Ģenerālis Povilass Plehavičs
I Neatkarības kari, I Pirmais pasaules karš, Baltijas valstu neatkarība, II Otrais pasaules karš

Netālu no Mažeiķu dzelzceļa stacijas atrodas bijušās Mažeiķu militārā komandantūras ēka.

Keramikas ķieģeļu, historisma stila ēka ir saistīta ar Lietuvas neatkarīgās valsts nodibināšanu 1919. gadā. Šajā ēkā atradās militārais komandantūras nams, kurā strādāja ģenerālleitnants Povilas Plechavičius (1890–1973). 1919. gadā viņš bija Sedas–Mažeiķu kara komandieris, no 1921. gada pulka komandieris, bet no 1927. līdz 1929. gadam bija Lietuvas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks.

Mažeiķu pilsētas un apriņķa komandantūras karavīriem ģenerāļa Povila Plehaviča vadībā nācās aktīvi aizstāvēties no bermontiešiem. Apzinoties uzbrukumu nopietnību, P. Plehavičs 1919. gada 30. oktobrī ar īpašu pavēli vērsās pie komandantūras karavīriem ar šādiem vārdiem: "Mažeiķu komandantūras karavīri! Atcerieties mūsu kaujas, kuras mēs uzvarējām ar saviem ienaidniekiem janvārī un citos mēnešos. Nezaudējiet drosmi un atcerieties, ka jūs nemirsiet, kamēr es būšu ar jums. Mēs uzvarējām ienaidnieku, kad viņš bija simtreiz spēcīgāks par mums, un tagad mēs uzvarēsim tos barus, kas vēlas nožņaugt mūsu Dzimteni!" Bermontiešu nebeidzamo uzbrukumu dēļ komandantūra 1919. gada 4. novembrī bija spiesta pārcelties uz Sedu.

Vienā no ēkas fasādēm ir piestiprināta piemiņas plāksne ar P. Plehaviča portretu.

Sedas pilsētā, uz dzirnavu sienas netālu no Varduvas upes, var apskatīt plāksni, kas vēsta par Sedas komandantūru.

Sedas komandantūru 1918. gada 10. decembrī izveidoja Povils Plehavičus, Lietuvas armijas ģenerālis, kas bija pazīstams ar cīņām pret boļševikiem un bermontiešiem. Neilgi pirms tam, 1918. gada 25. jūlijā, atgriezies Lietuvā no Krievijas, P. Plehavičus apmetās Žemaitijā un organizēja brīvprātīgo partizānu vienības cīņai pret boļševiku un bermontiešu spēkiem, ar kuriem viņš cīnījās Sedas, Mažeiķu, Kretingas un Telšu apgabalos.

P. Plehavičs vadīja valsts apvērsumu Lietuvā 1926. gada 17. decembrī, kas pie varas atveda prezidentu Antanu Smetonu. No 1927. gada viņš bija Lietuvas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks.

1940. gadā pēc tam, kad PSRS okupēja Lietuvu, P. Plehavičs aizbēga uz Vāciju, bet atgriezās Lietuvā 1941. gadā. 1944. gadā P. Plehavičs nodibināja Vietējo vienību – lietuviešu brīvprātīgo militāro vienību, lai cīnītos pret padomju partizāniem un Iekšzemes armijas kaujiniekiem Lietuvā.

Pēc tam, kad nacisti likvidēja Vietējo komandu, P. Plehavičuss tika arestēts un nosūtīts uz Salaspils koncentrācijas nometni, vēlāk aizvests uz mūsdienu Gdaņsku, pēc tam uz Klaipēdu. Tuvojoties PSRS armijai, viņš aizbēga uz Vāciju, bet 1949. gadā emigrēja uz ASV.

Lai gan nav precīzi zināms, kur Sedā atrodas bijušais komandantūras nams, 2019. gadā piemiņas plāksnes atrašanās vieta tika izvēlēta pie pulkveža Aleksandra Plehaviča, Povila brāļa, dzirnavu sienas.

Mažeiķu rajona Bukančias ciemā pie neliela dīķa zālienā atrodas piemiņas akmens. Šis akmens iezīmē Lietuvas armijas ģenerāļa Povila Plehaviča dzimšanas vietu.

Povils Plehavičs bija Lietuvas armijas ģenerālis, kurš bija pazīstams ar savām cīņām pret boļševikiem un bermontiešiem. P. Plehavičs organizēja brīvprātīgo partizānu vienības Žemaitijā, lai cīnītos pret boļševiku un bermontiešu spēkiem, ar kuriem kopā cīnījās Sedas, Mažeiķu, Kretingas un Telšu apgabalos. Viņš vadīja 1926. gada 17. decembra valsts apvērsumu Lietuvā, kura laikā pie varas nāca prezidents Antans Smetona. No 1927. gada viņš bija Lietuvas armijas Ģenerālštāba priekšnieks. Pēc tam, kad PSRS 1940. gadā okupēja Lietuvu, P. Plehavičs atkāpās uz Vāciju, bet 1941. gadā atgriezās Lietuvā. 1944. gadā P. Plehavičs nodibināja Vietējo vienību - Lietuvas brīvprātīgo militāro vienību, lai cīnītos pret padomju partizāniem un Krastmalas kaujiniekiem Lietuvā.

Nav nekādu pazīmju par ģenerāļa dzimtajām mājām, bet pie piemiņas akmens ir uzstādīts informatīvs stends lietuviešu un angļu valodā. No galvenā ceļa uz šo vietu ved informatīvas zīmes.

Astoņstūrainas, četrstāvu koka dzirnavas atrodas Radvilišķu pilsētas nomalē, Vaiduļu ciemā.

Radvilišķu vējdzirnavas tika uzceltas 19. gadsimta beigās un restaurētas 1984.–1985. gadā. Tiek stāstīts, ka 1919. gada 22. novembrī netālu no dzirnavām notika slavenā Lietuvas brīvprātīgo armijas kauja ar bermontiešiem – provokatīvu krievu militāro vienību. Kad bermontnieki ieņēma Radvilišķus – svarīgu dzelzceļa mezglu, Lietuvas neatkarība bija apdraudēta. Radvilišķu atgūšana tika uzticēta 2. Aļģirda pulkam pulkvežleitnanta V. Grigaliūna-Glovakki vadībā.

Kaujā krita aptuveni 30 lietuviešu karavīru, taču cīņas beidzās ar lietuviešu uzvaru. Pēc brīvprātīgo, kas piedalījās kaujās, teiktā, visa rota devās uzbrukumā bermontiešu ieņemtajām dzirnavām, ar šauteni bruņotais komandieris vienmēr uzbruka pirmais, un pārējie sekoja viņa piemēram, tāpēc dzirnavas tika ieņemtas, un nākamajā vakarā viņiem izdevās ieņemt Radvilišķus.

Lai pieminētu kaujas pret bermontiešiem 70. gadadienu, 1989. gadā pie dzirnavām tika uzstādīts kapelas stabs un iestādīti 70 ozoli. Ozolu birzs tika papildināts 2019. gadā, pieminot kaujas 100. gadadienu.

Lai gan pastāv versijas, ka pati kauja varētu būt notikusi nedaudz tālāk, pie citām dzirnavām, tieši Radvilišķu vējdzirnavas kļuva par kaujas simbolu. Radvilišķu vējdzirnavās kaujas vēsturiskās rekonstrukcijas ir notikušas vairākkārt – 2010. un 2014. gadā. Kauju atveidoja militārās vēstures klubu rekonstruētāji no Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un Polijas.