Atmiņas par cīņām par Lietuvas brīvību
Povils Plechavičius – Lietuvas armijas ģenerālis, slavens ar savām kaujām pret boļševikiem un bermontiešiem. Pēc atgriešanās Lietuvā no Krievijas 1918. gada 25. jūlijā P. Plechavičus apmetās uz dzīvi Žemaitijā un organizēja brīvprātīgo partizānu vienības cīņai pret boļševiku un bermontiešu spēkiem, ar kuriem kopā cīnījās Sedas, Mažeiķu, Kretingas un Telšu apvidos.
Visā valstī nebija kārtības. Topošajai Lietuvas valdībai nebija valsts kases. Situācija pasliktinājās, kad vācieši sāka atkāpties no Lietuvas. Boļševiku armija iebruka valstī.
1918. gads Rudenī mēs ar brāli Aleksandru atgriezāmies dzimtenē — Žemaitijā. Redzot savu dzimteni briesmās, es nekavējoties sāku organizēt savu armiju. Darbs bija smags un bīstams. Bandītu bandas aplaupīja zemniekus un terorizēja cilvēkus. Cīņa pret viņiem sākās pie Židikiem. Tās bija nelielas partizānu sadursmes, jo mums vēl nebija ne karavīru, ne ieroču. Pirmos ieročus atveda paši brīvprātīgie. Daļa pirkta no vāciešiem.
Ar brāli Aleksandru braucu uz Liepāju, lai lūgtu vācu ģenerālim fon der Golcam materiālu atbalstu. Ģenerālis mums iedeva septiņus karavīrus un apmēram tikpat daudz šauteņu. Saņēmuši šādu atbalstu, jutāmies drosmīgāki. Mēs iekārtojāmies Skuodā un tur noorganizējām pirmo komandantūru.
Sedas ieņemšanas laikā notika sīvas kaujas, kad atgriezās padzītie boļševiki. Atkal vērsos pie vāciešiem, lūdzot atbalstu. No Liepājas viņi atsūtīja vienu artilērijas bateriju un vēl šautenes. Mēs uzbrukām ienaidniekam agri no rīta. Daudzi boļševiki krita. Ducis no mums tika ievainoti. Vācieši atgriezās Liepājā. Tajā pašā pusnaktī uzbruka no Mažeiķiem atbraukušie boļševiki, taču viņi cieta pamatīgu triecienu. Pārcēlu komandantūru uz atgūto Sedu.
Nebija nekādas komunikācijas ar centru, tas ir, ar valdību. Izdevu aicinājumu brīvprātīgajiem cīnīties pret boļševikiem. Jaunieši uz aicinājumu atsaucās sajūsmā. Tagad sākušās lielākas sadursmes ar boļševikiem un bandītiem. Boļševiki tika padzīti no Telšiem un Mažeiķiem. Par Mažeiķu komendantu iecēlu savu brāli Aleksandru Plechaviču. Bet viņu ātri no turienes aizvāca un iecēla par komandantu Utenā, kur notika kaujas ar lieliniekiem.
Ap 1919. gadu. 16. februārī tika iztīrīta liela teritorija. 16. februāri — Lietuvas Neatkarības akta pasludināšanu — svinējām ar lielu prieku, parādi un dūdu orķestri. Dalībnieki no prieka raudāja.
Brīvprātīgie ar entuziasmu staigāja grupās. Ieradās vairāk cilvēku, nekā varējām uzņemt. Viens bataljons tika nosūtīts uz ģenerālštābu.
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Bijusī militārā komandantūra, ģenerāļa P. Plechaviča piemiņas plāksne
Netālu no Mažeiķu dzelzceļa stacijas atrodas bijušās Mažeiķu militārās komandantūras ēka.
Keramikas ķieģeļu, historisma stila ēka datēta ar 1919. gadu. Neatkarīgas Lietuvas valsts izveidošana. Šajā ēkā atradās militārā komandantūra, kurā strādāja ģenerālleitnants Povils Plechavičius (1890-1973). bijušais Sedas-Mažeiķu kara komandants, un no 1921. g. Pulka komandieris, 1927-1929. Lietuvas armijas štāba priekšnieks štāba priekšnieks.
