Pagalmā atrasts piemiņas žetons, kas veltīts admirālim Makārovam
Maza militārā relikvija var liecināt par plašu vēsturisku stāstu. Un lai gan žetons reprezentē notikumus, kas norisinājās Krievu-Japāņu kara laikā, tas parāda raibo militāro vēsturi un mūsu Latviešu strēlnieku iesaisti arī citos militāros konfliktos gan pirms, gan pēc Neatkarības kariem.
Žetons tika atrasts Vidrižu pagastā pie kūts pamatiem. Tas ir piemiņas žetons, kas veltīts admirālim Makārovam. Viņš piedalījās flotes uzbrukumos Krievu-Turku un Krievu-Japāņu karā. 1904.gadā (Krievu- Jap.karā) viņa kuģis "Petropavlovsk" uzskrēja uz mīnas un viņš gāja bojā. Markovs bija viens no Krievijas jūrniecības un kara flotes atslēgcilvēkiem. Petropavlovsk kuģa nogremdēšana bija trieciens uz floti ar tālejošām sekām. Krievija smagi zaudēja karu ar Japānu, kas izgaismoja tās atrašanos citā attīstības līmenī. Tas nebija vienīgais kuģis, kas tika iznīcināts jūras kaujā vai uzskrienot uz mīnām. Visticamāk to uz Latviju atveda kāds latviešu jūrnieks kurš dienēja tajā laikā kara flotē. Krievu -japāņu karš ir karš, kad latvieši masveidā ienāk Krievijas armijā, galvenokārt, sauszemes spēkos.
Pēc šī brīža zemes saimnieka aplēsēm, žetona īpašnieks un pazaudētājs varētu būt bijušais māju saimnieks, kas pēc atgriešanās no Krievijas tālo austrumu kara piedalījās arī Latvijas brīvības cīņās un kā latviešu strēlnieks saņēma šo zemi Vidrižos. Alumīnija žetons zemē labi saglabājies un tā diametrs ir 3,5cm. Tajā izveidots arī caurums, visdrīzāk, lai žetonu piekārtu kaklā vai kā citādi piestiprinātu.
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Latvijas Okupācijas muzejs
Latvijas Okupācijas muzejs aicina izzināt Latvijas okupācijas stāstu no 1940. līdz 1991. gadam par Padomju Savienības un nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas režīmu valdīšanu.
Ekspozīcijas koncepcija, dizains un realizācija – dizaina birojs H2E.
Ekspozīcija atklāta 2022. gada 30. maijā.
www.okupacijasmuzejs.lv
+371 67229255
Latviešu strēlnieku zemnīcas un ierakumi Tīreļos
Atrodas Mārupes novada Babītes pagastā, Antiņu Latviešu strēlnieku kapsētas un vecās medikamentu noliktavas apkaimē.
1.pasaules kara laikā šeit bija Krievijas impērijas armijas Latviešu strēlnieku aizsardzības pozīcijas. Ierakumu un virszemes zemnīcu komplekss tika veidots smilšu pakalnos.
Ierakumu, pozīciju, tranšeju karš - populārākie sinonīmi, lai raksturotu 1. pasaules karu un uzsvērtu nocietinājumu nozīmi. Tie tika veidoti, balstoties uz kara inženieru pētījumiem un piemērojoties videi un jaunu ieroču attīstībai. Karavīru ikdienas darbs bija nemitīga aizsardzības pilnveidošana. Viņi zemnīcām mēdza dot nosaukumus, kas atgādināja par dzimtajām vietām, lai domās tuvinātos mājām, aizmirstot par kara realitāti.
Ierakumu līnijas bija pretiniekam grūti ieņemamas sistēmas. Attīstoties ieročiem, to aizsardzība kļuva aizvien sarežģītāka. Zemnīcu jumti tika nostiprināti, lai tie izturētu artilērijas lādiņu triecienus. Tranšejas veidoja ar virzienu maiņām, lai sprādzieni nodarītu pēc iespējas mazākus zaudējumus. Satiksmes ejās veidoja “kabatas” - īstermiņa slēptuves artilērijas apšaudes laikā, kas aizsargāja karavīrus no šrapneļiem un šķembām.
Mūsdienās atjaunota daļa nocietinājumu, lai sniegtu priekštatu par fortifikācijas būvēm. Iespējams apskatīt 3 atjaunotas zemnīcas un 100 m garu ierakumu posmu. Pauguriem bagātais mežs piemērots pastaigām, iepazīstot dažādas militārā mantojuma liecības.
Piemineklis latviešu strēlniekiem Rīgā
Atrodas Rīgas centrā, Latviešu strēlnieku laukumā pie Latvijas Okupācijas muzeja.
Piemineklis latviešu strēlniekiem atklāts 1971. gadā Latviešu strēlnieku laukumā līdzās agrākajam Latviešu sarkano strēlnieku muzejam (tag. Okupācijas muzejs). Padomju laikā tematu aplūkoja caur šauru komunistiskā režīma ideoloģijas prizmu. Vieta kalpoja Rīgas reprezentācijai un idealizēta stāsta veidošanai, nostiprinot mītu par latviešiem kā Padomju varas cīnītājiem.
Vieglo kājnieku vienības Krievijas armijā sauca par strēlniekiem. 1. pasaules karā tika izveidoti latviešu strēlnieku formējumi, lai tēvzemē cīnītos pret Vācijas armiju. Tās bija motivētas, bīstamas un disciplinētas kaujas vienības. Augstais izglītības līmenis un vācu valodas zināšanas noderēja izlūkošanai un negaidītu uzbrukumu veikšanai. Sabrūkot Krievijas impērijai un Vācijai pilnībā okupējot Latvijas teritoriju, ļoti liels Latvijas iedzīvotāju skaits nonāca Krievijā, kur turpināja saskarties ar lielinieku aģitāciju. Sākotnēji pieauga atbalsts Ļeņina idejām un dalībai Krievijas Pilsoņu karā. Vēlāk sekoja vilšanās, un lielākā daļa latviešu karavīru novērsās no kreisajām idejām un atgriezās Latvijā. Karavīri, kuri palika Krievijā, vairums tika nogalināti “Staļina tīrīšanās” (1936. – 1938.). Latviešu strēlniekiem bija lieli nopelni Latvijas valsts un tās armijas izveidē.
Mūsdienās var apskatīt pieminekli un līdzās esošo Okupācijas muzeju.
