Atmiņas par cīņu par Lietuvas brīvību
Povils Plehavičs – Lietuvas armijas ģenerālis, slavens ar cīņām pret boļševikiem un bermontiešiem. Pēc atgriešanās Lietuvā no Krievijas 1918. gada 25. jūlijā P. Plehavičs apmetās uz dzīvi Žemaitijā un organizēja brīvprātīgo partizānu vienības cīņai pret boļševiku un bermontiešu spēkiem, ar kuriem kopā cīnījās Sedas, Mažeiķu, Kretingas un Telšu apgabalos.
Visā valstī nebija kārtības. Topošajai Lietuvas valdībai nebija kases. Situācija pasliktinājās, kad vācieši sāka atkāpties no Lietuvas. Valstī iebruka boļševiku armija.
1918. gada rudenī es atgriezos dzimtenē — Žemaitijā — kopā ar savu brāli Aleksandru. Redzot, ka mana dzimtene ir apdraudēta, es nekavējoties sāku organizēt savu armiju. Darbs bija smags un bīstams. Bandītu bandas aplaupīja zemniekus un terorizēja cilvēkus. Cīņa pret viņiem sākās netālu no Židikiem. Tās bija nelielas partizānu sadursmes, jo mums vēl nebija ne karavīru, ne ieroču. Pirmos ieročus atveda paši brīvprātīgie. Daļu iegādājāmies no vāciešiem.
Mēs ar brāli Aleksandru devāmies uz Liepāju, lai lūgtu vācu ģenerālim fon der Golcam materiālu atbalstu. Ģenerālis mums iedeva septiņus karavīrus un apmēram tikpat daudz šauteņu. Saņēmuši šādu atbalstu, jutāmies drosmīgāki. Apmetāmies Skuodā un tur noorganizējām pirmo komandantūru.
Kad Sedu ieņēma, notika spītīgas kaujas, jo atkal atgriezās padzītie boļševiki. Es atkal vērsos pie vāciešiem, lūdzot atbalstu. Viņi no Liepājas atsūtīja vienu artilērijas bateriju un vēl šautenes. Agri no rīta mēs uzbrukām ienaidniekam. Krita daudzi boļševiki. Vairāki no mums tika ievainoti. Vācieši atgriezās Liepājā. Pusnaktī uzbruka no Mažeiķiem atbraukušie boļševiki, bet viņi cieta smagu triecienu. Es pārvietoju komandantūru uz atgūto Sedu.
Nebija nekādu saistību ar centru, tas ir, ar valdību. Es izsludināju aicinājumu brīvprātīgajiem cīnīties pret boļševikiem. Jaunie vīrieši ar entuziasmu atsaucās aicinājumam. Tagad jau bija sākušās lielas sadursmes ar boļševikiem un bandītiem. Boļševiki bija padzīti no Telšiem un Mažeiķiem. Es iecēlu savu brāli Aleksandru Plehaviču par Mažeiķu komandantūru. Bet viņš tika ātri no turienes atlaists un iecelts par komandieri Utenā, kur notika kaujas ar boļševikiem.
Ap 1919. gada 16. februāri tika attīrīta liela teritorija. Mēs ļoti priecīgi atzīmējām 16. februāri — Lietuvas Neatkarības akta pasludināšanu — ar parādi un dūdu orķestri. Dalībnieki raudāja aiz prieka.
Brīvprātīgie entuziastiski ieradās bariem. Viņu bija vairāk, nekā mēs varējām uzņemt. Viens bataljons tika nosūtīts uz Ģenerālštābu.
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Bijušā militārā komandanta amats, ģenerāļa P. Plehaviča piemiņas plāksne
Netālu no Mažeiķu dzelzceļa stacijas atrodas bijušās Mažeiķu militārā komandantūras ēka.
Keramikas ķieģeļu, historisma stila ēka ir saistīta ar Lietuvas neatkarīgās valsts nodibināšanu 1919. gadā. Šajā ēkā atradās militārais komandantūras nams, kurā strādāja ģenerālleitnants Povilas Plechavičius (1890–1973). 1919. gadā viņš bija Sedas–Mažeiķu kara komandieris, no 1921. gada pulka komandieris, bet no 1927. līdz 1929. gadam bija Lietuvas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks.
