Fragments par 1926. gada 17. decembra apvērsumu no ģenerāļa V. Grigaliūna Glovacka memuāriem
Atmiņās aprakstīta epizode, kad apvērsuma organizētāji atbrīvoja pulkvedi V. Grigaliūnu Glovacki no Kauņas cietuma un pavēlēja viņam pievienoties apvērsumam.
Fragments par sakšu brīvprātīgajiem no ģenerāļa V. Grigaliūna Glowacka memuāriem: Tā pienāca 16. decembris. Man jau bija paziņots par šo datumu. Ap pulksten 23:00 cietuma uzraugs man lika savākt visu savu "mantu" un ātri doties uz kabinetu. Pirms aiziešanas atvadījos no visiem kaimiņiem. Atnācu uz kabinetu, atvadījos no cietuma uzrauga. Tūlīt atvērās galvenās durvis, tad vārti, un es devos brīvībā. Mickeviča ielā stāvēja bruņota huzāru eskadra. Viņi mani pavadīja uz galveno štābu. Štābu jau bija ieņēmuši nemiernieki, un to pārvaldīja ģenerālis Povils Plehavičs. Mēs apskāvāmies un sirsnīgi sveicinājām viens otru. Viņš man teica:
- Brāli Vinca, ieņem komandanta amatu. Kauņas pilsēta ir tavā rīcībā, armija un guberņa ir mana. Es tev norīkošu palīgā 2. pulka bataljonu. Lai veicas!
Es izgāju no cietuma civildrēbēs, neskuvies. Es devos uz komandantūru. Mani sagaidīja nepazīstams jauns virsnieks.
— Esmu pulkvedis Glovackis. Esmu iecelts par Kauņas komandieri un pilsētas pārvaldnieku.
Izrādījās, ka viņš mani pazīst un zina par apvērsumu. Es pārņēmu komandantūru. Es palūdzu revolveru. Es pavēlēju norīkot sardzi bijušā komandanta pulkveža Skuča dzīvoklī. Viņš dzīvoja tās pašas ēkas otrajā stāvā. Ieradās 2. pulka bataljons majora Andrja Butkeviča vadībā, kurš vēlāk tika paaugstināts par pulkvedi un iecelts par 7. pulka komandieri, bet vēl vēlāk - par Kara skolas bataljona komandieri. Tieši tajā laikā man paziņoja, ka pulkvedis Škirpa ir izsaucis militāro policiju un steidzas komandēt štābu. Es nekavējoties veicu pasākumus, lai apturētu un pārņemtu militāro policiju. Man tas lieliski izdevās.
- V. Grigaliūnas – Glovackis, Ģenerāļa atmiņas, II – III daļa, Viļņa, 2017.
Saistītie objekti
Oskara Kalpaka muzejs un piemiņas vieta "Airītes"
O.Kalpaka muzejs un piemiņas vieta „Airītes” atrodas Saldus novada Zirņu pagasta „Airītēs", vecās Rīgas - Liepājas šoseja malā.
Pulkveža O.Kalpaka muzeja un piemiņas vietas „Airītes” ekspozīcija sniedz plašu informāciju par Oskaru Kalpaku, viņa vadīto bataljonu un parāda Latvijas nacionālās armijas un piemiņas vietas „Airītes” izveidošanas vēsturi. Muzeja ekspozīcija atklāj pulkvedi Oskaru Kalpaku kā personību, kā karavīru un kā cīnītāju par Latvijas neatkarību.
Sākot ar 1920.gadu par brīvprātīgi saziedotajiem līdzekļiem sabiedriskās organizācijas „Airītēs” sāka veidot piemiņas vietu pulkvedim Oskaram Kalpakam. 1922.gada 3.septembrī tur atklāja viņam veltītu pieminekli. Pēc savienības „Pulkveža Kalpaka bataljons” ierosinājuma 1935.gada vasarā iepretim piemiņas vietai sāka celt ēku pulkveža Oskara Kalpaka muzejam. Muzeju atklāja 1936.gada 6.septembrī. Ēkā izveidoja ekspozīciju par Kalpaka bataljona cīņu gaitām.
Muzejs turpināja darboties līdz 1944.gadam, kad kara apstākļos ēkā izvietojās dažādas karaspēka vienības, 1950.gadā piemiņas ansambli iznīcināja. Muzeja ēkā iekārtoja pasta nodaļu un dzīvokļus. Sākoties Atmodai, 1988.- 1989.gadā piemiņas vietu atjaunoja. 1990.gada 11.novembrī pulkveža Oskara Kalpaka muzejs atsāka savu darbību. No 1991.gada 7.novembra līdz 2006.gada 29.decembrim memoriālā piemiņas vieta bija J.Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja filiāle, bet kopš 2007.gada 2.janvāra muzejs ir Latvijas Kara muzeja nodaļa. 2007.gada 24.novembrī muzeja ēkas otrajā stāvā remontdarbu laikā izcēlās ugunsgrēks un ēkas otrais stāvs pilnībā nodega. Pēc muzeja ēkas atjaunošanas 2013.gada 6.martā atklāja no jauna izveidoto ekspozīciju, kura atspoguļo pulkveža Oskara Kalpaka personību un apskata viņa darbību I pasaules kara laikā un Latvijas Atbrīvošanas cīņās.
Ekspozīcijā ir apskatāmas unikālas vērības: priedes stumbra fragments (pie šīs priedes 1919.gada 6.martā O.Kalpaks saņēma nāvīgo ievainojumu), 1. atsevišķā latviešu bataljona atšķirības zīmes un formas tērpu atdarinājumi, J. Blūma dāvinātais Latviešu atsevišķās jātnieku nodaļas karoga atdarinājums, Latvijas neatkarības rotas kapteiņa P.Penčuka Lāčplēša Kara ordenis, kas piešķirts par kauju pie Lielauces 1919.gada 16.janvārī.
Ekspozīciju papildina izveidotie atmiņu ieraksti audio formātā (latviešu, angļu, vācu valodās). Tie lieliski papildina eksponatūras klāstu un akcentē 1918./1919. gada vēsturisko notikumu svarīgumu Latvijas valstiskuma nosargāšanā.
Muzeja ēka ir mūsdienīgi restaurēta, kā arī ekspozīcija ir mūsdienu prasībām atbilstoša. Ieeja ir bez makas, ekskursija ar gidu 10 eur stundā. Ceļa pretējā pusē atrodas piemiņas vieta. Pieejama atpūtas vieta, parks, šķēršļu trase, dažādas nodarbības, ir semināra zāle līdz 30 vietām.
