Ģenerālis Povilass Plehavičs
I Neatkarības kari, I Pirmais pasaules karš, Baltijas valstu neatkarība, II Otrais pasaules karš
Povilas Plechavičius piedzima 1890. gada 1. februārī Bukonču mājās (tagad Bukančiai), Židiku pagastā. Viņš bija otrais bērns lielā ģimenē – viņam bija pieci brāļi un sešas māsas. Viņa māte Konstancija Bukontaite nāca no senas Žemaitijas dižciltīgas ģimenes, bet tēvs Ignas Plechavičius bija vienkāršs zemnieks. Lai gan bērni tika audzināti zemnieciskā un pragmatiskā veidā, visi viņi ieguva izglītību.
Uzsācis izglītības gaitas Lietuvā, 1908. gadā viņš absolvēja ģimnāziju Maskavā, 1911. gadā - komercinstitūtu un 1914. gadā - Orenburgas kavalērijas militāro skolu. Kopā ar brāli Aleksandru viņš brīvprātīgi izvēlējās dienēt Krievijas armijas kavalērijas vienībā. Pirmā pasaules kara laikā viņš cīnījās Austroungārijas frontē, piedalījās kaujās ar Vācijas, Austroungārijas un Turcijas armijām un trīs reizes tika ievainots.
1918. gadā, atgriezies Lietuvā kopā ar brāli Aleksandru, viņš iesaistījās neatkarības cīņā. Tobrīd Lietuvā valdīja nemieri – valsti izlaupīja no frontēm atgriezušies karavīri, bermontieši, boļševiki un vietējie noziedznieki. P. Plehavičs izveidoja partizānu vienības Sedas, Mažeiķu un Telšu apgabalos. 1919. gadā viņš saņēma iekšlietu ministra atļauju un tika iecelts par Sedas, vēlāk Mažeiķu pilsētas un apriņķa komandieri.
Pēc neatkarības cīņām P. Plehavičuss tika tiesāts par iespējamu nežēlīgu izturēšanos pret ienaidniekiem. Tiesā viņš izteica vēsturisku frāzi: "Jūsu Godība, ja nebūtu bijis manis vai kāda cita tāda cilvēka kā es, jūs šodien šeit nesēdētu." Viņš tika attaisnots.
Starpkaru Lietuvā P. Plehavičs turpināja savu militāro karjeru: 1924. gadā viņš absolvēja Augstākos virsnieku kursus Kauņā, 1926. gadā – Čehoslovākijas Ģenerālštāba akadēmiju. 1926. gadā viņš kļuva par vienu no 17. decembra apvērsuma komandieriem. Pēc apvērsuma viņš ieņēma augstus amatus: tika iecelts par armijas Ģenerālštāba priekšnieku, kavalērijas priekšnieku. 1929. gadā viņam tika piešķirta ģenerālleitnanta pakāpe, bet tajā pašā gadā viņš tika atlaists rezervē.
Otrā pasaules kara laikā P. Plehavičs atkal kļuva par nozīmīgu personu. 1944. gadā viņš nodibināja Vietējo nodaļu, kuras uzdevums bija aizstāvēt Lietuvas teritoriju no padomju partizāniem. Viņa aicinājums guva milzīgu atsaucību – reģistrējās aptuveni 20 tūkstoši jaunu vīriešu. Kad vācieši mēģināja pārveidot nodaļu par SS vienībām, P. Plehavičs pretojās, tika arestēts un nosūtīts uz Salaspils koncentrācijas nometni.
Pēc kara P. Plehavičs aizbēga uz Vāciju, bet 1949. gadā emigrēja uz ASV. Čikāgā viņš aktīvi piedalījās lietuviešu kopienas aktivitātēs, bet 1950.–1959. gadā vadīja Lietuvas veterānu savienību „Ramovė”. Viņš nomira 1973. gada 19. decembrī Čikāgā un tika apglabāts Svētā Kazimira kapsētā.
Par nopelniem Lietuvai P. Plehavičusam tika piešķirti Vīta krusta V pakāpes ordeņi (1923. gadā) un Ģedimina ordenis II pakāpes ordenis (1928. gadā), bet 2004. gadā viņam pēcnāves kārtā tika piešķirts Vīta krusta ordeņa Lielais krusts.
