Ištrauka apie 1926 m. gruodžio 17 d. perversmą iš gen. V. Grigaliūno Glovackio atsiminimų
Atsiminimuose aprašomas epizodas kuomet perversmininkai išlaisvino plk. V. Grigaliūną Glovackį iš Kauno kalėjimo ir nurodė įsitraukti į perversmo vykdymą.
Ištrauka apie Saksų savanorius iš gen. V. Grigaliūno Glovackio atsiminimų: Taip atėjo gruodžio 16 d. Jau apie šią datą buvau informuotas. Maždaug apie 23.00 val. prižiūrėtojas man pasakė, kad susirinkčiau visą savo „turtą“ ir skubiai eičiau į raštinę. Prieš išeidamas atsisveikinau su visais savo kaimynais. Atėjau į raštinę, atsisveikinau su kalėjimo viršininku. Tuoj buvo atidarytos didžiosios durys, paskui vartai, ir aš išėjau į laisvę. Mickevičiaus gatvėje stovėjo šarvuotas husarų eskadronas. Jie palydėjo mane į vyr. štabą. Štabas jau buvo sukilėlių užimtas ir jame viešpatavo gen. Povilas Plechavičius. Nuoširdžiai apsikabinome ir pasisveikinome. Jis man pasakė:
- Broliuk Vincai, užimk komendantūrą. Kauno miestas tavo žinioje, kariuomenė ir provincija – mano. Tau padėti paskirsiu 2-ojo pulko batalioną. Laimingai!
Iš kalėjimo išėjau civiliai apsirengęs, nenusiskutęs. Nuėjau į komendantūrą. Mane pasitiko nepažįstamas jaunas karininkas.
- Aš esu pulkininkas Glovackis. Esu skirtas Kauno miesto komendantu ir miesto viršininku.
Pasirodė, kad jis mane pažinojo ir žinojo apie perversmą. Perėmiau komendantūrą. Paprašiau revolverio. Liepiau pastatyti sargybą prie plk. Skučo, buvusio komendanto, buto. Jis gyveno to paties pastato antrame aukšte. Atvyko 2-ojo pulko batalionas, vadovaujamas mjr. Andriaus Butkevičiaus, kuris vėliau buvo pakeltas į pulkininkus ir skirtas 7-ojo pulko vadu, o dar vėliau – Karo mokyklos bataliono vadu. Kaip tik tuo metu man buvo pranešta, kad plk. Škirpa sukėlė karo policiją ir skuba vaduoti štabą. Tuoj ėmiausi žygių ir priemonių karo policiją sustabdyti ir perimti. Tai man puikiai pavyko.
- V. Grigaliūnas – Glovackis, Generolo atsiminimai, II – III dalis, Vilnius, 2017.
Saistītie objekti
Oskara Kalpaka muzejs un piemiņas vieta "Airītes"
O.Kalpaka muzejs un piemiņas vieta „Airītes” atrodas Saldus novada Zirņu pagasta „Airītēs", vecās Rīgas - Liepājas šoseja malā.
Pulkveža O.Kalpaka muzeja un piemiņas vietas „Airītes” ekspozīcija sniedz plašu informāciju par Oskaru Kalpaku, viņa vadīto bataljonu un parāda Latvijas nacionālās armijas un piemiņas vietas „Airītes” izveidošanas vēsturi. Muzeja ekspozīcija atklāj pulkvedi Oskaru Kalpaku kā personību, kā karavīru un kā cīnītāju par Latvijas neatkarību.
Sākot ar 1920.gadu par brīvprātīgi saziedotajiem līdzekļiem sabiedriskās organizācijas „Airītēs” sāka veidot piemiņas vietu pulkvedim Oskaram Kalpakam. 1922.gada 3.septembrī tur atklāja viņam veltītu pieminekli. Pēc savienības „Pulkveža Kalpaka bataljons” ierosinājuma 1935.gada vasarā iepretim piemiņas vietai sāka celt ēku pulkveža Oskara Kalpaka muzejam. Muzeju atklāja 1936.gada 6.septembrī. Ēkā izveidoja ekspozīciju par Kalpaka bataljona cīņu gaitām.
Muzejs turpināja darboties līdz 1944.gadam, kad kara apstākļos ēkā izvietojās dažādas karaspēka vienības, 1950.gadā piemiņas ansambli iznīcināja. Muzeja ēkā iekārtoja pasta nodaļu un dzīvokļus. Sākoties Atmodai, 1988.- 1989.gadā piemiņas vietu atjaunoja. 1990.gada 11.novembrī pulkveža Oskara Kalpaka muzejs atsāka savu darbību. No 1991.gada 7.novembra līdz 2006.gada 29.decembrim memoriālā piemiņas vieta bija J.Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja filiāle, bet kopš 2007.gada 2.janvāra muzejs ir Latvijas Kara muzeja nodaļa. 2007.gada 24.novembrī muzeja ēkas otrajā stāvā remontdarbu laikā izcēlās ugunsgrēks un ēkas otrais stāvs pilnībā nodega. Pēc muzeja ēkas atjaunošanas 2013.gada 6.martā atklāja no jauna izveidoto ekspozīciju, kura atspoguļo pulkveža Oskara Kalpaka personību un apskata viņa darbību I pasaules kara laikā un Latvijas Atbrīvošanas cīņās.
Ekspozīcijā ir apskatāmas unikālas vērības: priedes stumbra fragments (pie šīs priedes 1919.gada 6.martā O.Kalpaks saņēma nāvīgo ievainojumu), 1. atsevišķā latviešu bataljona atšķirības zīmes un formas tērpu atdarinājumi, J. Blūma dāvinātais Latviešu atsevišķās jātnieku nodaļas karoga atdarinājums, Latvijas neatkarības rotas kapteiņa P.Penčuka Lāčplēša Kara ordenis, kas piešķirts par kauju pie Lielauces 1919.gada 16.janvārī.
Ekspozīciju papildina izveidotie atmiņu ieraksti audio formātā (latviešu, angļu, vācu valodās). Tie lieliski papildina eksponatūras klāstu un akcentē 1918./1919. gada vēsturisko notikumu svarīgumu Latvijas valstiskuma nosargāšanā.
Muzeja ēka ir mūsdienīgi restaurēta, kā arī ekspozīcija ir mūsdienu prasībām atbilstoša. Ieeja ir bez makas, ekskursija ar gidu 10 eur stundā. Ceļa pretējā pusē atrodas piemiņas vieta. Pieejama atpūtas vieta, parks, šķēršļu trase, dažādas nodarbības, ir semināra zāle līdz 30 vietām.
