Padomju agresija: 1991. gada janvāra notikumi un to aculiecinieki
Lietuvai bija jācīnās par savu neatkarību, kas tika atjaunota 1990. gada 11. martā. Notika neapbruņota pretestība, taču padomju okupanti un agresori pret neapbruņotajiem izmantoja armiju, šaujamieročus un tankus. 1991. gada janvārī padomju vadība un armija sāka īstenot plānu, kura mērķis bija iznīcināt Lietuvas neatkarību. Tika uzsākts valsts apvērsums. Lietuvas tauta pretojās padomju impērijai.
1990. gada 11. martā, kad Lietuva pasludināja neatkarīgās valsts atjaunošanu, padomju vara nevilcinājās – tā ķērās pie prasībām un agresijas. Tam tika izmantota arī armija. Lietuvas tautas gribu centās salauzt dažādos veidos. 13. aprīlī Padomju Savienības vadība izvirzīja Lietuvai ultimātu, pieprasot divu dienu laikā atcelt 11. marta aktu. Kad tā nepakļāvās, 18. aprīlī PSRS uzsāka Lietuvas ekonomisko blokādi. Blokāde ilga 75 dienas, līdz 1990. gada 1. jūlijam.
Vēl viens agresijas vilnis sākās 1991. gada sākumā. Iegansts tam bija Lietuvas valdības paziņotais pārtikas cenu pieaugums.
8. janvārī propadomju organizācija "Jedinstvo" pulcēja aptuveni 20 000 cilvēku pie Lietuvas Republikas Augstākās padomes. Pūlis un pārģērbušies padomju karavīri sāka steigties Augstākajā padomē, taču viņus apturēja pils sargi un steigā sapulcējušies Viļņas iedzīvotāji.
10. janvārī padomju vadība pieprasīja nekavējoties atjaunot PSRS un LPSR konstitūcijas Lietuvā, tādējādi atceļot 11. marta aktu.
11. janvārī padomju desantnieki tanku un bruņutehnikas pavadībā ieņēma Lietuvas Nacionālās aizsardzības departamentu un Preses namu. Tieši tad pirmo reizi ieroči tika izmantoti pret neapbruņotiem objektu apsargiem.
Lietuvas Pārkārtošanās kustība sāka organizēt nevardarbīgu pretošanos okupantiem un aicināja cilvēkus pulcēties un stāvēt sardzē pie svarīgākajiem valsts objektiem. Desmitiem tūkstošu cilvēku no visas Lietuvas pulcējās Viļņā, ar cilvēku gredzenu aplencot Augstākās padomes ēkas, Radio un televīzijas centru un televīzijas torni.
13. janvāra naktī padomju militārās vienības ar tankiem ieņēma Lietuvas Radio un televīzijas staciju un televīzijas torni, kurus apsargāja neapbruņoti cilvēki. Tajā naktī gāja bojā vai vēlāk slimnīcā no gūtajām traumām nomira 14 torņa aizstāvji, bet vairāk nekā 600 cilvēku tika ievainoti vai savainoti. Bojāgājušie tika nošauti, saspiesti ar tankiem vai ievainoti ar sprādzienbīstamiem lādiņiem.
Tajā pašā dienā Viļņā ieradās vēl vairāk cilvēku no visas Lietuvas, apņēmības pilni saglabāt Lietuvas neatkarību. Tūkstošiem cilvēku stāvot sardzē pie Augstākās padomes ēkas un brīvprātīgajiem gatavojoties aizsardzībai iekšpusē, PSRS vadība neuzdrošinājās to ieņemt. Lietuvas tautas neapbruņotā pretestība, sašutums pašā PSRS un pasaulē piespieda padomju vadību atteikties no plāna iznīcināt Lietuvas neatkarību.
13. janvāris Lietuvā tiek atzīmēts kā Brīvības aizstāvju diena. Par piemiņu bojāgājušajiem ir uzstādīti pieminekļi, un viņu vārdā ir nosauktas ielas. Netālu no Lietuvas Republikas Seima tika atklāts 13. janvāra memoriāls.
Dokumentālās filmas, kas stāsta par 1990. gada 13. janvāra notikumiem, prezentējot to dalībnieku liecības un atmiņas:
- Mirsim, lai mēs dzīvotu (1991, režisors Vītenis Imbrasas) / https://www.lrt.lt/mediateka/irasas/2000248406/zusim-kad-gyventume;
- Svētdienas rīts. 13. janvāris Kauņā (1991, scenārijs Vidas Mačiulis, rež. Bronius Talačka) / https://www.lrt.lt/mediateka/irasas/58847/dokumentinis-filmas-sekmadienio-ryta-sausio-13-oji-kaune ;
- 13. janvāris (1995. gads, rež. Broniuss Talačka) / https://www.lrt.lt/mediateka/irasas/6020/dokumentinis-filmas-sausio-13-oji ;
- 13. janvāris (2000, scenārijs Vītauts V. Landsberģis, režisori Ramunė Rakauskaite, Donatas Ulvydas) / https://www.lrt.lt/mediateka/irasas/2000135094/dokumentinis-filmas-sausio-13-oji .
- Brīvības aizstāvju dienas piemiņas pasākums , piekļuve tiešsaistē: https://www3.lrs.lt/pls/inter/sausio_13?p_k=2 .
- "Brīvības aizstāvēšana 1991. gadā", Lietuvas Republikas Seima krājumā, pieejams tiešsaistē: https://www.lrs.lt/sip/portal.show?p_r=37311&p_k=2&p_kade_id=10 .
- Algis Kasperavičius, "13. janvāris", in: Lithuanian Encyclopedia , 2024, pieejams tiešsaistē: https://www.vle.lt/straipsnis/sausio-tryliktoji/ .
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Lietuvas Republikas Seima memoriāls 13. janvāra atcerei
Piemineklis atrodas Viļņā pie Lietuvas Republikas Seima otrās pils. 1991. gada janvārī, cīnoties par brīvību un to aizstāvot, Lie tuvas tauta apjoza sava parlamenta pili ar barikādēm. Tas bija mēģinājums pasargāt Lietuvu no toreizējās Padomju Savienības militārās agresijas – padomju mēģinājumiem Lietuvā veikt valsts apvērsumu un atjaunot padomju val dību. Barikādes ieskāva parlamenta ēku līdz 1992. gada beigām. 1993. gadā Lietuvas Republikas Seima pils priekšā no barikāžu daļām un citiem reliktiem tika izveidots savda bīgs piemiņas memoriāls – veltīts Lietuvas cilvēkiem, kuri ziedoja savas dzīvības brīvības vārdā. 1991. gada 13. janvārī risinājās traģiski notikumi, kad pa domju armija un īpašie spēki, ieņemdami Lietuvas Radio un televīzijas ēku un televīzijas torni, nogalināja 14 brīvības cīnītājus un ievainoja aptuveni 600 cilvēku. Tuvojoties Brīvī bas aizstāvju dienas desmitajai gadadienai, tika nolemts saglabāt minēto kompozīciju, ierīkojot 13. janvāra memo riālu. Memoriāls tika atklāts 2008. gadā. Memoriālā ir saglabāts autentisks 1991. gada parlamen ta barikāžu fragments, uzstādīta kapela ar Vissvētākās Jaunavas Marijas svētbildi. Memoriālā ir izstādīti cilvēku atnestie priekšmeti un sniegts ieskats Lietuvas neatkarības aizstāvēšanas notikumos.
