Dzīve stribu štābā
Tajā stāstīts par pēckara situāciju Lietuvas laukos un lēmumu kļūt par partizānu.
Mūsu tēvs Jons Mikutavičs (dzimis 1901. gadā) bija zemnieks un brīvprātīgais. Mēs ar divām meitām uzaugām Basoņu ciemā netālu no Kalvjiem. Vecākā Onute (dzimusi 1924. gadā) un es, Brone (dzimusi 1929. gadā), tikām audzinātas mīlestībā pret dzimteni, tāpēc pēc kara, sākoties pretošanās kustībai, kļuvām par partizānu sakarniekiem. Viņi bija Praškeviču ģimenes paziņas, kuras trīs bērni devās uz mežu. Viens no viņiem, Antans-Narsuolis, no mums saņēma informāciju par partizānu kustību. Galu galā mūsu mājas atradās netālu no Kalvju stribiņas, kas bija muiža, un netālu dzīvoja bēdīgi slavenie nodevēji Vareikas tēvs un dēls. Tāpēc mums bija jābūt ļoti uzmanīgiem. Mājā bija bunkurs, tāpēc partizāni bieži tur slēpās vai ārstēja savus ievainotos. No vienas puses, tas bija liels risks, bet bandīti pat neiedomājās, ka mūsu vīri nāk pārģērbties, paēst un nomazgāties, slēpjoties turpat, blakus viņiem.
Visa mūsu ģimene palīdzēja partizāniem. Es uzturēju saikni starp Narsuoļa un Žaibas vienībām. Žaibas vienībā bija Albinas Ašmena-Siaubas, Vitauts Bliujus-Serbentas, brāļi Seliutos, Stasys Jackevičius-Genys, Stepas Stankevičius-Šermukšnis, Bronius Daugsevičius-Meška, Zigmas Kacevičius, Ignas Nasutavičs no Semeliškes un Bečiūnai, Šonišķiem, Mičiūnai, Mišūļu ciemiem. citi. Albinas Bliujus-Don Kichotos atslēga darbojās starp Semeliškēm un Kaukini.
1947. gadā mans tēvs Jons tika ieslodzīts Abezē līdz 1954. gadam. Mana māte Stefānija (dzimusi 1900. gadā) un es 1949. gadā tikām deportētas uz Usoles rajona Žilkino ciemu, Irkutskas apgabalā. Tur es satiku savu nākamo vīru, partizānu Stepu Kveragu. Trimdā mums piedzima divi dēli, un mans tēvs saslima. Steps 1957. gadā atgriezās Lietuvā kopā ar mūsu slimo tēvu, bet viņu atkal arestēja Kaišadorēs un aizveda uz Irkutskas apgabalu. Tur mēs bijām līdz 1962. gadam. Līdz tam laikam bijām izaudzinājuši trīs bērnus. Mēs apmetāmies Elektrēnos.
Bērni bija mūsu lielākais prieks. Viņi uzauga, zinot visu par Lietuvas okupāciju, iedrošināti cieņas un mīlestības pret savu valsti. Un, kad mūsu astotās klases dēls Ļudviks Elektrēnos izplatīja savas rakstītās skrejlapiņas "Nost ar padomju varu", "Lai dzīvo brīvā Lietuva" un tika izslēgts no skolas, Steps viņam tikai teica: "Tu esi glīts vīrietis!" Tagad, kad Stepa vairs nav ar mums, es lepojos ar viņa dzīvi, bērnu dzīvi un savu. Mūsu ciešanas bija jēgpilnas.
- Staņislovs Abromavičius, Kęstutis Kasparas, Ruta Trimoniene, Lielās cīņu apgabala partizāni, Kauņa, 2007.
Saistītie objekti
NKVD - MVDV-MGB Kretingas apriņķa ēka
Otrās padomju okupācijas laikā daudzās Lietuvas pilsētās tika izveidotas padomju okupācijas struktūras. Nacistu okupācijas laikā starpkaru lietuviešu ārsta un ievērojamā sabiedriskā darbinieka Feliksa Januša bijušajā dzīvesvietā atradās nacistiskās Vācijas Gestapo štābs, bet otrās padomju okupācijas laikā šajā ēkā atradās NKVD-MVD-MGB Kretingas nodaļa. Tur tika pratināti un spīdzināti Lietuvas pilsoņi un pretpadomju pretošanās dalībnieki.
Pateicoties Kretingas rajona pašvaldības administrācijas un mājas īpašnieka, Kretingas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāja Darja Petkūna gādībai, 20. gadsimta 10. gados ēkas sienā tika atklāta piemiņas plāksne par piemiņu cilvēkiem, kas šajā ēkā tika pratināti un spīdzināti 1944.–1953. gadā.
NKVD-MVDV-MGB-KGB Kretingas apylinkes štābs ar aresta nodaļu
1935. gadā celtajā mājā atradās dzīvoklis, viesnīca un restorāns, bet 1940. gadā māja tika nacionalizēta. 1944. gadā tā tika nodota NKVD Kretingas apygardas apakšrajonam, un no 1953. gada tā kļuva par VDK Kretingas apygardas apakšrajona un milicijas štābu ar aizturēšanas centru. Pēckara gados šajā ēkā tika sastādīti deportācijai uz Krievijas dzīlēm atlasīto Kretingas apygardas iedzīvotāju saraksti, un tika ieslodzīti, pratināti un spīdzināti Lietuvas brīvības cīnītāji, viņu kontakti un atbalstītāji. Spīdzināšanas laikā NKVD virsnieki iedarbināja automašīnas dzinēju, lai tā radītais troksnis apslāpētu spīdzināto cilvēku kliedzienus. Pēckara gados kretingas iedzīvotāji šo ēku iesaukuši par "Kažokādu darbnīcu". Netālu no ēkas un tās pagalmā tika izgāzti no Kretingas apylinkēm atvestie nogalināto partizānu līķi.
