Latvijas Okupācijas muzejs Muzejs

Avots: Latvijas Okupācijas muzejs.
Avots: Latvijas Okupācijas muzejs.
Avots: Latvijas Okupācijas muzejs.
Avots: Latvijas Okupācijas muzejs.
Avots: Latvijas Okupācijas muzejs.
Avots: Latvijas Okupācijas muzejs.
Avots: Latvijas Okupācijas muzejs.
Avots: Latvijas Okupācijas muzejs.
Avots: Latvijas Okupācijas muzejs.
Avots: Latvijas Okupācijas muzejs.
Avots: Latvijas Okupācijas muzejs.
okupacijasmuzejs2025 1
okupacijasmuzejs2025 2
okupacijasmuzejs2025 3
okupacijasmuzejs2025 4
okupacijasmuzejs2025 5
okupacijasmuzejs2025 6
okupacijasmuzejs2025 7
okupacijasmuzejs2025 8
okupacijasmuzejs2025 9
okupacijasmuzejs2025
Notiek ielāde...
 Latviešu Strēlnieku laukums 1, Rīga, Latvija, Latvija
 +371 67229255
 Latvijas Okupācijas muzejs
Latvijas karogs

Latvijas Okupācijas muzejs aicina izzināt Latvijas okupācijas stāstu no 1940. līdz 1991. gadam par Padomju Savienības un nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas režīmu valdīšanu.

Ekspozīcijas koncepcija, dizains un realizācija – dizaina birojs H2E.

Ekspozīcija atklāta 2022. gada 30. maijā.

www.okupacijasmuzejs.lv

+371 67229255

Izmantotie avoti un saites:

Latvijas Okupācijas muzeja oficiālā mājaslapa: www.okupacijasmuzejs.lv

Izglītojošas programmas

Par savu zemi jāstāv. Barikāžu laiks.

Nodarbība tiešsaistē.

Mērķis: Iepazīt 1991. gada Barikāžu notikumus un to nozīmi Latvijas neatkarības atjaunošanas procesā, izprast cilvēku drosmi, vienotību un gatavību aizstāvēt savu valsti nevardarbīgā veidā, kā arī apzināties šī laika vēsturisko un cilvēcisko nozīmi mūsdienu Latvijā.

Pretošanās

Nodarbības mērķis - izprast, kā notika pretošanās padomju okupācijas režīmam, un kāpēc ir svarīgi iestāties pret ļaunumu vēsturē un šodien.
Skolēni iepazīs ekspozīciju, pievēršoties ar tēmu saistītiem jēdzieniem – okupācija, aneksija, bruņota pretošanās, nevardarbīga pretošanās, represijas. Pēc tam skolēni ekspozīcijā meklēs atbildes uz jautājumiem – PAR un PRET ko iestājās indivīdi un organizācijas gan okupētajā Latvijā, gan trimdā, kādas metodes izmantoja, un kas ar viņiem notika. Pēc tam visi kopā analizēs iegūto informāciju un nodarbības noslēgumā piedalīsies improvizētā demonstrācijā “Neesi vienaldzīgs, esi aktīvs”, kurai būs jāsagatavo plakāts par skolēniem aktuālu problēmu– PAR vai PRET ko viņi šobrīd iestājas!

Klusēt nedrīkst domāt

Nodarbības mērķis - veicināt izpratni par kultūras norišu un mākslas elementu izmantošanu ideoloģijā padomju okupācijas apstākļos (1945-1990), kad paralēli pastāvēja oficiālā, varas atzītā māksla un neoficiālā, kas palīdzēja saglabāt ticību brīvībai un kuru vara aizliedza, bet tās autorus – represēja.  
Skolēni, analizējot dažādu jomu elementus (literatūra, tēlotājmāksla, vide, vizuālā māksla un svētki), iepazīs padomju okupācijas laika kultūru un mākslu, attīstīs kritisko domāšanu un nostiprinās izpratni par brīvas, demokrātiskas valsts un personības nozīmi.  

Izdzīvot Ziemassvētkus

Nodarbība tiešsaistē.

