Padomju agresija: uzbrukumi Lietuvas robežkontroles punktiem 1990.–1991. gadā.
1990. gadā pēc tam, kad Lietuva atguva neatkarību un sāka aizsargāt savas valsts robežas, tā saskārās ar padomju varas struktūru uzbrukumiem, kuros gāja bojā ne viens vien lietuviešu virsnieks.
1990. gada 11. martā Lietuva pasludināja savas neatkarīgās valsts atjaunošanu. Kā jau neatkarīgai valstij pienākas, drīz vien tika pārņemta tās robežu aizsardzība. 1990. gada novembrī Lietuvā jau darbojās vairāk nekā 50 robežkontroles punktu. Diemžēl tikai izveidotajiem punktiem nācās saskarties ar padomju armijas, OMON, milicijas un kolaboracionistu uzbrukumiem. Šie punkti tika aizdedzināti, bombardēti un citādi iznīcināti, un Lietuvas amatpersonas tika aplaupītas, sistas un apšautas.
Viens no pirmajiem gadījumiem bija 1990. gada 17. decembrī. Eišišķu robežpostenī uzbrucēji pieprasīja, lai Lietuvas robežsargi pamestu “Polijas Autonomās Republikas” teritoriju (1988.–1991. gadā Viļņas rajona un Šalčininku rajona padomes mēģināja pasludināt Viļņas apgabala autonomiju vai atdalīties no Lietuvas). Kad pēdējie atteicās pakļauties, maiņas priekšnieks tika piekauts un robežsarga vagons tika iznīcināts.
1991. gada 18. maijā Šalčininku robežposteni apšaudīja civilā apģērbā ģērbies A. Fijazis. Baltkrievijas PSR milicijas kapteinis Fijazis maija mēnesī vismaz trīs reizes draudēja robežsargiem. Reaģējot uz apšaudi, uzbrucējs tika nogalināts. Uzbrucēji nekavējoties atbildēja. 19. maija naktī laikā no pulksten 2:30 līdz 3:00 uzbrucēji Krakūnu robežpostenī nogalināja Lietuvas robežsargu Gintaru Žaguni (1957–1991).
PSRS vadība apgalvoja, ka uzbrukumi veikti patvaļīgi, nevis pēc tās pavēles. Tomēr maija beigās PSRS iekšlietu ministrs Boriss Pugo atzina, ka uzbrukumus veica viņa pakļautībā esošais OMON. Incidentiem turpinoties, jūnija beigās PSRS Iekšlietu ministrija veica pasākumus situācijas kontrolei, un uzbrukumi līdz 31. jūlijam rimās.
1991. gada 31. jūlijā Rīgas OMON Medininku robežpostenī (Viļņas apriņķis) nogalināja 6 un smagi ievainoja 2 virsniekus, no kuriem viens dažas dienas vēlāk nomira slimnīcā. Šis notikums ir pazīstams kā Medininku slaktiņš.
Incidenti atsākās augusta puča laikā. Tomēr pēc puča neveiksmes uzbrukumi Lietuvas robežposteņiem arī beidzās. Viens no to laiku mantojumiem ir Lietuvas robežsardzes bunkurs Saločos, kas uzcelts, lai aizsargātos pret agresoriem.
8 virsnieki tika nogalināti un aptuveni 60 tika ievainoti – tāda bija Lietuvas neatkarības un padomju agresoru uzbrukumu cena. Un šie nebija vienīgie vai pirmie padomju upuri – vēl vairāk dzīvību tika zaudētas 1991. gada janvāra notikumos Viļņā.
Gintauts Surgailis, Valsts robežas aizsardzība 1990–1994, Viļņa: Ģenerāļa Jona Žemaiša Lietuvas Militārā akadēmija, 2008.
