Emmastes meža brāļi

Endels Sārs savā grāmatā “Sõruots ﹘ Hiiumaa dienvidu krasts II” (2007) ļoti detalizēti aprakstīja Emmastes meža brāļu vēsturi: “Meža brāļu grupa Emmastē no 1944. līdz 1951. gadam noteiktos brīžos sastāvēja pat no 10 cilvēkiem. Trīs no viņiem bija no Sēruotsas: Prīdis Mē (1897–1951, no Reheseljas), Evalds Pomerants (1921–1951, no Sēru) un Einars Pruuls (1916–1964, no Pērnas). Augusts Tūts no Audru pašvaldības Pērnavas apriņķī bija vecākais. Viņš vācu okupācijas laikā bija dienējis Sēru robežsardzes vienībā. Runas par vīriešu grupu, kas slēpās Emmastē, drīz vien sasniedza Krievijas robežsargus. Viņu vajāšana sākās 1945. gadā. Aģentam Ričardam Ristmägi no Nembas tika uzdots slepeni iefiltrēties grupā. Ristmägi pameta Hījumā pēc tam, kad…” Meža brāļi tika sagūstīti un pārvietoti uz ciematu mežā Viru apriņķī. Robežsargi 1953. gada Jāņu dienā veica plaša mēroga operāciju: no Sāmsalas tika atvestas piecas kravas automašīnas ar karavīriem un pieci meklēšanas suņi. Operāciju vadīja Sāmsalas reģionālie štāba virsnieki – komandiera vietnieks kapteinis Makarovs un štāba izlūkošanas vecākais leitnants Karls Panns. Tā kā bijušais Drošības policijas virsnieks Eriks Heinlū bija sajaukts ar vācieti, ņemot vērā viņa vārdu, viņš tika meklēts dzīvs. Ristmägi izdevās viņu izvilināt no slēptuves 22. jūnija vakarā, kas noveda pie viņa sagūstīšanas. Bunkuru, kurā viņš slēpās, uzbruka agri 23. jūnija rītā. Pusstundu ilga apšaude, pirms bunkurs tika aizdedzināts. Pomerants un Tūts tika nogalināti. Mäe, zvērējis, ka krievi viņu dzīvu nesaņems, iešāva sev galvā. Pruuls un viņa biedrs Valters Kūrs tika arestēti. Heinlū sieva Magda un vēl divas sievietes, kas bija atnesušas pārtiku Meža brāļiem, Jūli Hērds un Leida Leps arī tika arestēti. Visi seši tika tiesāti Tallinā 1953. gada septembrī un viņiem tika piespriests vienāds sods — 25 gadi piespiedu darba un pieci gadi trimdas. Viņi visi tika atbrīvoti 1956. gadā.