Kara invalīdu stāsti par gūtajām traumām un ārstēšanās pieredzi militārajā slimnīcā
Memuāros atklāta divu vīriešu, Broņusa Tvarkūna un Ļuda Sakaliņa, pieredze, iestājoties armijā, gūstot ievainojumus un ārstējoties militārajā slimnīcā.
Kara invalīda Broņusa Tvarkūna memuāros aprakstīta viņa iestāšanās armijā Paņevežā, pirmās apmācības un iepazīšanās ar šauteni. Tiek aprakstīta pirmā kaujas pieredze, un, atkāpjoties no Paņevežas, brīvprātīgais paskaidro, ka vainīgais nebija tik daudz ienaidnieka spēks, cik mūsu komandieru vājums.
Tajā aprakstīts, kā B. Tvarkūns demontēja boļševiku vilciena sliedes un pēdējais nokrita no sliedēm, kamēr iekšā esošie ievainotie kliedza. Lai gan boļševiki aizbēga ar ievainotajiem, lietuviešu karavīri savāca viņu mantu. Kaujās ar boļševikiem pie Pajuostes muižas B. Tvarkūns tika ievainots un kļuva par kara invalīdu, bet kara slimnīcā viņš cieta vēl vienu smagu triecienu, jo B. Tvarkūna brālis tur nomira no gūtajām brūcēm.
Kara invalīda, kurš pieņēma pseidonīmu Ļuds Sakalinis, memuāros liela uzmanība tiek pievērsta traumas aprakstam. Karavīrs atspoguļo, kā viņš lēnām "grimst bezdibenī", jūt garām pabraucošu jātnieku, jūt, kā viņu velk ienaidnieka karavīri, un ap viņu sprāgst šāviņi, izlaižot šrapneļu strūklakas. Traumas pieredzi nomaina pieredze militārajā slimnīcā, kurā fiksēta trīce, vēlme iedzert un jaunā karavīra saucieni "mammu, mammu".
- BR. TVARKŪNAS, Manas atmiņas, Lietuvas kara invalīds, Nr. 9, 1936, 33.–34. lpp.;
- ĻUDS SAKALINIS, No kaujas lauka līdz militārās slimnīcas gultai, Lietuvas Kara Invalīds, Nr. 10, 1938, 54.–56. lpp.