Nodarbības mērķis: izprast, kā okupācijas apstākļos cilvēki spēja pretoties padomju varas ideoloģijai un saglabāja Ziemassvētku tradīcijas.

Ziemassvētki ir vieni no gaidītākajiem gada svētkiem, un it kā pašsaprotami šķiet, ka katrs pats izvēlas, kā tos svinēt – iet vai neiet uz baznīcu, kādas dāvanas pirkt un kādus ēdienus likt galdā. Padomju okupācijas gados totalitāra režīma apstākļos šos svētkus un tradīcijas uzskatīja par nevēlamiem,  aizstājot tos ar Jaungada svinībām un liedzot cilvēkiem iespēju svinēt kā agrāk. Taču cilvēki arī šajos apstākļos meklēja iespējas un atrada veidus, kā svinēt Ziemassvētkus pēc vecajām tradīcijām.

Aizliegtais 18. novembris.

Nodarbība tiešsaistē.

Mērķis: Iepazīties ar nacionālās pretošanās kustības dalībnieku darbību totalitāras valsts apstākļos, izprast Latvijas neatkarības zaudēšanu un padomju okupācijas ietekmi uz cilvēku dzīvi, kā arī noskaidrot, kas ir totalitāra valsts un kā tā ierobežoja brīvību. Nodarbībā skolēni aplūkos arī represijas pret iedzīvotājiem, nevardarbīgās pretošanās nozīmi, disidentu darbību un motivāciju, kā arī vērtības – brīvību, Tēvzemes mīlestību un patiesību – un to nozīmi Latvijā toreiz un mūsdienās.

Karoga stāsts

Nodarbība muzejā.

Nodarbībā skolēni iepazīs nozīmīgākos 20. gadsimta Latvijas vēstures notikumus, pētot Latvijas valsts karogu kā brīvības, cerības, latvietības un pretošanās simbolu. Analizējot dažādus vēstures avotus, skolēni izzinās karoga nozīmi neatkarīgās Latvijas laikā, Otrā pasaules kara un okupācijas gados, pretošanās kustībās, padomju represiju apstākļos un cīņā par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Nodarbība rosinās ne tikai izprast vēstures notikumus, bet arī pārdomāt Latvijas karoga nozīmi mūsdienās un tā vietu katra cilvēka un ģimenes dzīvē.

Deportācijas. Ģimeņu stāsti.

Nodarbība muzejā.

Nodarbības mērķis - izprast padomju varas īstenoto 1941. un 1949. gada deportāciju norisi un cilvēku dzīvi izsūtījumā.

Gida vadībā skolēniem būs iespēja uzzināt par okupāciju un padomju režīma īstenotajām represijām, izmantojot ekspozīcijā pieejamajos ģimeņu stāstus, plašāk apskatot tieši izsūtīšanu uz ieslodzījuma un nometinājuma vietām. Skolēni uzzinās par deportāciju cēloņiem, norisi un sekām. Lielākā uzmanība pievērsta vēstures avotu analīzei, meklējot atbildes uz jautājumu – kā izdzīvot un saglabāt pašcieņu skarbajos apstākļos?

No okupācijas līdz brīvībai

Nodarbība muzejā.

Mērķis: Izprast Latvijas 20. gadsimta notikumus: kā Latvija zaudēja valstisko neatkarību, kā pārdzīvoja Otro pasaules karu un divu totalitāru varu – nacistiskās Vācijas un PSRS okupācijas, kā atguva neatkarību, kļuva par brīvu valsti un pilntiesīgu starptautisku organizāciju dalībvalsti.

Jaunā ekspozīcija  ar muzeja krājuma materiāliem, gaismas, skaņas un dizaina elementiem veido muzeja stāstu “Caur tumsas labirintu ved gaismas pavediens”, ar kuru skolēni iepazīsies gida vadītā ekskursijā.

Padomju deportācijas. Ar bērna acīm.

