Avots: Memorands Baltijas ceļa organizatoriem
Tiek prezentēti ar Baltijas ceļa organizēšanu 1989. gadā saistītie dokumenti, atklājot kampaņas organizatoriskos apsvērumus, simboliskās detaļas un to nozīmi.
Baltijas ceļa organizatoriem tiek iesniegts memorands. Dokumentā atklātas ierastās organizatoriskās bažas, sākot ar transporta, ēdināšanas, tualetes u.c. jautājumiem. Tomēr tajā ir fiksēti arī kampaņas nozīmīgākie momenti: nosaukti tās pragmatiskie un simboliskie mērķi, kā arī atklātas tās detaļu simboliskās vajadzības. Piemēram, ceļa maršruta sadalīšana 50 "posmos" bija paredzēta, lai simbolizētu 50 tautas ciešanu gadus. Kampaņas organizatori pat plānoja piesaistīt "rokerus" un ieņemt viņiem lomu.
Ilustrācijās iekļauts vēl viens dokuments – Baltijas ceļa maršruta sadalījums pa iesaistītajām teritorijām (pilsētām, rajoniem). Norādīti arī atsevišķu maršruta posmu koordinatori un vadītāji, kas ir ievērojamas atmodas un sabiedrības personības.
Baltijas ceļš notika 1989. gada 23. augustā. Šodien, pēc gadu desmitiem, šī lieliskā notikuma atmiņa un materiālais mantojums (zīmes) gar bijušo ceļa maršrutu joprojām ir dzīvs.
Pirmais informatīvais biļetens
AKCIJA "BALTIJAS CEĻŠ"
- Rokasspiediens uz ceļa Viļņa-Širvintas-Ukmerģe-Panevēža-Pasvalisa-Latvijas robeža 23.augustā plkst.19.
- Šī darbība simbolizē Baltijas valstu solidaritāti un apņēmību.
- Dalībai akcijā ir jāapliecina mūsu apņēmība virzīties uz priekšu. Mums atkal ir jākonsolidē tauta. Tas ir nepieciešams nosacījums vēlēšanu uzvarai.
––––––––––––––
- Maršruts ir sadalīts 50 posmos, kas simbolizē 50 ciešanu gadus.
- Vidēji ik pēc 4 km atrodas altāris (apbedījumu uzkalniņš).
- Altāri uzcēluši cilvēki, kas ieradušies no zemēm, kuras viņi atnesuši, un tas ir veidots no viņu atnestajiem akmeņiem.
- Pie katra altāra vismaz 2000 cilvēku. Rajonos, kuros var izmitināt vairāk nekā 2000 cilvēku, kalpo atsevišķs altāris (sniedziet informāciju par to, kura maršruta daļa viņiem ir visērtākā, lai nokļūtu).
- Lielās pilsētās un rajonos darbojas vairāki altāri, sadalot tos organizācijās. Neizvairieties no tādiem altāru nosaukumiem kā Sąjūdis, Mātes, Brīvība, Demokrāti, Svētā Marija, Cerība, Trimda, Afganistāna, Ģedimins, Vitauts utt.
PIECDESMIT ALTĀRI LIETUVAS VIDŪ
- Ir nepieciešams sasaukt visas kustības un organizācijas.
- Piesaukt baznīcu, lai palīdzētu organizēt cilvēkus.
––––––––––––––
ALTĀRIS
- Ieteicams dot vārdu altārim, kuram tiek veltīta ceremonija.
- Katram altārim jāizveido organizatoriska grupa, kas koordinētu organizatoriskos jautājumus ar vietējām varas iestādēm, iepriekš sagatavotu vietu altārim, uzstādītu kapelas stabus vai citus akcentus, kas norādītu vietu, kur altāris tiktu uzcelts, kur būtu ērti rīkot 2–5 tūkstošu cilvēku mītiņu, vietu, kur būtu ērti novietot transportu, koordinētu priestera dalību un, iespējams, mises noturēšanu, koordinētu Lietuvas Tautas Republikas Seima vai Padomes deputāta dalību, organizētu lasītāju, dzejnieku, rakstnieku, kora, etnogrāfiskā ansambļa u.c. dalību, organizētu dokumentu saņemšanu, aicinājumus PSRS Augstākajai Padomei, Lietuvas Tautas Republikas Augstākajai Padomei vai Gorbačovam, kā arī Seima pieņemto dokumentu nolasīšanu.
