Pulkveža V. Skorupska neērtā liecība par 1926. gada 17. decembra apvērsumu

Savos memuāros pulkvedis V. Skorupskis izcēla sociālistu uzvaru 3. Seima vēlēšanās, nekārtības un haosu armijā, detalizēti aprakstīja, kā kopā ar ģenerāli P. Plehaviču un ģenerālleitnantu K. Ladygu viņš nolēma veikt apvērsumu, izveidoja slepenu troikas organizāciju armijā un informēja Antanu Merki par plānoto apvērsumu. Savos memuāros pulkvedis V. Skorupskis detalizēti aprakstīja, kā tika ieņemts Augstākais štābs, arestēti ministri un izklīdināts Seims, un attēloja Augstākā štāba priekšnieka pulkveža Kazija Škirpas un 1. militārā apgabala komandiera pulkveža Aleksandra Jakaiša neveiksmīgos mēģinājumus iedvesmot pretošanos apvērsuma plānotājiem. Svarīgi, ka pulkvedis V. Skorupskis savos memuāros atklāti uzsvēra, ka gājiens gāza likumīgo, konstitucionālo valdību. Šie bija vienīgie memuāri, kuros tika rūpīgi izklāstīta apvērsuma gaita, nosaukti tā organizatori un sniegts nevainojams šī soļa juridiskais novērtējums. Kā redzēsim vēlāk, pulkveža V. Skorupska memuāri bija pretrunā ar nacionālistu paziņotajām apvērsuma nozīmēm.

Pulkveža V. Skorupska memuāri Francijā tika iespiesti franču valodā, tāpēc tie nesasniedza lietuviešu lasītājus, lai gan šādi centieni tika pielikti. 1931. gadā "Naujojia Romuva" pirmā numura saturā bija norādīts, ka žurnāla vienpadsmitajā lappusē tiks publicēts pulkveža V. Skorupska raksts "Kāpēc un kā tika veikts 17. decembra apvērsums", taču šie noslēpumi žurnālā vairs nav atrodami. Tā kā 1931. gada 4. februārī Nacionālā aizsardzības ministrija aizliedza šīs pulkveža V. Skorupska grāmatas izplatīšanu, un Ārlietu ministrija uzskatīja, ka "grāmatas izplatīšana būs kaitīga". Tas nepārprotami pierāda nacionālistiskā režīma vēlmi ar administratīviem instrumentiem izskaust pulkveža V. Skorupska stāstu par apvērsumu, kas nesakrīt ar režīma veidoto kultūras atmiņu.