Baltijos kelias: atminčiai ir studijoms
1989 m. įvykęs Baltijos kelias, net ir prabėgus daugiau nei 30 metų po įvykio, nestokoja dėmesio. Statomi nauji paminklai, rengiami minėjimai ir parodos. Viena iš iniciatyvų – Baltijos kelio dokumentinio paveldo įtraukimas į UNESCO Pasaulio atminties tarptautinį registrą.
1989 m. įvykusio Baltijos kelio atmintis yra puoselėjama pačiomis įvairiausiomis formomis: išsaugomi ir atkuriami palei šio kelio tasą 1989 m. pastatyti paminklai, statomi nauji paminklai ir kiti atminties ženklai, kuriamos muziejų ekspozicijos ir parodos, organizuojami minėjimai ir kt. Vienas iš pavyzdžių, 2010 m. Vilniuje visuomenės iniciatyva ir už visuomenės suaukotas lėšas pastatytas paminklas „Laisvės kelias“. Kaip apibūdina jo iniciatoriai, „Laisvės kelias“ – tai skulptūra, skirta Lietuvos valstybės atkūrimo dvidešimtmečiui ir kviečianti visus Lietuvos gyventojus ir patriotus tęsti laisvės ir vienybės kelią. Tai raginimas nepamiršti vienybės idėjų, padėjusių Lietuvai išsikovoti laisvę. Skulptūra simbolizuoja gyvą žmonių grandinę, sujungusią tris nepriklausomybės siekusias Baltijos valstybes. Skulptūra sukurta iš daugiau nei 20 000 vardinių plytų, jos ilgis siekia apie 63 metrus, aukštis – apie 3,5 metro.
2009 m. su Baltijos kelio istorija ir atmintimi susijęs dokumentinis paveldas buvo įtrauktas į UNESCO Pasaulio atminties tarptautinį registrą. Paraišką nominacijai „Baltijos kelias – žmonių grandinė, sujungusi tris valstybes laisvės vardan“ (“The Baltic Way – Human Chain Linking Three States in Their Drive for Freedom”) rengė ir dokumentus teikė Lietuvos, Latvijos ir Estijos kultūros ministerijos, nacionaliniai archyvai ir bibliotekos, nacionaliniai komitetai „Pasaulio atmintis“ ir nacionalinės UNESCO komisijos, Lietuvos istorijos institutas, Latvijos tautos fronto muziejus ir Estijos okupacijos muziejus bei kitos institucijos.
Baltijos kelio dokumentinio paveldo sklaidai sukurta informacinė interneto svetainė – www.balticway.net.
2014 m. Baltijos kelio 25-mečio proga ir įgyvendinant projektą „Baltijos kelio pasakojimai“ sukurta dar viena interneto svetainė – https://www.thebalticway.eu/en/. Buvo surinkta 920 pasakojimų iš daugiau nei 20 pasaulio šalių. Projekto medžiaga perduota saugoti Lietuvos centriniam valstybės archyvui, Latvijos nacionaliniam istorijos muziejui ir Estijos okupacijos muziejui.
- The Baltic Way, 2021, prieiga internetu: https://www.thebalticway.eu/en/.
- The Baltic Way – Human Chain Linking Three States in Their Drive for Freedom. 23 August 1989, 2008, prieiga internetu: https://www.balticway.net/.
- Baltijos kelias. Laisvės kelias, 2010, prieiga internetu: https://laisveskelias.lt/.
- „Baltijos kelias – žmonių grandinė, sujungusi tris valstybes laisvės vardan“, in: Lietuvos nacionalinė UNESCO komisija, 2012–2023, prieiga internetu: https://unesco.lt/komunikacija-ir-informacija/unesco-programa-pasaulio-atmintis/unesco-tarptautinis-registras-pasaulio-atmintis/baltijos-kelias-zmoniu-grandine-sujungusi-tris-valstybes-laisves-vardan.
- „UNESCO tarptautinis registras „Pasaulio atmintis““, in: Lietuvos nacionalinė UNESCO komisija, 2012–2023, prieiga internetu: https://unesco.lt/komunikacija-ir-informacija/unesco-programa-pasaulio-atmintis/unesco-tarptautinis-registras-pasaulio-atmintis.
Saistītie objekti
Pieminekļi Baltijas ceļa posmā Baltijas ceļa piemiņai
Pa Baltijas ceļu no Viļņas līdz Škilinpamūšiem.
1989. gads 1993. gada 23. augustā, pieminot noziedzīgā Molotova-Ribentropa pakta un tā slepeno protokolu parakstīšanas 50. gadadienu, cilvēku ķēde pēc Lietuvas Reorganizācijas kustības, Latvijas Tautas frontes un Igaunijas Tautas frontes iniciatīvas savienoja triju Baltijas valstu galvaspilsētas – Viļņu, Rīgu un Tallinu. 2 miljoni cilvēku sadevās rokās aptuveni 650 km garā ķēdē. Šī ķēde, kas pazīstama kā Baltijas ceļš, ir viens no spilgtākajiem un neaizmirstamākajiem notikumiem padomju okupētajām valstīm neatkarības meklējumos.
