Antana Andruškeviča, neatkarības cīņas brīvprātīgā, memuāri par pievienošanos Lietuvas armijai
Memuāri atspoguļo atvadīšanās no ģimenes locekļiem, braucienus uz militāro vienību un pirmo dienu armijā pārdzīvojumus.
Topošā brīvprātīgā lēmumu pievienoties Lietuvas armijai pavadīja bezmiega nakts un rīta gaidīšana, kamēr topošā brīvprātīgā Antana māsa sakravāja mantas došanās ceļā. Atmiņās ir fiksēta atvadīšanās no ģimenes, raudošā vecā sieviete, pēdējais skatiens uz nesen mirušās mātes attēlu un pārdomas, kas pavadīja Antanu, kad viņš pameta savu dzimto pilsētu Šunskai Suvalkijā.
Topošie brīvprātīgie kamanās devās uz Marijampoli, kur viņus sagaidīja un pavadīja liels pilsētnieku pūlis. Atmiņās teikts, ka Vilkavišķu dzelzceļa stacija bija pilna ar brīvprātīgajiem, kuri bija apņēmības pilni pievienoties armijai, un tika atzīmētas viņu prieka un apņēmības asaras, kā arī jauniegūtās paziņas un dvēseli veldzinošā dziesma. Brīvprātīgo pūli uz Kauņu nogādāja vilciens ar izsistiem logiem, kur militārais dienests sākās ar formācijas vingrinājumiem un ieroču lietošanas apguvi. Īsi apmācītie brīvprātīgie devās uz fronti, kur viņus gaidīja pirmās ugunskristības. A. Andriuškevičs savas pirmās ugunskristības piedzīvoja Jieznas kaujās, kur Lietuvas armijas vienības piespieda Sarkano armiju atkāpties no pilsētas.
Pēc iepriekšminētajām kaujām brīvprātīgais tika atlaists atvaļinājumā un atgriezās dzimtajā Šunsku pilsētā, kur satika vīrieti, kurš bija ieradies vervēt brīvprātīgos armijai. Iepriekšminētā persona uzaicināja A. Andriuškeviču pastāstīt par pirmo kauju, kuru klausīties sapulcējās pilna skola jauniešu, un pēc noklausīšanās viņi solīja "pievienoties brīvprātīgajiem".
- ANTANAS ANDRIUŠKEVIČIUS, Brīvprātīgā darbinieka piezīmes, Kara arhīvs, sēj. VI, 1935, 101.–106.
Saistītie objekti
Piemineklis 1919.–1920. g. kaujās kritušajiem Lietuvas karavīriem
Piemineklis 1919.–1920. gada kaujās kritušajiem Lietuvas brīvības cīņu karavīriem atrodas Kupišķu kapsētā un ir daļa Lietuvas brīvprātīgo memoriāla. Piemineklis ir uzbūvēts pēc Antana Aleksandraviča projekta, līdzekļus saziedoja Kupišķu un apkārtējo pilsētiņu un ciemu iedzīvotāji, Lietuvas Strēlnieku savienības un Pavasara savienības biedri. Piemineklis veidots no betona, uz pakāpienveida pamata un kubveida pelēka postamenta atrodas balts taisnstūra obelisks ar baltiem Gedimina stabiem un krustu augšgalā. Tāds bija brīvprātīgo karavīru apbedīšanas pamatsimbols, kas padomju okupācijas laikā netika nojaukts, tomēr simbolika tolaik tika aizklāta ar apmetumu. 1989. gadā pēc Kupišķu Sąjūdis iniciatīvas piemineklis tika rekonstruēts un iesvētīts.
