Merkinės kauja
Viena no lielākajām partizānu kaujām notika Dienvidlietuvā, kad tika ieņemta Merkines pilsēta.
Merkines kauja bija partizānu kauja, kas notika 1945. gada 15. decembrī Merkines pilsētā.
Ideja par uzbrukumu Merkinei radās 1945. gada oktobrī. To izdomāja A. Ramanausks Vanagass. Izlūkošanas darbus pirms kaujām veica ģimnāzists, kurš sagatavoja pilsētas detalizētu plānu, atzīmēja visas mājas, drupas, tranšejas, bunkurus, partizānu, krievu un komunistu mājas, iespējamos uguns virzienus un svarīgus objektus: krievu štābu, NKVD štābu, cietumu, ciema namu, pastu, kooperatīvu, noliktavas utt. Galīgo lēmumu par uzbrukumu Merkinei pieņēma Lietuvas partizānu A apgabala komandiera Juoza Vitkusa-Kazimieraiša štābā pēc tam, kad 1945. gada 4. decembrī Puvočos tika nogalināti trīs partizāni.
Uzbrukums Merkinei sākās 15. decembrī plkst. 11:00 spēcīgas snigšanas laikā. A. Ramanauska-Vanaga un Roka Bingeļa Vaidevuta vadītie partizāni uzbruka pilsētai no diviem virzieniem, ieņemot NKVD štābu, pastu, pagasta un milicijas iestādes. Partizānu uzbrukumu apturēja NKVD kaujinieku, kas bija iekārtojušies baznīcā un baznīcā, ložmetēju uguns. Divi partizānu rīcībā esošie vācu Panzerfaust granātmetēji netika izmantoti aiz cieņas pret baznīcas ēkām. Antana Grušauska Siauba vadītajai vienībai, kurai bija jāpievienojas no otras Nemunas puses, neizdevās šķērsot upi pāri NKVD kaujinieku aizstāvētajam tiltam. Ap plkst. 14:00, kad sākās pretuzbrukumi, partizāni sāka izkliedētu atkāpšanos uz Subartoņu mežu, kur pēc A. Ramanauska-Vanaga vadītās kaujas pārskatīšanas viņi izklīda mežos.
- A. Ramanausks Vanagas, "Daudzi dēli krituši...", Kauņa, 1992. g.
