Ģenerālis Povilass Plehavičs
I Neatkarības kari, I Pirmais pasaules karš, Baltijas valstu neatkarība, II Otrais pasaules karš

Netālu no Mažeiķu dzelzceļa stacijas atrodas bijušās Mažeiķu militārās komandantūras ēka.

Keramikas ķieģeļu, historisma stila ēka datēta ar 1919. gadu. Neatkarīgas Lietuvas valsts izveidošana. Šajā ēkā atradās militārā komandantūra, kurā strādāja ģenerālleitnants Povils Plechavičius (1890-1973). bijušais Sedas-Mažeiķu kara komandants, un no 1921. g. Pulka komandieris, 1927-1929. Lietuvas armijas štāba priekšnieks štāba priekšnieks.

Ģenerāļa Povila Plechaviča vadītās Mažeiķu pilsētas un apriņķa komandantūras karavīriem nācās aktīvi aizstāvēties pret bermontiešiem. Apzinoties uzbrukumu nopietnību, P. Plechavičus 1919. g 30. oktobris Pēc īpaša pavēles viņš vērsās pie komandantūras karavīriem ar vārdiem: „Mažeiķu komandantūras karavīri! Atcerieties mūsu cīņas, kuras mēs uzvarējām pret ienaidniekiem janvārī un turpmākajos mēnešos. Neesiet drosmi un atcerieties, ka jūs nepazudīsit, kamēr es būšu ar jums. Mēs uzvarējām ienaidnieku, kad viņš bija simtreiz stiprāks par mums, un tagad uzvarēsim tos ganāmpulkus, kas grib nožņaugt mūsu Tēvzemi!" Bermontiešu bezgalīgo uzbrukumu dēļ komandantūra 1919. gada 4. novembrī bija spiesta pārcelties uz Sedu.

Pie vienas no ēkas fasādēm piekārta piemiņas plāksne ar P. Plechavičusa portretu.

Sedas pilsētā uz dzirnavu sienas pie Varduvas upes redzama plāksne, kas vēsta par Sedas komandantūru.

Sedas komandantūru 1918. gada 10. decembrī izveidoja Lietuvas armijas ģenerālis Povils Plechavičus, kurš bija slavens ar savām kaujām pret boļševikiem un bermontiešiem. Neilgi pirms tam, 1918. gada 25. jūlijā, pēc atgriešanās Lietuvā no Krievijas P. Plechavičus apmetās uz dzīvi Žemaitijā un organizēja brīvprātīgo partizānu vienības cīņai pret boļševiku un bermontiešu spēkiem, ar kuriem kopā cīnījās Sedas, Mažeiķu, Kretingas un Telšu apvidos.

P. Plechavičius vadīja 1926. g 17. decembris apvērsumu Lietuvā, kas pie varas atnesa prezidentu Antanu Smetoni. Kopš 1927. gada. bija Lietuvas Bruņoto spēku Augstākā štāba priekšnieks.

1940. gads Pēc tam, kad PSRS okupēja Lietuvu, P. Plechavičius aizbēga uz Vāciju, bet 1941. g. atgriezās Lietuvā. 1944. gads P. Plechavičius nodibināja Vietējo vienību - lietuviešu brīvprātīgo militāro vienību cīņai pret padomju partizāniem un Mājas armijas kaujiniekiem Lietuvā.

Pēc tam, kad nacisti likvidēja Vietējo izlasi, P. Plechavičus tika arestēts un nosūtīts uz Salaspils koncentrācijas nometni, vēlāk nogādāts uz mūsdienu Gdaņsku un pēc tam uz Klaipēdu. Tuvojoties PSRS armijai, viņi atkāpās uz Vāciju, un 1949. g. emigrēja uz ASV.

Lai gan nav precīzi zināms, kur Sedā atrodas bijusī komandantūra, 2019.g Piemiņas plāksnes vieta tika izvēlēta pie Povila brāļa pulkveža Aleksandra Plechaviča dzirnavu sienas.

Bukančių ciemā, Mažeiķu rajonā, zālienā pie neliela dīķa atrodas piemiņas akmens. Šis akmens iezīmē Lietuvas armijas ģenerāļa Povila Plechaviča dzimteni.

Povils Plechavičius bija Lietuvas armijas ģenerālis, slavens ar savām kaujām pret boļševikiem un bermontiešiem. P. Plechavičius organizēja brīvprātīgo partizānu vienības Zemaitijā cīņai pret boļševiku un bermontiešu spēkiem, ar kuriem cīnījās Sedas, Mažeiķu, Kretingas un Telšu apvidos. Viņš vadīja 1926. gadā. 17. decembris apvērsumu Lietuvā, kas pie varas atnesa prezidentu Antanu Smetoni. Kopš 1927. gada. bija Lietuvas Bruņoto spēku Augstākā štāba priekšnieks. 1940. gads Pēc tam, kad PSRS okupēja Lietuvu, P. Plechavičius aizbēga uz Vāciju, bet 1941. g. atgriezās Lietuvā. 1944. gads P. Plechavičius nodibināja Vietējo vienību - lietuviešu brīvprātīgo militāro vienību cīņai pret padomju partizāniem un Mājas armijas kaujiniekiem Lietuvā.

No ģenerāļa dzimtās sētas nav ne miņas, bet pie piemiņas akmens uzstādīts informatīvs stends lietuviešu un angļu valodā. No galvenā ceļa uz šo vietu ved informatīvās zīmes.

Astoņstūra četrstāvu koka dzirnavas atrodas netālu no Radvilišķu piepilsētas, Vaidulių ciemā.

Radvilišķu vējdzirnavas celtas 19. gs. beigās 1984-1985 - atjaunota. Runā, ka 1919. g 22. novembris pie dzirnavām notika slavenā Lietuvas brīvprātīgo armijas kauja ar provokatīvas ievirzes krievu militāro vienību Bermontinkai. Pēc tam, kad bermontieši ieņēma Radvilišķus, nozīmīgu dzelzceļa mezglu, Lietuvas neatkarība bija apdraudēta. 2. Aļģirdu pulkam, kuru vadīja pulkvežleitnants V. Grigaliūnas-Glovackis, tika uzticēts atgūt Radvilišķus.

Kaujā gāja bojā ap 30 lietuviešu karavīru, bet cīņas beidzās ar lietuviešu uzvaru. Kā stāsta kaujās piedalījušies brīvprātīgie, visa rota izgāja uzbrukt bermontiešu ieņemtajām dzirnavām, ar šauteni bruņotais komandieris vienmēr uzbruka pirmais, bet pārējie sekoja viņa piemēram, tāpēc dzirnavas tika ieņemtas, un Radviliški. tika notverts arī nākamajā vakarā.

Pieminot 70. gadadienu kopš kaujas pret bermontiešiem, 1989. g pie dzirnavām uzbūvēts kapličas stabs un iestādīti 70 ozoli. Ozolu birzs tika pievienots 2019. gadā, lai pieminētu kaujas 100. gadadienu.

Lai gan izskan versijas, ka pati kauja varēja notikt nedaudz tālāk, pie citām dzirnavām, tieši Radvilišķu dzirnavas kļuva par kaujas simbolu. Kaujas vēsturiskās rekonstrukcijas pie Radvilišķu vējdzirnavām notikušas ne reizi vien, 2010. un 2014. gadā. kauju atjaunoja militārās vēstures kluba atjaunotāji no Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un Polijas.