Darbs slimnīcā paglāba no iesaukšanas armijā.
Kad 1944.—1945. gadā ienāca krievi, sāku strādāt Padomju Latvijas kuģniecības mācību iestādē. 1951.gadā pārgāju strādāt par skolotāju Vecmīlgrāvī stūrmaņu un citu kuģu kadru sagatavošanas kursos. 1969.gada 6.jūnijā, kad man bija 66 gadi, aizgāju pensijā, jo gribēju izkalpot pilnu pensiju. Viss Latvijā nokalpotais laiks pensijā netika ieskaitīts, un tādēļ nostrādāju 6 gadus virs pensijas vecuma. Kopš 1969.gada esmu pensionārs un saņemu 38,19 latus. Latvijas laikā, būdams zemūdenes komandieris, saņēmu algu ap 700 latu, ieskaitot visas piemaksas".
Ordeņa virsnieks Hugo Legzdiņš, "Latvijas Vēstnesis", https://www.vestnesis.lv/ta/id/51904