Mažeiķu pilsētas un apriņķa komandantūras karavīriem ģenerāļa Povila Plehaviča vadībā nācās aktīvi aizstāvēties no bermontiešiem. Apzinoties uzbrukumu nopietnību, P. Plehavičs 1919. gada 30. oktobrī ar īpašu pavēli vērsās pie komandantūras karavīriem ar šādiem vārdiem: "Mažeiķu komandantūras karavīri! Atcerieties mūsu kaujas, kuras mēs uzvarējām ar saviem ienaidniekiem janvārī un citos mēnešos. Nezaudējiet drosmi un atcerieties, ka jūs nemirsiet, kamēr es būšu ar jums. Mēs uzvarējām ienaidnieku, kad viņš bija simtreiz spēcīgāks par mums, un tagad mēs uzvarēsim tos barus, kas vēlas nožņaugt mūsu Dzimteni!" Bermontiešu nebeidzamo uzbrukumu dēļ komandantūra 1919. gada 4. novembrī bija spiesta pārcelties uz Sedu.
Vienā no ēkas fasādēm ir piestiprināta piemiņas plāksne ar P. Plehaviča portretu.
Sedas ūdensdzirnavas
Sedas pilsētā, uz dzirnavu sienas netālu no Varduvas upes, var apskatīt plāksni, kas vēsta par Sedas komandantūru.
Sedas komandantūru 1918. gada 10. decembrī izveidoja Povils Plehavičus, Lietuvas armijas ģenerālis, kas bija pazīstams ar cīņām pret boļševikiem un bermontiešiem. Neilgi pirms tam, 1918. gada 25. jūlijā, atgriezies Lietuvā no Krievijas, P. Plehavičus apmetās Žemaitijā un organizēja brīvprātīgo partizānu vienības cīņai pret boļševiku un bermontiešu spēkiem, ar kuriem viņš cīnījās Sedas, Mažeiķu, Kretingas un Telšu apgabalos.
P. Plehavičs vadīja valsts apvērsumu Lietuvā 1926. gada 17. decembrī, kas pie varas atveda prezidentu Antanu Smetonu. No 1927. gada viņš bija Lietuvas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks.
1940. gadā pēc tam, kad PSRS okupēja Lietuvu, P. Plehavičs aizbēga uz Vāciju, bet atgriezās Lietuvā 1941. gadā. 1944. gadā P. Plehavičs nodibināja Vietējo vienību – lietuviešu brīvprātīgo militāro vienību, lai cīnītos pret padomju partizāniem un Iekšzemes armijas kaujiniekiem Lietuvā.
Pēc tam, kad nacisti likvidēja Vietējo komandu, P. Plehavičuss tika arestēts un nosūtīts uz Salaspils koncentrācijas nometni, vēlāk aizvests uz mūsdienu Gdaņsku, pēc tam uz Klaipēdu. Tuvojoties PSRS armijai, viņš aizbēga uz Vāciju, bet 1949. gadā emigrēja uz ASV.
Lai gan nav precīzi zināms, kur Sedā atrodas bijušais komandantūras nams, 2019. gadā piemiņas plāksnes atrašanās vieta tika izvēlēta pie pulkveža Aleksandra Plehaviča, Povila brāļa, dzirnavu sienas.
Ģenerāļa P. Plechavičusa dzimšanas vieta
Mažeiķu rajona Bukančias ciemā pie neliela dīķa zālienā atrodas piemiņas akmens. Šis akmens iezīmē Lietuvas armijas ģenerāļa Povila Plehaviča dzimšanas vietu.
Povils Plehavičs bija Lietuvas armijas ģenerālis, kurš bija pazīstams ar savām cīņām pret boļševikiem un bermontiešiem. P. Plehavičs organizēja brīvprātīgo partizānu vienības Žemaitijā, lai cīnītos pret boļševiku un bermontiešu spēkiem, ar kuriem kopā cīnījās Sedas, Mažeiķu, Kretingas un Telšu apgabalos. Viņš vadīja 1926. gada 17. decembra valsts apvērsumu Lietuvā, kura laikā pie varas nāca prezidents Antans Smetona. No 1927. gada viņš bija Lietuvas armijas Ģenerālštāba priekšnieks. Pēc tam, kad PSRS 1940. gadā okupēja Lietuvu, P. Plehavičs atkāpās uz Vāciju, bet 1941. gadā atgriezās Lietuvā. 1944. gadā P. Plehavičs nodibināja Vietējo vienību - Lietuvas brīvprātīgo militāro vienību, lai cīnītos pret padomju partizāniem un Krastmalas kaujiniekiem Lietuvā.
Nav nekādu pazīmju par ģenerāļa dzimtajām mājām, bet pie piemiņas akmens ir uzstādīts informatīvs stends lietuviešu un angļu valodā. No galvenā ceļa uz šo vietu ved informatīvas zīmes.
