Divu karavīru bēgšana no Polijas armijas gūsta
Memuāros ir aprakstīta Lietuvas un Polijas militāro vienību kauju, gūsta un bēgšanas no gūsta pieredze. Memuāru autors nav zināms, taču stāsts izceļas starp Lietuvas karavīru pieredzi neatkarības cīņās.
Anonīmi memuāri apraksta kājnieku karavīra Kerpes, kura uzvārds neapšaubāmi ir mainīts, un vada komandiera Jockusa nonākšanu poļu gūstā. Lietuvas karavīri nonāca poļu gūstā, veicot izlūkošanu netālu no Paneriem, kas atrodas Viļņas nomalē. Memuāros uzsvērts, ka poļi, kas slepeni tuvojās, spēcīgi iesita viņiem pa galvu ar ieroča laidi, ka sagūstītais karavīrs zaudēja samaņu un pamodās tikai transportēšanas laikā pa ratiem kopā ar citu ievainoto poli.
Ierodoties, ievainotie tika noguldīti zemē, un poļu militārais ārsts pārbaudīja viņu stāvokli un ievainojumus. Lietuvas karavīrs atcerējās, kā blakus gulošais polis, ievainots zarnās, lēnām mira, un kājā ievainots polis raudāja sāpēs, mēģinot pakustināt savu ievainoto kāju. Pēc tam, kad viens no ievainotajiem bija miris un viņa līķis tika aiznests, karavīrs Kerpē ar kaķa veiklību paķēra medicīnisko halātu, uzvilka to un aizskrēja. Skrienot Kerpē sadūra poļu sargu un aizbēga kopā ar savu vada biedru Jockumu, kurš arī bija poļu karavīru gūsteknis.
- Anonīmas atmiņas, Lietuvas kara invalīds, 1935, Nr. 7, 39.–40. lpp.
