Усилия жителей Кегумской стороны по спасению электростанции

On June 22, 1941 (Sunday), the events of the Second World War began in Latvia. The wave of war "overtakes" Ķegums without much battle. As the Soviet army hurriedly retreated, Russian soldiers rushed around Tome's country house to get food.

To protect the population, we set up a security team with a contact point at Tome's headquarters. Aldermanis, a power plant employee from Stuten's home, and a technician from Mr. Krasovsky's request came to the headquarters to help us prevent the planned blasting of the power plant.

The Russian security administration has asked the director P.Krasovskis for a plan of the power plant and a person who could show them the points of interest. If dynamite boxes are placed in the tunnel, it must be possible to enter and cut the connected wires. We act quickly and carefully, using the attic of Biķi farm house for observation.

Soldiers dressed in Russian uniforms are allowed to cross the bridge, but private ones are detained until the documents are checked.

By "acquiring" the uniforms of four Russian soldiers, the employees of our power plant infiltrate a larger group of Russians who crossed the bridge.

The technician, as an administrative person with special permission, was able to speak to the bridge guards. As planned, the technician met us and they managed to sneak into the shaft and cut the wires. On the second day, the technician came with gratitude from Mr. Krasovsky for what he had done. Our reporters warned that an explosive device was installed at the command post, which would indicate damage to the wires. We saw whether the Russian bombers would detect the damage and raise an alarm. Events accelerated. The military parts of the bridge guard were replaced by police guards in private clothes (with an inscription on the sleeve). There was unrest, and with the appearance of some German armored vehicles on the road, the power plant was left unguarded. At the suggestion of the technician, we took over the security as volunteers and our men guarded Ķegums for a few days. Mr. Krasovsky arrived with his staff, a German armored car arrived, and its commander spoke to the leadership for a short time and left.

The German political leadership and the head of the Riga district, Veida, came from Riga. He personally thanked me and Tom's guards for their patriotic work. We received a salary, the first German money in Latvia, and a call to serve in the police.

Now, decades later, I realized the danger of Kegums and the huge efforts of Director Krasovsky to save our power plant.

However, in June, as parts of the Red Army retreated, a bomb was dropped on the 80-meter-long 6th run of the Kegums Bridge to somehow hinder Hitler's army from moving east. The power plant continued to operate on a daily basis. The bridge was restored in a wooden structure within two months.

The damage then had to be repaired by a group of builders under my control, building stairs and a bridge over the blown section so that work could continue. Later, a suspension bridge was built, because it was necessary to bring gravel for concreting from Birzgale. One trolley could be moved along this bridge. There was a lot of work.

Использованные источники и ссылки:

Andersone, R. 2004. Ķegums hydroelectric power plant. P.

Связанные объекты

Vācu armijas betona ugunspunkts Ķeguma HES ūdenskrātuvē pie Ņegas ietekas

Atrodas Ķeguma HES ūdenskrātuvē pie Ņegas ietekas (iepretim Ņegu mājām), tās kreisajā krastā. Viens no vizuāli un ainaviski iespaidīgākajiem un arī labāk saglabājušamies betona ugunspunktiem, ko apskalo Daugavas viļņi. To var redzēt jau pa lielāku gabalu. No krasta līdz ugunspunkta augšdaļai (apaugusi ar zāli) uzbūvēta laipa. Ugunspunkta betona sienās iemūrētas šaursliežu dzelzceļa (?) sliedes. No laipas puses var iekļūt tā iekšpusē. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunkta paliekas var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES.

Vācu armijas betona ugunspunkts Ķeguma HES krasta augšdaļā iepretim Anduļiem

Atrodas ap 1,2 km austrumos no neliela strauta paplašinājuma (strauts ietek pie Lejasgrantiņiem) Ķeguma HES stāvā krasta nogāzes augšdaļā iepretim Anduļiem. Krasts šajā vietā ir apaudzis ar mežu un pamežu, tādēļ šo ugunspunktu no ūdenskrātuves puses pamanīs tikai acīgs vērotājs. Ugunspunkts ir labi saglabājies, jo to nav bojājusi krastu erozija. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunktu var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES, jo tas atrodas privātā teritorijā.

Vācu armijas betona ugunspunkta paliekas Ķeguma HES ūdenskrātuvē iepretim Sidrabiņiem

Atrodas ap 0,25 km austrumos no Ķeguma HES ūdenskrātuves līča pie Silapūpēžiem, virzienā uz Jaunjelgavu, iepretim Sidrabiņu saimniecībai. Ugunspunkts ir ieslīdējis daļēji ūdenī un sadalījies vairākās daļās, atgādinot būvgružu kaudzi. Krasts – aizaudzis. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunkta paliekas var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES. Ap 150 m rietumos no Daugavas krasta ūdenī ir ieslīdējušas vēl viena ugunspunkta paliekas.