Baltijas ceļš kādu laiku bija iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā garākā cilvēku ķēde, un par šo notikumu liecinošais dokumentārais mantojums tika iekļauts UNESCO starptautiskajā reģistrā "Pasaules atmiņa". Taču līdzās šīm globālajām un starptautiskajām piemiņas formām sastopamas arī pieticīgākas, taču ne mazāk daiļrunīgākas formas. Lietuvā viņa piemiņas zīmes ir uzstādītas visā Baltijas ceļa garumā (ceļš veda pa posmu Viļņa–Ukmerģe–Panevēža–Pasvalys). Pasvales rajonā vien šodien ir 12 šādas piemiņas vietas – no dažādiem materiāliem un dažādu formu pieminekļi. Un visā posmā to ir desmitiem. Pieminekļi tapuši pēc pašu Baltijas ceļa dalībnieku iniciatīvas.
Baltijas ceļš Lietuvā sākās Viļņā no Ģedimina pils torņa. Mūsdienās šo sākumpunktu iezīmē pils akmenī iestrādāts medaljons. Savukārt Viļņas Šeškines mikrorajonā (gar Ukmerges šoseju, Ukmergės g. 24) atrodas koka piemineklis kapelas staba formā, ko var uzskatīt par simbolisku piemiņas takas sākumu. Tā simboliskais noslēgums ir Baltijas ceļa Lietuvas un Latvijas posmu savienojuma zīme, kas atrodas 200 km attālumā pie Saločiem.
Krustu ieleja Baltijas ceļa piemiņai
Krustu ieleja Baltijas ceļa piemiņai atrodas Pasvales austrumu nomalē pie “Via Baltica” automaģistrāles (E67, A10), ir uzstādītas norādes zīmes. 1989. gada 23. augustā, pieminot noziedzīgā Molotova– Ribentropa pakta un tā slepenā protokola parakstīšanas 50. gadadienu, pēc Lietuvas pārbūves kustības “Sajūdis” un Latvijas Tautas frontes, un Igaunijas Tautas frontes iniciatīvas cilvēku dzīvā ķēde savienoja triju Baltijas valstu galvaspilsētas – Viļņu, Rīgu un Tallinu. Sadodoties rokās, apmēram divi miljoni cilvēku apvienojās aptuveni 650 km garā dzīvā ķēdē. Šī ķēde, kas pazīstama kā Baltijas ceļš, ir viens no ievērojamākajiem un atmiņā paliekošākajiem notikumiem ceļā uz padomju okupēto valstu neatkarību. Par godu šim notikumam Baltijas ceļa maršrutā (Viļņa–Ukmerģe–Panevēža–Pasvale–Saloči) ir uzstādītas piemiņas zīmes. Baltijas ceļa Krustu ieleja pie Pasvales ir viens no šī piemiņas ceļa monumentiem. Krustu ielejas vēsture aizsākās Baltijas ceļa priekšvakarā, kad pasvalieši no laukakmeņiem sāka celt Brīvības altāri. 23. augustā krustus ielejā uzstādīja Baltijas ceļa dalībnieki no Pasvales, Akmenes, Jonišķiem, Kretingas, Mosēdas un Pakrojas. Vēlāk tika uzstādīti krusti, lai pieminētu nozīmīgus notikumus un ievērojamus cilvēkus, kā arī krusti, kas ir veltīti draudzīgajai norvēģu un zviedru tautai.
Baltijas ceļa Lietuvas un Latvijas posma piemiņas zīme
1989. gads 23. augusts Trīs Baltijas tautas – lietuvieši, latvieši un igauņi – apvienojās vēsturiskā notikumā, ko sauc par Baltijas ceļu. Šajā dienā, atzīmējot Molotova-Ribentropa pakta un tā slepeno protokolu parakstīšanas 50. gadadienu, tika organizēta iespaidīga miermīlīgās pretošanās akcija. Aptuveni 2 miljoni cilvēku sadevās rokās cilvēku ķēdē, kas stiepās 650 kilometrus no Viļņas cauri Rīgai līdz Tallinai. Baltijas ceļš ir kļuvis ne tikai par solidaritātes simbolu, bet arī spēcīgu vēstījumu pasaulei par Baltijas valstu apņēmību atjaunot savu neatkarību.
Viens no nozīmīgākajiem pieminekļiem, kas liecina par šo notikumu, ir uz Lietuvas un Latvijas robežas stāvošā zīme, kas tika uzstādīta 2014. gadā. Lietuvas Reformu kustības iniciatīvas grupas biedru klubs un 1989. g Baltijas ceļa organizatoru iniciatīva.