––––––––––––––
REKLĀMA
- Centieties atvest vai uzaicināt cilvēkus pēc iespējas agrāk (varbūt pat no rīta). Izplānojiet, kā nodarbināt tos, kas ierodas.
- Ja cilvēku ķēdē nav pietiekami daudz cilvēku, izmantojiet melnas lentes (obligāti sagatavotas iepriekš) un sveces, kas tiks novietotas pazudušo cilvēku vietā un simbolizēs tos, kas miruši pēdējo 50 gadu laikā.
- Iepriekš ieplānojiet, kur cilvēki turēs sveces un kur tās tiks iedegtas ar lentītēm. Organizējiet sveču aizdegšanu apmēram 30 minūtes pirms pasākuma sākuma.
- Pēc sapulces (plkst. 19.00) pulcināt cilvēkus pie altāra uz mītiņu (misu), dziesmām...
––––––––––––––
ORGANIZATORISKIE JAUTĀJUMI
- Sāciet rūpēties par benzīnu un transportlīdzekļiem.
- Organizēt mikroautobusu satiksmi pilsētās maršrutā, lai iebrauktu un izbrauktu cilvēki. Transports ir jānodrošina ikvienam.
- Nodrošināt ierašanos ar karogiem un atribūtiku.
- Piesaistīt velosipēdistus un tūristus, pasūtīt viņiem kreklus ar uzrakstu, piemēram, "Par Lietuvu, par Sąjūdi", un organizēt viņu ierašanos iepriekšējā dienā.
- Lai piesaistītu "rokerus" savienojumiem ar blakus esošajiem altāriem.
- Ar kooperatīvu palīdzību organizēt barošanas punktu(-us).
- Nodrošināt medicīnisko palīdzību.
- Uzstādīt pagaidu āra tualeti.
Organizatoriskā grupa
"Viļņas iedzīvotājiem paredzētā pirmās Baltijas ceļa zīmes vieta", Kultūras vērtību reģistrā, pieejams tiešsaistē: https://kvr.kpd.lt/#/static-heritage-detail/e28e5f9b-31df-4a55-94a9-f4956ead08fa, biļetens , 1.–2. lpp.
"Viļņas iedzīvotājiem paredzētā pirmās Baltijas ceļa zīmes vieta", Kultūras vērtību reģistrā, pieejams tiešsaistē: https://kvr.kpd.lt/#/static-heritage-detail/e28e5f9b-31df-4a55-94a9-f4956ead08fa, Baltijas ceļa 1989-08-23 maršruts , 1.–2. lpp.
Saistītie objekti
Pieminekļi Baltijas ceļa posmā Baltijas ceļa piemiņai
Pa Baltijas ceļu no Viļņas līdz Škilinpamūšiem.
1989. gads 1993. gada 23. augustā, pieminot noziedzīgā Molotova-Ribentropa pakta un tā slepeno protokolu parakstīšanas 50. gadadienu, cilvēku ķēde pēc Lietuvas Reorganizācijas kustības, Latvijas Tautas frontes un Igaunijas Tautas frontes iniciatīvas savienoja triju Baltijas valstu galvaspilsētas – Viļņu, Rīgu un Tallinu. 2 miljoni cilvēku sadevās rokās aptuveni 650 km garā ķēdē. Šī ķēde, kas pazīstama kā Baltijas ceļš, ir viens no spilgtākajiem un neaizmirstamākajiem notikumiem padomju okupētajām valstīm neatkarības meklējumos.
Baltijas ceļš kādu laiku bija iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā garākā cilvēku ķēde, un par šo notikumu liecinošais dokumentārais mantojums tika iekļauts UNESCO starptautiskajā reģistrā "Pasaules atmiņa". Taču līdzās šīm globālajām un starptautiskajām piemiņas formām sastopamas arī pieticīgākas, taču ne mazāk daiļrunīgākas formas. Lietuvā viņa piemiņas zīmes ir uzstādītas visā Baltijas ceļa garumā (ceļš veda pa posmu Viļņa–Ukmerģe–Panevēža–Pasvalys). Pasvales rajonā vien šodien ir 12 šādas piemiņas vietas – no dažādiem materiāliem un dažādu formu pieminekļi. Un visā posmā to ir desmitiem. Pieminekļi tapuši pēc pašu Baltijas ceļa dalībnieku iniciatīvas.