Papildus izziņas avoti
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Bijusī militārā komandantūra, ģenerāļa P. Plechaviča piemiņas plāksne
Netālu no Mažeiķu dzelzceļa stacijas atrodas bijušās Mažeiķu militārās komandantūras ēka.
Keramikas ķieģeļu, historisma stila ēka datēta ar 1919. gadu. Neatkarīgas Lietuvas valsts izveidošana. Šajā ēkā atradās militārā komandantūra, kurā strādāja ģenerālleitnants Povils Plechavičius (1890-1973). bijušais Sedas-Mažeiķu kara komandants, un no 1921. g. Pulka komandieris, 1927-1929. Lietuvas armijas štāba priekšnieks štāba priekšnieks.
Ģenerāļa Povila Plechaviča vadītās Mažeiķu pilsētas un apriņķa komandantūras karavīriem nācās aktīvi aizstāvēties pret bermontiešiem. Apzinoties uzbrukumu nopietnību, P. Plechavičus 1919. g 30. oktobris Pēc īpaša pavēles viņš vērsās pie komandantūras karavīriem ar vārdiem: „Mažeiķu komandantūras karavīri! Atcerieties mūsu cīņas, kuras mēs uzvarējām pret ienaidniekiem janvārī un turpmākajos mēnešos. Neesiet drosmi un atcerieties, ka jūs nepazudīsit, kamēr es būšu ar jums. Mēs uzvarējām ienaidnieku, kad viņš bija simtreiz stiprāks par mums, un tagad uzvarēsim tos ganāmpulkus, kas grib nožņaugt mūsu Tēvzemi!" Bermontiešu bezgalīgo uzbrukumu dēļ komandantūra 1919. gada 4. novembrī bija spiesta pārcelties uz Sedu.
Pie vienas no ēkas fasādēm piekārta piemiņas plāksne ar P. Plechavičusa portretu.
Sedas ūdensdzirnavas
Sedas pilsētā uz dzirnavu sienas pie Varduvas upes redzama plāksne, kas vēsta par Sedas komandantūru.
Sedas komandantūru 1918. gada 10. decembrī izveidoja Lietuvas armijas ģenerālis Povils Plechavičus, kurš bija slavens ar savām kaujām pret boļševikiem un bermontiešiem. Neilgi pirms tam, 1918. gada 25. jūlijā, pēc atgriešanās Lietuvā no Krievijas P. Plechavičus apmetās uz dzīvi Žemaitijā un organizēja brīvprātīgo partizānu vienības cīņai pret boļševiku un bermontiešu spēkiem, ar kuriem kopā cīnījās Sedas, Mažeiķu, Kretingas un Telšu apvidos.
P. Plechavičius vadīja 1926. g 17. decembris apvērsumu Lietuvā, kas pie varas atnesa prezidentu Antanu Smetoni. Kopš 1927. gada. bija Lietuvas Bruņoto spēku Augstākā štāba priekšnieks.
1940. gads Pēc tam, kad PSRS okupēja Lietuvu, P. Plechavičius aizbēga uz Vāciju, bet 1941. g. atgriezās Lietuvā. 1944. gads P. Plechavičius nodibināja Vietējo vienību - lietuviešu brīvprātīgo militāro vienību cīņai pret padomju partizāniem un Mājas armijas kaujiniekiem Lietuvā.
Pēc tam, kad nacisti likvidēja Vietējo izlasi, P. Plechavičus tika arestēts un nosūtīts uz Salaspils koncentrācijas nometni, vēlāk nogādāts uz mūsdienu Gdaņsku un pēc tam uz Klaipēdu. Tuvojoties PSRS armijai, viņi atkāpās uz Vāciju, un 1949. g. emigrēja uz ASV.
Lai gan nav precīzi zināms, kur Sedā atrodas bijusī komandantūra, 2019.g Piemiņas plāksnes vieta tika izvēlēta pie Povila brāļa pulkveža Aleksandra Plechaviča dzirnavu sienas.
