Stāsts par partizānes Emīlijas (Emas) Lajunienes dzīvi

Stāsts vēsta par sievietes partizānes lēmumu kļūt par partizāni, viņas pievienošanos partizānu vienībai un galu galā viņas arestu.

Emīlija Lujaniene piedzima 1910. gadā Siešu ciemā, Klovaiņu pagastā, Pakrojas rajonā. Lujānu ģimenē bija 8 bērni. Visi tika audzināti patriotiski un piederēja strēlnieku organizācijai. Emīlija bērnībā iemācījās rīkoties ar ieročiem, jo viņas tēvs bija mednieks. Emīlija pārcēlās uz Lujēnu ciemu Radvilišķu pagastā, Nemunēlis. Viņas vīrs Petrs Lujans un viņa ģimene “[...] arī bija lieli patrioti, un pēckara gados uzturēja kontaktus ar partizāniem”18. E. Lujanienes sievastēvs Petrs Lujans (dzimis 1878. gadā) un viņas vīrs Petrs Lujans (dzimis 1911. gadā) tika arestēti 1946. gada 17. janvārī un ieslodzīti Sibīrijas nometnēs. Liktenīgajā dienā Emīlijai izdevās aizbēgt un paslēpties. Vispirms viņa pievienojās Roberta Tuča vienībai. Kā teica D. Ivanauskaite-Tabakiene: "Pēc apmēram gada ilgas partizānu darbības viņa tika arestēta, atgriezās no Biržu NKVD ar apdegušām pēdām un apdegušām rokām. Viņa ātri aizskrēja uz mežu pie partizāniem un teica, ka viņi viņu savervējuši, tikai tādā veidā viņa izbēga no viņu tvēriena. Pēc tam, cik man zināms, viņa drīz vien pievienojās Jona Krivicka vienībai."

R. Indriks, biedrs no cīņas laikiem, atceras, ka E. Lujaniene bija radoša sieviete, viņa gatavoja ēst un ļoti garšīgi rakstīja dzejoļus: “Lai gan Emīlija Lujaniene bija neizglītota, viņa ļoti vēlējās rakstīt dzejoļus, viņa vienkārši apskauda Broņusa Krivicka talantu. Un dažreiz, sēžot uz celma mežā, ar ložmetēju blakus, viņa rakstīja, sacerēja dzejoļus. [...] Bunkurā Emīlija sēdēja un rakstīja. Viņa rakstīja, sacerēja un pastāvīgi konsultējās ar Jonu Krivicku par to, kā to labāk uzrakstīt, kādus vārdus izvēlēties. Jons viņai palīdzēja. Un, kad viņa uzrakstīja visu dzejoli, viņa to mums skaļi nolasīja.”21

1953. gadā, Lieldienu otrajā dienā, tika ielenkts bunkurs Surgieņu mežā, mūsdienu Latvijas teritorijā, kur slēpās E. Lujaniene. Jons Krivicks, kurš atradās laukā kopā ar Emīliju, tika nošauts, bet partizāns Povilas Dagys, kurš atradās bunkurā, uzspridzinājās. Emīlija mēģināja aizbēgt, bet neizdevās. Viņa tika arestēta un notiesāta uz 25 gadiem nometnē.

Izmantotie avoti:
  • Emīlija Raibužīte-Kalninienė, Partizānu kustība Biržu apgabalā: sievietes, kas cīnījās par Lietuvas brīvību, XX konferences ziņojumi.