Ģenerāļa Povila Plechaviča vadītās Mažeiķu pilsētas un apriņķa komandantūras karavīriem nācās aktīvi aizstāvēties pret bermontiešiem. Apzinoties uzbrukumu nopietnību, P. Plechavičus 1919. g 30. oktobris Pēc īpaša pavēles viņš vērsās pie komandantūras karavīriem ar vārdiem: „Mažeiķu komandantūras karavīri! Atcerieties mūsu cīņas, kuras mēs uzvarējām pret ienaidniekiem janvārī un turpmākajos mēnešos. Neesiet drosmi un atcerieties, ka jūs nepazudīsit, kamēr es būšu ar jums. Mēs uzvarējām ienaidnieku, kad viņš bija simtreiz stiprāks par mums, un tagad uzvarēsim tos ganāmpulkus, kas grib nožņaugt mūsu Tēvzemi!" Bermontiešu bezgalīgo uzbrukumu dēļ komandantūra 1919. gada 4. novembrī bija spiesta pārcelties uz Sedu.
Pie vienas no ēkas fasādēm piekārta piemiņas plāksne ar P. Plechavičusa portretu.
Sedas ūdensdzirnavas
Sedas pilsētā uz dzirnavu sienas pie Varduvas upes redzama plāksne, kas vēsta par Sedas komandantūru.
Sedas komandantūru 1918. gada 10. decembrī izveidoja Lietuvas armijas ģenerālis Povils Plechavičus, kurš bija slavens ar savām kaujām pret boļševikiem un bermontiešiem. Neilgi pirms tam, 1918. gada 25. jūlijā, pēc atgriešanās Lietuvā no Krievijas P. Plechavičus apmetās uz dzīvi Žemaitijā un organizēja brīvprātīgo partizānu vienības cīņai pret boļševiku un bermontiešu spēkiem, ar kuriem kopā cīnījās Sedas, Mažeiķu, Kretingas un Telšu apvidos.
P. Plechavičius vadīja 1926. g 17. decembris apvērsumu Lietuvā, kas pie varas atnesa prezidentu Antanu Smetoni. Kopš 1927. gada. bija Lietuvas Bruņoto spēku Augstākā štāba priekšnieks.
1940. gads Pēc tam, kad PSRS okupēja Lietuvu, P. Plechavičius aizbēga uz Vāciju, bet 1941. g. atgriezās Lietuvā. 1944. gads P. Plechavičius nodibināja Vietējo vienību - lietuviešu brīvprātīgo militāro vienību cīņai pret padomju partizāniem un Mājas armijas kaujiniekiem Lietuvā.
Pēc tam, kad nacisti likvidēja Vietējo izlasi, P. Plechavičus tika arestēts un nosūtīts uz Salaspils koncentrācijas nometni, vēlāk nogādāts uz mūsdienu Gdaņsku un pēc tam uz Klaipēdu. Tuvojoties PSRS armijai, viņi atkāpās uz Vāciju, un 1949. g. emigrēja uz ASV.
Lai gan nav precīzi zināms, kur Sedā atrodas bijusī komandantūra, 2019.g Piemiņas plāksnes vieta tika izvēlēta pie Povila brāļa pulkveža Aleksandra Plechaviča dzirnavu sienas.
ģen. P. Plechavičusa dzimšanas vieta
Bukančių ciemā, Mažeiķu rajonā, zālienā pie neliela dīķa atrodas piemiņas akmens. Šis akmens iezīmē Lietuvas armijas ģenerāļa Povila Plechaviča dzimteni.
Povils Plechavičius bija Lietuvas armijas ģenerālis, slavens ar savām kaujām pret boļševikiem un bermontiešiem. P. Plechavičius organizēja brīvprātīgo partizānu vienības Zemaitijā cīņai pret boļševiku un bermontiešu spēkiem, ar kuriem cīnījās Sedas, Mažeiķu, Kretingas un Telšu apvidos. Viņš vadīja 1926. gadā. 17. decembris apvērsumu Lietuvā, kas pie varas atnesa prezidentu Antanu Smetoni. Kopš 1927. gada. bija Lietuvas Bruņoto spēku Augstākā štāba priekšnieks. 1940. gads Pēc tam, kad PSRS okupēja Lietuvu, P. Plechavičius aizbēga uz Vāciju, bet 1941. g. atgriezās Lietuvā. 1944. gads P. Plechavičius nodibināja Vietējo vienību - lietuviešu brīvprātīgo militāro vienību cīņai pret padomju partizāniem un Mājas armijas kaujiniekiem Lietuvā.
No ģenerāļa dzimtās sētas nav ne miņas, bet pie piemiņas akmens uzstādīts informatīvs stends lietuviešu un angļu valodā. No galvenā ceļa uz šo vietu ved informatīvās zīmes.
