Ķeguma puses iedzīvotāju centieni glābt spēkstaciju
1941.gada 22.jūnijā (svētdienā) sākās Otrā pasaules kara notikumi Latvijā. Kara vilnis Ķegumam “pārvēlās” pāri bez lielām kaujām. Padomju armijai steigā atkāpjoties, krievu karavīri siroja arī pa Tomes lauku mājām, lai iegūtu sev pārtiku.
Iedzīvotāju aizsardzībai nodibinājām apsardzes grupu ar sazināšanās punktu Tomes centrālē. Pie mums centrālē ieradās spēkstacijas darbinieks Aldermanis no “Stutenu” mājām un tehniķis ar direktora Krasovska k-ga lūgumu palīdzēt novērst paredzamo spēkstacijas uzspridzināšanu.
Krievu apsardzes vadība direktoram P.Krasovskim pieprasījusi spēkstacijas plānu un personu, kas varētu parādīt viņus interesējošos punktus. Tunelī esot novietotas dinamīta kastes, jāpaspēj iekļūt un pārgriezt savienotos vadus. Rīkojamies ātri un uzmanīgi, novērošanai izmantojot Biķu saimniecības mājas bēniņus.
Pāri tiltam atļauts iet krievu formās ģērbtiem karavīriem, bet privātos aiztur līdz dokumentu pārbaudei.
“Iegūstot” četru krievu karavīru formas tērpus, mūsu spēkstacijas darbinieki iefiltrējas lielākā krievu grupā, kas gāja pāri tiltam.
Tehniķis kā administrācijas persona ar speciālu atļauju varēja runāties ar tilta sargiem. Pēc izplānotā, tehniķis sagaidīja mūsējos un viņiem izdevās ielīst šahtā un pārgriezt vadus. Otrā dienā tehniķis ieradās ar pateicību no Krasovska k-ga par padarīto. Mūsu ziņotāji brīdināja, ka komandpunktā novietots spridzekļu iedarbināmais aparāts, kas uzrādīs bojājumus vados. Novērojām, vai krievu spridzinātāji atklās bojājumu un sacels trauksmi. Notikumi paātrinājās. Tilta apsardzes militārās daļas nomainīja policijas apsardze privātās drēbēs (ar uzrakstu uz piedurknes). Valdīja nemiers, un, parādoties dažām vācu bruņumašīnām uz ceļa, spēkstacija palika bez apsardzes. Pēc tehniķa ierosinājuma mēs pārņēmām apsardzi kā brīvprātīgie un dažas dienas Ķegumu apsargāja mūsu vīri. Iaradās Krasovska k-gs ar saviem darbiniekiem, piebrauca vācu bruņumašīna un tās komandieris īsu brīdi runāja ar vadību un aizbrauca.
No Rīgas ieradās vācu politiskā vadība un Rīgas apriņķa priekšnieks Veida. Viņš pateicās personīgi man un Tomes aizsargiem par patriotisko darbu. Saņēmām algu, pirmo vācu naudu Latvijā, un aicinājumu dienēt policijā… Bijām gandarīti, ka izpildījām Krasovska kunga lūgumu un savu Ķeguma spēkstaciju kopīgi nosargājām.
Tagad pēc gadu desmitiem sapratu tā brīža bīstamību Ķegumam un direktora Krasovska milzīgās pūles visiem spēkiem glābt mūsu spēkstaciju.
Taču jūnijā, Sarkanās armijas daļām atkāpjoties, uzmeta bumbu Ķeguma tilta 80 metru lielajam 6.laidumam, lai kaut cik kavētu Hitlera armijas virzīšanos uz austrumiem. Elektrostacija turpināja ikdienas darbu. Tilts atjaunots koka konstrukcijā divu mēnešu laikā.
Pēc tam postījumi bija jālabo celtnieku grupai, kas bija manā pārziņā, uzbūvējot trepītes un tiltiņu pāri saspridzinātajam posmam, lai varētu turpināt darbu. Vēlāk izbūvēja pakaru tiltu, jo vajadzēja vest granti betonēšanai no Birzgales. Pa šo tiltu varēja pārvietot pa vienai vagonetei. Darba bija daudz.
Andersone, R. 2004. Ķeguma hidroelektrostacija. 69.lpp.
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Vācu armijas betona ugunspunkts Ķeguma HES ūdenskrātuvē pie Ņegas ietekas
Atrodas Ķeguma HES ūdenskrātuvē pie Ņegas ietekas (iepretim Ņegu mājām), tās kreisajā krastā. Viens no vizuāli un ainaviski iespaidīgākajiem un arī labāk saglabājušamies betona ugunspunktiem, ko apskalo Daugavas viļņi. To var redzēt jau pa lielāku gabalu. No krasta līdz ugunspunkta augšdaļai (apaugusi ar zāli) uzbūvēta laipa. Ugunspunkta betona sienās iemūrētas šaursliežu dzelzceļa (?) sliedes. No laipas puses var iekļūt tā iekšpusē. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunkta paliekas var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES.
