Kalniškes kaujas stāsts
Tajā stāstīts par vienu no lielākajām Lietuvas partizānu kaujām, iepazīstinot ar kauju cēloņiem, gaitu un sekām.
Lietuvas partizānu kauja ar NKVD karaspēku 1945. gada 16. maijā Kalnišķu mežā netālu no Gudelišķu ciema Krosnas lauku pašvaldībā.
Aptuveni 60–80 partizānu Jona Neifaltas Lakūna vadībā cīnījās, lai ielenktu vairākkārt lielāko NKVD robežapsardzības 220. pulku (komandieris majors K. Jacenka). Pirms kaujas cīnītāju skaitam palielinoties, Lakūna rota tika sadalīta 6 nodaļās pa 12–20 partizāniem katrā, kas nāca no viena vai kaimiņu ciemiem.
Kaujas priekšvakarā, kad Kalnišķu mežā apmetušies partizāni saņēma ziņojumu, ka Simnē ir koncentrēts liels skaits NKVD karavīru, trīs J. Neifaltas-Lakūna rotas kaujinieki pameta nometni, lai aizsargātu vietējos iedzīvotājus – tika uzskatīts, ka notiks deportācijas. Daļa partizānu uz īsu brīdi atgriezās mājās, bet no rīta NKVD karavīri viņus mežā noķēra, kad viņi atgriezās nometnē. Plašā meža teritorijā sākās kauja; daži partizāni gāja bojā vai tika izklīdināti, mēģinot sasniegt Kalnišķu nometni. Vairāk nekā puse Lakūna rotas atgriezās nometnē. Kad partizānu izlūki sadūrās ar NKVD karavīriem netālu no Krosnas-Lazdiju šosejas, kļuva skaidrs, ka Kalnišķu mežu ielenca lieli ienaidnieka spēki, un gar ceļiem bija izvietotas slēpnes. Partizāni, galvenokārt no Antana Aleškeviča-Ateiša un Kosta Kļučinska-Kova vadītajām vienībām, ieņēma aizsardzības pozīcijas Meškakalņa augstākajā meža paugurā un gatavojās gredzena aizsardzībai. Viņi atvairīja vairākus ienaidnieka uzbrukumus, bet vakarā, kad beidzās munīcija, partizāniem tika pavēlēts atkāpties. Sadalījušies 2 grupās, J. Neifalta-Lakūna un viņa vietnieka, svaiņa Albina Senkaus-Vanagas vadītie cīnītāji izlauzās no ielenkuma.
Universālā lietuviešu enciklopēdija, pieejama tiešsaistē: https://www.vle.lt/straipsnis/kalniskes-musis/ .