Nodarbība tiešsaistē.

rķis: Izprast padomju varas īstenotās deportācijas norisi un cilvēku dzīvi izsūtījumā, analizējot tās cēloņus, gaitu un sekas Latvijas sabiedrībā. Nodarbības laikā skolēni uzzinās par deportēto cilvēku piedzīvoto, emocionālajiem un fiziskajiem pārbaudījumiem, kā arī ikdienas dzīves apstākļiem izsūtījumā, strādājot ar dažādiem vēstures avotiem. Nodarbības laikā skolēni uzzinās par deportēto cilvēku piedzīvoto, strādājot ar avotiem – Benitas Plezeres zīmējumiem un viņas videoliecības fragmentiem. 

Propaganda. Karš Ukrainā.

Nodarbība tiešsaistē.

Mērķis: Izprast propagandas jēdzienu un nozīmi, saistībā ar Krievijas īstenoto karu Ukrainā.

Mūsdienās demokrātiskajās valstīs uzskatu un vārda brīvība ir pašsaprotama. Laikā, kad notiek Krievijas karš Ukrainā, informācijas par to masu medijos, sociālajos tīklos un dažādās interneta platformās ir daudz, taču – kā tajā visā orientēties?  Kas ir propaganda un kā tā strādā? Kā saprast, ka fakti ir sagrozīti un nepatiesi? Tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem mēģināsim rast atbildes nodarbības laikā.

Gara spēka Atmoda.

Nodarbība tiešaistē.

Mērķis: iepazīties ar Atmodas un Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas laika notikumiem un cilvēkiem. Izmantojot savas ģimenes pieredzi un autentiskus video sižetus, aicināsim skolēnus novērtēt valsts brīvību un nosargāt to. Nodarbība palīdzēs izprast situāciju pirms Atmodas, būtiskākos notikumus un organizāciju darbību šajā laikā, taču vislielākā vērība  pievērsta tautas gara spēkam, kas izpaudās gan iestājoties pret vides sagandēšanu,  gan drosmē doties pie miliču ieskautā Brīvības pieminekļa, lai pieminētu īpašu notikumu gadadienas. 

Saistītie stāsti

Atmiņas par Žani Lipki

Pēc Padomju okupācijas sekoja Vācijas okupācija. Nacisti veica noziegumus pret Latvijas iedzīvotājiem. Viena no šādām etniskajām grupām bija ebreji. Sākotnēji tika izveidoti geto, bet pēc tam sekoja ebreju iznīcināšana. Daudzi latvieši izglāba ebrejus no iznīcināšanas. Viens no tiem Žanis Lipke.

Par Latvijas okupāciju

1940. gada neatkarīgās Latvijas valsts pastāvēšanu pārtrauca Padomju Savienības īstenotā okupācija un aneksija, jeb inkorporācija Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) sastāvā.

Pagalmā atrasts piemiņas žetons, kas veltīts admirālim Makārovam

Maza militārā relikvija var liecināt par plašu vēsturisku stāstu. Un lai gan žetons reprezentē notikumus, kas norisinājās Krievu-Japāņu kara laikā, tas parāda raibo militāro vēsturi un mūsu Latviešu strēlnieku iesaisti arī citos militāros konfliktos gan pirms, gan pēc Neatkarības kariem.

Rēzeknes bombardēšana 1944.gadā

Rēzeknes bombardēšana norisinājās 1944.gada Lieldienās, un tās rezultātā tika iznīcināta liela daļa pilsētas būvju un nogalināti vairāki desmiti civiliedzīvotāju, kamēr vēl vairāki tūkstoši palika bez pajumtes. Cilvēki, kas piedzīvojuši šos notikumus uz savas ādas un var par tiem mums pāstāstīt, tajā laikā bija vēl tikai bērni. Viens no viņiem arī šī stāsta autors.

Blēņas un spēles ar militāro munīciju

Pēc Otrā pasaules kara, Latvijas zeme bija pilna ar kara fiziskajām atliekām. Tas bija liels skaits lādiņu, nesprāgušu mīnu un vienkārši patronu. Arī šobrīd, īpaši vietās, kur notikusi aktīva kara darbība, tiek atrastas nesprāgušas mīnas, kas gan ir liels retums, kamēr pēckara gados šie lādiņi mežos un pat pagalmos bija iedzīvotāju ikdiena un pat bērnu rotaļlietas.