Baltijas ceļš: piemiņai un studijām
Baltijas ceļš, kas notika 1989. gadā, turpina piesaistīt uzmanību pat vairāk nekā 30 gadus pēc notikuma. Tiek celti jauni pieminekļi, organizētas piemiņas dienas un izstādes. Viena no iniciatīvām ir Baltijas ceļa dokumentārā mantojuma iekļaušana UNESCO Starptautiskajā Pasaules atmiņas reģistrā.
1989. gadā notikušā Baltijas ceļa piemiņa tiek lolota ļoti dažādās formās: tiek saglabāti un restaurēti 1989. gadā šī ceļa maršrutā uzceltie pieminekļi, tiek uzstādīti jauni pieminekļi un citas piemiņas zīmes, tiek veidotas muzeju ekspozīcijas un izstādes, tiek organizēti piemiņas pasākumi utt. Viens piemērs ir 2010. gadā Viļņā pēc sabiedrības iniciatīvas un par sabiedrības ziedotajiem līdzekļiem uzceltais piemineklis “Brīvības ceļš”. Kā raksturo tās iniciatori, “Brīvības ceļš” ir skulptūra, kas veltīta Lietuvas valsts atjaunošanas divdesmitajai gadadienai un aicina visus Lietuvas iedzīvotājus un patriotus turpināt brīvības un vienotības ceļu. Tas ir aicinājums neaizmirst vienotības idejas, kas palīdzēja Lietuvai sasniegt brīvību. Skulptūra simbolizē dzīvu cilvēku ķēdi, kas savienoja trīs Baltijas valstis, kas centās panākt neatkarību. Skulptūra ir veidota no vairāk nekā 20 000 nominālajiem ķieģeļiem, tās garums ir aptuveni 63 metri, bet augstums — aptuveni 3,5 metri.
2009. gadā ar Baltijas ceļa vēsturi un piemiņu saistītais dokumentārais mantojums tika iekļauts UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā. Pieteikumu nominācijai “Baltijas ceļš – cilvēku ķēde, kas savieno trīs valstis to cīņā par brīvību” sagatavoja un dokumentus iesniedza Lietuvas, Latvijas un Igaunijas Kultūras ministrijas, Nacionālie arhīvi un bibliotēkas, “Pasaules atmiņas” nacionālās komitejas un UNESCO nacionālās komisijas, Lietuvas vēstures institūts, Latvijas Nacionālās frontes muzejs un Igaunijas Okupācijas muzejs, kā arī citas iestādes.
Lai izplatītu Baltijas ceļa dokumentāro mantojumu, ir izveidota informatīva tīmekļa vietne – www.balticway.net.
2014. gadā, atzīmējot Baltijas ceļa 25. gadadienu un īstenojot projektu “Baltijas ceļa stāsti”, tika izveidota vēl viena tīmekļa vietne – https://www.thebalticway.eu/en/. Tika apkopoti 920 stāsti no vairāk nekā 20 pasaules valstīm. Projekta materiāli tika nodoti glabāšanā Lietuvas Centrālajam valsts arhīvam, Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam un Igaunijas Okupācijas muzejam.
- Baltijas ceļš, 2021, pieejams tiešsaistē: https://www.thebalticway.eu/en/ .
- Baltijas ceļš – cilvēku ķēde, kas savieno trīs valstis to centienos pēc brīvības. 1989. gada 23. augusts, 2008. gads, piekļuve tiešsaistē: https://www.balticway.net/.
- Baltijas ceļš. Brīvības ceļš, 2010, pieejams tiešsaistē: https://laisveskelias.lt/ .
- "Baltijas ceļš – cilvēku ķēde, kas savieno trīs valstis brīvības vārdā", sadaļā: UNESCO Lietuvas Nacionālā komisija, 2012.–2023. g., pieejams tiešsaistē: https://unesco.lt/komunikacija-ir-informacija/unesco-programa-pasaulio-atmintis/unesco-tarptautinis-registras-pasaulio-atmintis/baltijos-kelias-zmoniu-grandine-sujungusi-tris-valstybe-laisves-vardan .
- "UNESCO starptautiskais reģistrs "Pasaules atmiņa"", sadaļā: UNESCO Lietuvas Nacionālā komisija, 2012.–2023. g., pieejams tiešsaistē: https://unesco.lt/komunikacija-ir-informacija/unesco-programa-pasaulio-atmintis/unesco-tarptautinis-registras-pasaulio-atmintis .
Saistītie objekti
Pieminekļi Baltijas ceļa posmā Baltijas ceļa piemiņai
Pa Baltijas ceļu no Viļņas līdz Škilinpamūšiem.
