Petra Tarasenko grāmatas "Lietuvas cīņa par neatkarību" kopsavilkums no 1925. gada
Grāmatas fragmentā hronoloģiskā secībā ir attēlotas Lietuvas armijas kaujas pret Polijas armiju 1920. gadā, aprakstot svarīgākos notikumus un to vērtējumus.
1920. gada jūlijā poļi, pakļauti boļševiku spiedienam, sāka atkāpties un 15. jūlijā pameta Viļņu. Tomēr viņi Viļņu Lietuvai nenodeva nekavējoties, bet tikai 27. augustā. <...> Augusta beigās poļi pieprasīja mūsu karaspēka izvešanu, lai mēs netraucētu viņu darbībām pret boļševikiem. Kad lietuvieši nepiekrita, poļu spēki ieņēma Augustovu, Suvalkus un Seini. 15. septembrī sākās sarunas, poļi izvirzīja tādas prasības, ka, "lai neapkaunotu savu vārdu, lietuvieši nepieņēma"
1920. gada 22. septembrī poļi lielā spēkiem šķērsoja Nemunu un uzbruka Grodņai, bet, lai pārtrauktu Lietuvas armijas sakarus ar Suvalkiem, uzbruka Varēnai. Suvalkos tika parakstīts līgums, un poļi nebeidza sapņot par Viļņas un visas Lietuvas okupāciju, kad viena roka rakstīja miera līgumu, bet otra paverdzināja Lietuvas neatkarību, kā rezultātā L. Želigovska spēki ieņēma Viļņu.
Lietuvas armija, atguvusies, sāka uzbrukumu, “<…> drosmīgie vīri metās uz priekšu un ieņēma Giedraičus”. Redzot, ka tas nav tik viegli, 1920. gada 17. novembrī ģenerālis L. Želigovskis ar kavalērijas brigādi izlauzās cauri frontei ar nolūku piebeigt lietuviešus. Lai labotu situāciju, mūsu armija uzbruka Širvintiem un ieņēma tos ar lieliem panākumiem. Šeit viņi sagūstīja daudz karagūstekņu un lielu kara laupījumu. Cita mūsu daļa ar tādiem pašiem panākumiem ieņēma Giedraičus. Toreiz pēc poļu lūguma iejaucās Tautu Savienības Kontroles komisija, kas 21. novembrī apturēja abu pušu uzbrukumu.
- P. Tarasenka, Lietuvas cīņas par neatkarību, Kauņa, 1925, 86.–87. lpp.