Vācu armijas betona ugunspunkts Ķeguma HES krasta augšdaļā iepretim Anduļiem
Atrodas ap 1,2 km austrumos no neliela strauta paplašinājuma (strauts ietek pie Lejasgrantiņiem) Ķeguma HES stāvā krasta nogāzes augšdaļā iepretim Anduļiem. Krasts šajā vietā ir apaudzis ar mežu un pamežu, tādēļ šo ugunspunktu no ūdenskrātuves puses pamanīs tikai acīgs vērotājs. Ugunspunkts ir labi saglabājies, jo to nav bojājusi krastu erozija. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunktu var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES, jo tas atrodas privātā teritorijā.
Vācu armijas betona ugunspunkta paliekas Ķeguma HES ūdenskrātuvē iepretim Sidrabiņiem
Atrodas ap 0,25 km austrumos no Ķeguma HES ūdenskrātuves līča pie Silapūpēžiem, virzienā uz Jaunjelgavu, iepretim Sidrabiņu saimniecībai. Ugunspunkts ir ieslīdējis daļēji ūdenī un sadalījies vairākās daļās, atgādinot būvgružu kaudzi. Krasts – aizaudzis. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunkta paliekas var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES. Ap 150 m rietumos no Daugavas krasta ūdenī ir ieslīdējušas vēl viena ugunspunkta paliekas.
Vācu armijas betona ugunspunkta paliekas Ķeguma HES ūdenskrātuvē iepretim Jaundauguļiem
Atrodas Ķeguma HES ūdenskrātuves krastā ap 0,6 km austrumos no Ņegas ietekas, iepretim Jaundauguļiem. Ugunspunkts ir noslīdējis no krasta ūdenī un sadalījies vairākās daļās. Tajā ieauguši divi lielāki bērzi, izaudzis krūmājs. Vienu tā daļu ar krastu savieno laipa. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunkta paliekas var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES.
Vācu armijas betona ugunspunkts Ķeguma HES krastā pie Puduriem
Atrodas uz pussalas pie Konupītes ietekas (mūsdienās uzpludināts upītes paplašinājums) Daugavā, atpūtas kompleksa “Puduri” teritorijā. Viļņu erozijas rezultātā ugunspunkts ir sagāzies upes virzienā. Lai novērstu krastu eroziju, ūdenskrātuves krasti šeit ir nostiprināti ar betona aizsargsienu. Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunkti vairāk vai mazāk ir izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunktu var labi apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES.
Vācu armijas betona ugunspunkta paliekas Ķeguma HES ūdenskrātuves krastā iepretim Silapūpēžiem
Atrodas ap 0,1 km austrumos no Ķeguma HES ūdenskrātuves līča pie Silapūpēžiem, virzienā uz Jaunjelgavu. Ugunspunkts ir ieslīdējis daļēji ūdenī, apaudzis ar kokiem, krūmiem un citu veģetāciju un nezinātājam pa lielāku gabalu no ūdens puses var atgādināt lielāku akmeni. Viens no orientieriem ir uz tā augošs bērzs. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunkta paliekas var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES. Ap 150 m austrumos no Daugavas krasta ūdenī ir ieslīdējušas vēl viena ugunspunkta paliekas.
Iespējamā Otomāra Oškalna bunkura vieta
Nomaļa un grūtāk pieejama vieta – plašs meža masīvs ap 200 m rietumos no Ņegas upītes un ap 0,5 km dienvidrietumos no Ņegas uzpludinājuma. Uz minēto vietu ieteicams doties ar kājām, vai divriteni, izmantojot LIDAR kartes un ģeogrāfiskās koordinātas. Minētajā vietā dabā atrodas ap kilometru garš (R – A virzienā) un puskilometru plats (Z – D virzienā) iekšzemes kāpu valnis, kas klāts ar skujkoku mežu. Kāpu masīva ziemeļu un austrumu nogāžu augšdaļās atrodas labi saglabājušies ierakumi, domājams, no Otrā Pasaules kara laika. Harijs Jaunzems (kādreizējais Ķeguma HES inženieris) uzskata, ka šajā apkaimē atradies (konkrēts punkts nav zināms) Otomāra Oškalna formētais Sarkanās armijas partizānu vienības bunkurs.
Prinča Leopolda ceļš (Prinz – Leopold Straße)
Pirmā Pasaules kara laika vietas (ceļa) vārds – “Prinz – Leopold Straße” – Prinča Leopolda ceļš. Ap 7 km garš vēsturisks meža ceļš vai tā vieta, kas sākās pie Lielā Kūrfirstu dambja (Große Kurfürsten Damm) un Ķeizerdambja (Kaiser - Damm) savienojuma vietas pie t.s. Kurzemes pieminekļa (Kurland Denkmal) un izvijas cauri mežam Birzgales virzienā, savienojoties ar Pirmā Pasaules kara laika šaursliežu dzelzceļa līniju: Lāčplēsis – Latgaļi. Rietumos no ceļa un ap 2 km dienvidos no Kurzemes pieminekļa (Kurland Denkmal) vietas atrodas Pirmā Pasaules kara laika šautuve. Mūsdienās Prinča Leopolda ceļu var iziet ar kājām, izbraukt ar riteni un auto (piemērotos apstākļos). Ceļš šķērso Konupīti un Ņegas pieteku.
Domājams, ka vācu armijas karavīri, ilgstoši uzturoties Daugavas kreisā krasta frontē, nosauca šo ceļu Bavārijas prinča Leopolda (1846. – 1930.) vārdā, kurš Pirmā Pasaules kara laikā vadīja Vācijas un Austroungārijas spēkus Austrumu frontē.