1989. gads 1993. gada 23. augustā, pieminot noziedzīgā Molotova-Ribentropa pakta un tā slepeno protokolu parakstīšanas 50. gadadienu, cilvēku ķēde pēc Lietuvas Reorganizācijas kustības, Latvijas Tautas frontes un Igaunijas Tautas frontes iniciatīvas savienoja triju Baltijas valstu galvaspilsētas – Viļņu, Rīgu un Tallinu. 2 miljoni cilvēku sadevās rokās aptuveni 650 km garā ķēdē. Šī ķēde, kas pazīstama kā Baltijas ceļš, ir viens no spilgtākajiem un neaizmirstamākajiem notikumiem padomju okupētajām valstīm neatkarības meklējumos.
Baltijas ceļš kādu laiku bija iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā garākā cilvēku ķēde, un par šo notikumu liecinošais dokumentārais mantojums tika iekļauts UNESCO starptautiskajā reģistrā "Pasaules atmiņa". Taču līdzās šīm globālajām un starptautiskajām piemiņas formām sastopamas arī pieticīgākas, taču ne mazāk daiļrunīgākas formas. Lietuvā viņa piemiņas zīmes ir uzstādītas visā Baltijas ceļa garumā (ceļš veda pa posmu Viļņa–Ukmerģe–Panevēža–Pasvalys). Pasvales rajonā vien šodien ir 12 šādas piemiņas vietas – no dažādiem materiāliem un dažādu formu pieminekļi. Un visā posmā to ir desmitiem. Pieminekļi tapuši pēc pašu Baltijas ceļa dalībnieku iniciatīvas.
Baltijas ceļš Lietuvā sākās Viļņā no Ģedimina pils torņa. Mūsdienās šo sākumpunktu iezīmē pils akmenī iestrādāts medaljons. Savukārt Viļņas Šeškines mikrorajonā (gar Ukmerges šoseju, Ukmergės g. 24) atrodas koka piemineklis kapelas staba formā, ko var uzskatīt par simbolisku piemiņas takas sākumu. Tā simboliskais noslēgums ir Baltijas ceļa Lietuvas un Latvijas posmu savienojuma zīme, kas atrodas 200 km attālumā pie Saločiem.
Krustu ieleja Baltijas ceļa piemiņai
Krustu ieleja Baltijas ceļa piemiņai atrodas Pasvales austrumu nomalē pie “Via Baltica” automaģistrāles (E67, A10), ir uzstādītas norādes zīmes. 1989. gada 23. augustā, pieminot noziedzīgā Molotova– Ribentropa pakta un tā slepenā protokola parakstīšanas 50. gadadienu, pēc Lietuvas pārbūves kustības “Sajūdis” un Latvijas Tautas frontes, un Igaunijas Tautas frontes iniciatīvas cilvēku dzīvā ķēde savienoja triju Baltijas valstu galvaspilsētas – Viļņu, Rīgu un Tallinu. Sadodoties rokās, apmēram divi miljoni cilvēku apvienojās aptuveni 650 km garā dzīvā ķēdē. Šī ķēde, kas pazīstama kā Baltijas ceļš, ir viens no ievērojamākajiem un atmiņā paliekošākajiem notikumiem ceļā uz padomju okupēto valstu neatkarību. Par godu šim notikumam Baltijas ceļa maršrutā (Viļņa–Ukmerģe–Panevēža–Pasvale–Saloči) ir uzstādītas piemiņas zīmes. Baltijas ceļa Krustu ieleja pie Pasvales ir viens no šī piemiņas ceļa monumentiem. Krustu ielejas vēsture aizsākās Baltijas ceļa priekšvakarā, kad pasvalieši no laukakmeņiem sāka celt Brīvības altāri. 23. augustā krustus ielejā uzstādīja Baltijas ceļa dalībnieki no Pasvales, Akmenes, Jonišķiem, Kretingas, Mosēdas un Pakrojas. Vēlāk tika uzstādīti krusti, lai pieminētu nozīmīgus notikumus un ievērojamus cilvēkus, kā arī krusti, kas ir veltīti draudzīgajai norvēģu un zviedru tautai.
Baltijas ceļa Lietuvas un Latvijas posma piemiņas zīme
1989. gads 23. augusts Trīs Baltijas tautas – lietuvieši, latvieši un igauņi – apvienojās vēsturiskā notikumā, ko sauc par Baltijas ceļu. Šajā dienā, atzīmējot Molotova-Ribentropa pakta un tā slepeno protokolu parakstīšanas 50. gadadienu, tika organizēta iespaidīga miermīlīgās pretošanās akcija. Aptuveni 2 miljoni cilvēku sadevās rokās cilvēku ķēdē, kas stiepās 650 kilometrus no Viļņas cauri Rīgai līdz Tallinai. Baltijas ceļš ir kļuvis ne tikai par solidaritātes simbolu, bet arī spēcīgu vēstījumu pasaulei par Baltijas valstu apņēmību atjaunot savu neatkarību.
Viens no nozīmīgākajiem pieminekļiem, kas liecina par šo notikumu, ir uz Lietuvas un Latvijas robežas stāvošā zīme, kas tika uzstādīta 2014. gadā. Lietuvas Reformu kustības iniciatīvas grupas biedru klubs un 1989. g Baltijas ceļa organizatoru iniciatīva.