ģen. P. Plechavičusa dzimšanas vieta
Bukančių ciemā, Mažeiķu rajonā, zālienā pie neliela dīķa atrodas piemiņas akmens. Šis akmens iezīmē Lietuvas armijas ģenerāļa Povila Plechaviča dzimteni.
Povils Plechavičius bija Lietuvas armijas ģenerālis, slavens ar savām kaujām pret boļševikiem un bermontiešiem. P. Plechavičius organizēja brīvprātīgo partizānu vienības Zemaitijā cīņai pret boļševiku un bermontiešu spēkiem, ar kuriem cīnījās Sedas, Mažeiķu, Kretingas un Telšu apvidos. Viņš vadīja 1926. gadā. 17. decembris apvērsumu Lietuvā, kas pie varas atnesa prezidentu Antanu Smetoni. Kopš 1927. gada. bija Lietuvas Bruņoto spēku Augstākā štāba priekšnieks. 1940. gads Pēc tam, kad PSRS okupēja Lietuvu, P. Plechavičius aizbēga uz Vāciju, bet 1941. g. atgriezās Lietuvā. 1944. gads P. Plechavičius nodibināja Vietējo vienību - lietuviešu brīvprātīgo militāro vienību cīņai pret padomju partizāniem un Mājas armijas kaujiniekiem Lietuvā.
No ģenerāļa dzimtās sētas nav ne miņas, bet pie piemiņas akmens uzstādīts informatīvs stends lietuviešu un angļu valodā. No galvenā ceļa uz šo vietu ved informatīvās zīmes.
Radvilišķu vējdzirnavas
Astoņstūra četrstāvu koka dzirnavas atrodas netālu no Radvilišķu piepilsētas, Vaidulių ciemā.
Radvilišķu vējdzirnavas celtas 19. gs. beigās 1984-1985 - atjaunota. Runā, ka 1919. g 22. novembris pie dzirnavām notika slavenā Lietuvas brīvprātīgo armijas kauja ar provokatīvas ievirzes krievu militāro vienību Bermontinkai. Pēc tam, kad bermontieši ieņēma Radvilišķus, nozīmīgu dzelzceļa mezglu, Lietuvas neatkarība bija apdraudēta. 2. Aļģirdu pulkam, kuru vadīja pulkvežleitnants V. Grigaliūnas-Glovackis, tika uzticēts atgūt Radvilišķus.
Kaujā gāja bojā ap 30 lietuviešu karavīru, bet cīņas beidzās ar lietuviešu uzvaru. Kā stāsta kaujās piedalījušies brīvprātīgie, visa rota izgāja uzbrukt bermontiešu ieņemtajām dzirnavām, ar šauteni bruņotais komandieris vienmēr uzbruka pirmais, bet pārējie sekoja viņa piemēram, tāpēc dzirnavas tika ieņemtas, un Radviliški. tika notverts arī nākamajā vakarā.
Pieminot 70. gadadienu kopš kaujas pret bermontiešiem, 1989. g pie dzirnavām uzbūvēts kapličas stabs un iestādīti 70 ozoli. Ozolu birzs tika pievienots 2019. gadā, lai pieminētu kaujas 100. gadadienu.
Lai gan izskan versijas, ka pati kauja varēja notikt nedaudz tālāk, pie citām dzirnavām, tieši Radvilišķu dzirnavas kļuva par kaujas simbolu. Kaujas vēsturiskās rekonstrukcijas pie Radvilišķu vējdzirnavām notikušas ne reizi vien, 2010. un 2014. gadā. kauju atjaunoja militārās vēstures kluba atjaunotāji no Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un Polijas.
Saistītie stāsti
Atmiņas par cīņu par Lietuvas brīvību
Povils Plehavičs – Lietuvas armijas ģenerālis, slavens ar cīņām pret boļševikiem un bermontiešiem. Pēc atgriešanās Lietuvā no Krievijas 1918. gada 25. jūlijā P. Plehavičs apmetās uz dzīvi Žemaitijā un organizēja brīvprātīgo partizānu vienības cīņai pret boļševiku un bermontiešu spēkiem, ar kuriem kopā cīnījās Sedas, Mažeiķu, Kretingas un Telšu apgabalos.