Vācu armijas betona ugunspunkta paliekas Ķeguma HES ūdenskrātuvē iepretim Jaundauguļiem

Atrodas Ķeguma HES ūdenskrātuves krastā ap 0,6 km austrumos no Ņegas ietekas, iepretim Jaundauguļiem. Ugunspunkts ir noslīdējis no krasta ūdenī un sadalījies vairākās daļās. Tajā ieauguši divi lielāki bērzi, izaudzis krūmājs. Vienu tā daļu ar krastu savieno laipa. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunkta paliekas var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES.

Vācu armijas betona ugunspunkts Ķeguma HES krastā pie Puduriem

Atrodas uz pussalas pie Konupītes ietekas (mūsdienās uzpludināts upītes paplašinājums) Daugavā, atpūtas kompleksa “Puduri” teritorijā. Viļņu erozijas rezultātā ugunspunkts ir sagāzies upes virzienā. Lai novērstu krastu eroziju, ūdenskrātuves krasti šeit ir nostiprināti ar betona aizsargsienu. Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunkti vairāk vai mazāk ir izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunktu var labi apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES.

Vācu armijas betona ugunspunkta paliekas Ķeguma HES ūdenskrātuves krastā iepretim Silapūpēžiem

Atrodas ap 0,1 km austrumos no Ķeguma HES ūdenskrātuves līča pie Silapūpēžiem, virzienā uz Jaunjelgavu. Ugunspunkts ir ieslīdējis daļēji ūdenī, apaudzis ar kokiem, krūmiem un citu veģetāciju un nezinātājam pa lielāku gabalu no ūdens puses var atgādināt lielāku akmeni. Viens no orientieriem ir uz tā augošs bērzs. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunkta paliekas var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES. Ap 150 m austrumos no Daugavas krasta ūdenī ir ieslīdējušas vēl viena ugunspunkta paliekas.

Iespējamā Otomāra Oškalna bunkura vieta

Nomaļa un grūtāk pieejama vieta – plašs meža masīvs ap 200 m rietumos no Ņegas upītes un ap 0,5 km dienvidrietumos no Ņegas uzpludinājuma. Uz minēto vietu ieteicams doties ar kājām, vai divriteni, izmantojot LIDAR kartes un ģeogrāfiskās koordinātas. Minētajā vietā dabā atrodas ap kilometru garš (R – A virzienā) un puskilometru plats (Z – D virzienā) iekšzemes kāpu valnis, kas klāts ar skujkoku mežu. Kāpu masīva ziemeļu un austrumu nogāžu augšdaļās atrodas labi saglabājušies ierakumi, domājams, no Otrā Pasaules kara laika. Harijs Jaunzems (kādreizējais Ķeguma HES inženieris) uzskata, ka šajā apkaimē atradies (konkrēts punkts nav zināms) Otomāra Oškalna formētais Sarkanās armijas partizānu vienības bunkurs.

Prinča Leopolda ceļš (Prinz – Leopold Straße)

Pirmā Pasaules kara laika vietas (ceļa) vārds – “Prinz – Leopold Straße” – Prinča Leopolda ceļš. Ap 7 km garš vēsturisks meža ceļš vai tā vieta, kas sākās pie Lielā Kūrfirstu dambja (Große Kurfürsten Damm) un Ķeizerdambja (Kaiser - Damm) savienojuma vietas pie t.s. Kurzemes pieminekļa (Kurland Denkmal) un izvijas cauri mežam Birzgales virzienā, savienojoties ar Pirmā Pasaules kara laika šaursliežu dzelzceļa līniju: Lāčplēsis – Latgaļi. Rietumos no ceļa un ap  2 km dienvidos no Kurzemes pieminekļa (Kurland Denkmal) vietas atrodas Pirmā Pasaules kara laika šautuve. Mūsdienās Prinča Leopolda ceļu var iziet ar kājām, izbraukt ar riteni un auto (piemērotos apstākļos). Ceļš šķērso Konupīti un Ņegas pieteku.

Domājams, ka vācu armijas karavīri, ilgstoši uzturoties Daugavas kreisā krasta frontē, nosauca šo ceļu Bavārijas prinča Leopolda (1846. – 1930.) vārdā, kurš Pirmā Pasaules kara laikā vadīja Vācijas un Austroungārijas spēkus Austrumu frontē.