Māsas Baltrišķos izglāba ložmetējus un ievainotos karavīrus
Stāsts par māsām, kuras tika apbalvotas ar Vītisa krusta ordeni par palīdzību armijai kaujās pret boļševikiem.
1919. gada vasarā Aukštaitijā notika smagas un saspringtas kaujas starp Lietuvas armiju un boļševikiem. 6.–7. jūnijā 1. kājnieku pulks uzbruka boļševikiem Antalieptes–Mikuču–Ikunču–Baltrišķu līnijā un ieņēma to. Drīz atguvušies boļševiki uzsāka pretuzbrukumu un piespieda 1. kājnieku pulka karavīrus atkāpties no ieņemtajām pozīcijām. Boļševiku uzbrukums bija tik pēkšņs un spēcīgs, ka atkāpjošie karavīri atstāja 5 ievainotos un divus smagos ložmetējus, kas tajā laikā bija ārkārtīgi svarīgi un vērtīgi ieroči. Māsas Anele un Kostute, kuras dzīvoja tuvējā viensētā, izlikās, ka dodas meklēt dzīvniekus, slepeni skrēja uz Baltriškēm, sniedza palīdzību pamestiem un ievainotiem karavīriem, pārsēja viņu brūces un veda viņus “caur biezokņiem un krūmiem” pie radiem Jakunču ciemā. Tuvumā esošie boļševiki viņus nepamanīja, tāpēc māsas, aizbildinoties ar lopu ganīšanu, atgriezās, lai glābtu ložmetējus, bet, nespēdam tos pacelt, "nometa tos lejā no kalna" un steidzās paziņot 1. kājnieku pulka karavīriem. Pēdējie Aneles un Kostutes vadībā atguva ložmetējus.
Šī nebija vienīgā reize, kad Juozonīšu māsas palīdzēja Lietuvas armijas karavīriem. 1919. gada 23. un 24. augustā 1. kājnieku pulks kopā ar citām vienībām uzsāka "Zarasu operāciju". Boļševiku baterija, kas atradās blakus Juozonīšu mājai Subatišķos, apšaudīja uzbrūkošo Lietuvas armiju. To pamanījusi, Kostute ar cirvi pārgrieza cauri laukiem stiepušos telefona kabeli, kas savienoja Sarkanās armijas bateriju Subatišķos ar artilērijas uguns izsekošanas punktu Pakuniģes lauku pozīcijā. Kopš tā brīža boļševiku lielgabali Subatišķos apklusa.
V. Lesčus, Lietuvas armija cīņā par neatkarību 1918.–1920. gadā, Viļņa, 2001. g.
Saistītie objekti
Piemineklis, kas atzīmē pirmā Lietuvas Kara skolas absolventa, karavīra Jurģa Sidaraviča, nāves vietu
1919. gadā naktī no 23. uz 24. augustu Lietuvas armijas 1. kājnieku pulks uzsāka Zarasu-Daugavpils ofensīvu operāciju ar mērķi piespiest Sarkano armiju atkāpties no Lietuvas teritorijas. Pulka uzbrukuma svarīgākais virziens bija Zarasu virzienā pa Daugavpils-Kauņas šoseju. Izmantojot ārkārtīgi kalnaino reljefu un ezerus, boļševiki bija labi iekarojuši Bružu pozīciju un veiksmīgi apturēja uzbrucējus. Uzbrukuma laikā boļševiku aizsardzības pozīcijām gāja bojā 15 Lietuvas karavīri, tostarp pirmais Kara skolas audzēknis, kurš krita cīņās par Lietuvas neatkarību, ierindnieks Jurģis Sidaravičius (1900–1919).
Starpkaru periodā 1. kājnieku pulka karavīri un Kara skolas audzēkņi rūpējās par J. Sidaraviča piemiņu. Viņa nāves vietā Baltrišķu strēlnieki 1939. gada augustā uzstādīja skaistu granīta pieminekli ar tekstu: "1919.VIII.24. ATA. Brīvības saulei uzlecot, godam mira 1. pp. karuža Jurģis Sidaravičius." Piemineklis atrodas ļoti nomaļā vietā augstā kalnā, tāpēc padomju gados tas nenonāca padomju varas iestāžu ceļā un netika nojaukts.