Baltijas ceļš Lietuvā sākās Viļņā no Ģedimina pils torņa. Mūsdienās šo sākumpunktu iezīmē pils akmenī iestrādāts medaljons. Savukārt Viļņas Šeškines mikrorajonā (gar Ukmerges šoseju, Ukmergės g. 24) atrodas koka piemineklis kapelas staba formā, ko var uzskatīt par simbolisku piemiņas takas sākumu. Tā simboliskais noslēgums ir Baltijas ceļa Lietuvas un Latvijas posmu savienojuma zīme, kas atrodas 200 km attālumā pie Saločiem.
Krustu ieleja Baltijas ceļa piemiņai
Krustu ieleja Baltijas ceļa piemiņai atrodas Pasvales austrumu nomalē pie “Via Baltica” automaģistrāles (E67, A10), ir uzstādītas norādes zīmes. 1989. gada 23. augustā, pieminot noziedzīgā Molotova– Ribentropa pakta un tā slepenā protokola parakstīšanas 50. gadadienu, pēc Lietuvas pārbūves kustības “Sajūdis” un Latvijas Tautas frontes, un Igaunijas Tautas frontes iniciatīvas cilvēku dzīvā ķēde savienoja triju Baltijas valstu galvaspilsētas – Viļņu, Rīgu un Tallinu. Sadodoties rokās, apmēram divi miljoni cilvēku apvienojās aptuveni 650 km garā dzīvā ķēdē. Šī ķēde, kas pazīstama kā Baltijas ceļš, ir viens no ievērojamākajiem un atmiņā paliekošākajiem notikumiem ceļā uz padomju okupēto valstu neatkarību. Par godu šim notikumam Baltijas ceļa maršrutā (Viļņa–Ukmerģe–Panevēža–Pasvale–Saloči) ir uzstādītas piemiņas zīmes. Baltijas ceļa Krustu ieleja pie Pasvales ir viens no šī piemiņas ceļa monumentiem. Krustu ielejas vēsture aizsākās Baltijas ceļa priekšvakarā, kad pasvalieši no laukakmeņiem sāka celt Brīvības altāri. 23. augustā krustus ielejā uzstādīja Baltijas ceļa dalībnieki no Pasvales, Akmenes, Jonišķiem, Kretingas, Mosēdas un Pakrojas. Vēlāk tika uzstādīti krusti, lai pieminētu nozīmīgus notikumus un ievērojamus cilvēkus, kā arī krusti, kas ir veltīti draudzīgajai norvēģu un zviedru tautai.
Baltijas ceļa Lietuvas un Latvijas posma piemiņas zīme
1989. gads 23. augusts Trīs Baltijas tautas – lietuvieši, latvieši un igauņi – apvienojās vēsturiskā notikumā, ko sauc par Baltijas ceļu. Šajā dienā, atzīmējot Molotova-Ribentropa pakta un tā slepeno protokolu parakstīšanas 50. gadadienu, tika organizēta iespaidīga miermīlīgās pretošanās akcija. Aptuveni 2 miljoni cilvēku sadevās rokās cilvēku ķēdē, kas stiepās 650 kilometrus no Viļņas cauri Rīgai līdz Tallinai. Baltijas ceļš ir kļuvis ne tikai par solidaritātes simbolu, bet arī spēcīgu vēstījumu pasaulei par Baltijas valstu apņēmību atjaunot savu neatkarību.
Viens no nozīmīgākajiem pieminekļiem, kas liecina par šo notikumu, ir uz Lietuvas un Latvijas robežas stāvošā zīme, kas tika uzstādīta 2014. gadā. Lietuvas Reformu kustības iniciatīvas grupas biedru klubs un 1989. g Baltijas ceļa organizatoru iniciatīva.
